ILZE AUZINA • MAUA BERKE ANTA LAZAREVA • ARVILS ŠALME VINETA VAIVADE
LATVIEŠU VALODA DARBA BURTNÍCA
2018
Latviešu valodas agentura
NEKAD NAV PAR VÉLU
1.1. I e rak st i pareiza forma darbíbas várdus atbraukt, aizbraukt un braukň
Vakar vélu vakará mčs *+W*íacÁ*a no cejojuma.
1. Katru vasaru daudz cilvéku no pilsčtas_uz Júrmalu saujoties.
2. Es rit_pie tevis ciemos.
3. Ká ru vaxi ar vclosipědu
4. Jánis jau pérn__
5. Vai tu katru ritu__
6. Vai jús jau--
7. Kad jús__
8. Vini dríz_
tik tálu?
uz Angliju.
_uz darbu ar vclosipědu?
no vasarmcas.
uz vasarnicu:
uz vasarnicu.
1.2. Ievieto pareiza forma darbíbas várdu atgrieztiesl
Vai jús dríz *+yiwásií,4itS no cejojuma? 1. Més plánojam_
_pěc divám nedéjám.
--velu vakará.
--tikai septcmbra sákumá.
4. Gútmanu gimene pagájušajá nedcjá _no laukiem.
5. Més katru gadu__šajá vietá.
6. Olafs__
2. Vakar vini no ekskursijas
3. Fs pěc atvajinájuma darbá
7. Aizvakar vini
8. Vai jús no cejojuma
no komandéjuma tikai pěc nedéjas.
_no darba loti včlu.
_ parit agri no ríta?
1.3. Ievieto pareiza forma darbíbas várdus párcelties, atgriezties un demo ti esl
Vai jús šogad cJt*Aosi*."Hfc£ pie saviem draugiem Kanada?
1. Kad jús plánojat_
2. Lauma katru gadu
3. Es no cejojuma_
4. Kad tu pědějo reizi
5. Vai tu jau sen_
_ uz jauno dzívokli?
_no atvajinájuma augustá.
vélu vakará.
_pie savas másas laukos?
6. Katru vasaru més
7. Vini pérn_
8. Mčs_
uz dzívi Rígá?
_pie vecmáminas laukos.
dzivot uz Vaciju.
no brauciena tikai péc ncdčjas.
1
1.4. Pievieno darbibas värdam brau k t uz-, pär-, ap-, ie-, no-, iz-, jä-l
A Katru dienu musu cejš ved kalná. 1. Měs «i-braucam augšá kalná, rad_brau-
cam lcjá. 2. Měs turpinám ccju pa šoseju, rad_braucam pilsčtá. 3. Centra
měs_braucam apkárt parkam. 4. No pilsětas měs_braucam velu vakará.
B 1. Annai un I.ígai ir_braue pie draudzenes, kura dzivo mazpilsětá.
Meitenes iekápj autobusa un dodas celá. 2. Vispirms vinas_braue no pilsětas.
3. Tad aurobuss_braue uz šosejas un dodas Kurzcmes virziená. 4. Priekšá ir
cela remonts, tápěc autobuss to_braue pa citu ceju.
5. Pěc stundas autobuss_braue mazpilsětá, kur dzívo meitenu draudzene.
1.5. Ievieto pareizä forma darbibas várdus tmi i ni t un mainitiesl
Cik biezi jus wa*í>aá+ mašinai riepas? 1. Tu pédějá laika esi tik Joti_!
2. Jauná vějjaka meitai bija par mazu, tápěc rit es to_pret
lieláku.
3. Zéns pěc vasaras brívlaika ir Joti_.
4. Měs katru gadu_savu arpútas vietu pie juras.
5. Vakar kolěgi_savu viedokli par svarigo problěmu.
6. Kad měs_mašinu pret jaunu?
7. Cik bieži jůs_savu maru sakárrojumu?
8. Nesen darbinieki _savu atiicksmi pret uz.němuma direktoru.
lO.Patlaban měs_savu dzívokli pilsétá pret máju laukos.
1.6. Pabeidz teikumus!
Cilvčki mainás, jo ... _
lai ... _
tápěc ka ... .
Cilvěki maina savu dzívi, lai
jo... _ tápěc ka
1.7. Apluko diagram m u un veiciet dotos uzdevumus!
Latvijas iedzivotäju aptauja "Ko jús mainát visbiežák?'
1	1		
			
1	m		
			
matu sakärtojumi
iekäaojumu
mašinu
spútaš víetu
gardcobt
neko npmaina
1. Apraksti diagramma redzamos aptaujas rezultátus!
2. Ko j tis mainät visbiežak u n kapěc?
Várdu skaits 40 - 50 várdi.
1.8. Atrodi katram teikumam atbilstošu frázi! Ieraksti tabu la preti teiku-mam atbiIstošas frazes buřtu! Viens teikums ir lieks.
A - Tas ir vinu sirdsdarbs. C - Vinš átri tiek galá ar visu.
B - Vini paši riek galá ar darbiem. D - Vinš iet těva pčdás.
Aleksandrs, tápat ká vina vecáki, ir gleznotďjs.	
1. Imants vienměr átri un bez kavěsanás izdara visu, kas vinám darbá uzticěts.	
2. Měs labprát jebkura laika dodamies cejojumá.	
3. Emils un vina tévs ir kolégi - abi ir juristi lielá ražošanas uzněmumá.	
4. Daniels un Ralfs strádá slimnícá jau 20 gadus, un šis darbs viniem |oti patík.	
5. Meistari jebkuru darbu vienměr paveic patstávigi.	
1.9. Ieraksti teikumá atbilstošas frázes/várda buřtu!
A - iet vina/vinas/vinu pědás C - rikt galá
B - kerties pie darba D - sirdslieta
Ar šo uzdevumu jums vajag átri C .
1. Aleksis, rápat ká vina vecáki, vělas klut par scénografu, vinš _
2. Tikai kopá měs varěsim_ar šo uzdevumu.
3. Monikai Joti patik floristes darbs, tá patiešám ir vinas_
4. Man patik strádat slimnícá un palídzét cilvěkiem, tá ir mana
5. Vai vari palídzét man_ar šo darbu?
6. I^i sakoptu pagalmu, talcinieki nolčma átri_.
1.10. I asi tekstu un veic dotos uzdevumus!
A Atrodi atbilstošo várdu un ieraksti to teikumä at bilstoia j ä forma! pabcigt, buf, párcelties, atgriezties, iemäcities, piedzimt, apprecěties
Raitis ir jauns, aktlvs un radošs cilvěks. Vinš
(1.) un
uzauga Zemgalě. Kad Raitis mácíjás skolá, vinu Joti inieresěja věsture. Vinš vělě-
jäs srudět, tápěc pěc skolas absolvčšanas _ (2.) uz dzi-
vi galvaspilsětá. Raitis saka studét věsturi Latvijas Universitáté. Studiju laika vinš
_ (3.) vadit automašínu. Pěc augstskolas pabeigšanas Raitis
_(4.) savá dzimtajá piisčtá un saka strádat par vestures sko-
lotáju. Kopá ar saviem skolěniem Raitis_(5.) veidot sava novada
věsturisko notikumu karti, ko saka veidot tad, kad pats mácíjás skolá. Pavisam nesen vinš_(6.) un tagad kopá ar sievu pavada medusměnesi árzemés.
B Uzraksti 6 jautájumus par Raiti!
1. Káds ..._
2. Kad... _
3. Kur...
4. Ko ... _
5. Arko... _
6. Kas... _
1.11. Izlasi sludinájumu!
Uzraksti 4 jautájumus, lai iegutu vairäk i n formaci jas! Jautä par dzivokla lielumu, atrašanäs vietu, ěrtibám, komunálo pakalpojumu cenu!
Mainu dzívokli pret lieláku.
Papildu informácija pa tálr. 25603764.
2.
3.
4.
4-
1.12. Veido teikumus no dotajiem värdiem! Värdu kärtiba nav jämaina.
Tagad daudzi, jauns, cilvéks, iegüt, augstäkä, izglitiba.
1. Par, kas, tu, bérníba, griběr, kjüt?
2. Měs, katrs, diena, apgůt, jaunas, prasmes.
3. Cejojumi, laiks, Anna, iegüt, jauni, draugi, árzemes.
4. Es, katrs, diena, apgůt, jauni, várdi, angju, valoda.
5. Pěc, augstskolas, beigšana, vinš, k|üt, par, ekonomists.
6. Mčs, iegüt, jauna, informácija, no, internets.
7. Pěc, divi, gadi, Džons, klüt, par, pavärs.
1.13. I/la.si tekstu!
Anna un Ansis ir mäsa un brälis. Vini ir dzimuši Liepájá árstu Kreslinu gimené. Ansis ir vecákais běrns gimené, vinš ir dzimis 1992. gada 15. augusta. Anna ir par diviem gadiem jaunäka. Vinas dzimšanas diena ir 21. septembri. Pěc Liepájas 2. vidus-skolas absolvěšanas vini deväs uz galvaspilsětu studét. Anna izvélějás studijas Mäkslas akaděmijá, bet Ansis Rigas Tchniskajä universitäte studéja datorzinibas.
2012. gada, kad Ansis vél studěja, vinš saka strádat uznémumä "IT elektro" par programmétäju. Kopš 2014. gada Ansis strada uznémumä "Info". Vinš saka darbu ká programmétájs, bet tagad vada uzněmuma IT nodaju. Ansim darbá nodcr vina labás angju un krievu valodas prasmes.
Vina mäsa Anna izvélějás studét modes dizainu, jo věléjás klüt par apgčrbu dizai-neri. Studiju laika Mäkslas akadémijä Anna izmantoja iespěju vienu semestri studét Antverpenes Karaliskajä dailo mäkšiu akadémijä, kur vina vienlaikus attistija gan profesionálás prasmes, gan uzlaboja angju valodas zinášanas. 2014. gada péc atgrie-šanäs Riga Anna paraléli studijäm uzsáka darbu Latvijas uznémumä "Vaide", kur strádája par dizainera palidzi. Anna pirms gada aprecéjäs apprecějas ar Jáni Stabinu. Bet Ansis vél arvien ir brivs virietis.
Brívajá laika Anna kopá ar víru apmeklě sporta klubu, viniem parik kopá cejot uz tuväm un täläm zeměm. Savukárt Ansis brívajá laika labprär makskcrě un zicmá slěpo.
Uzraksti Annas u n Ansa dzives aprakstu (Curriculum Vitae)!
CURRICULUM VITAF.
Värds, uzvárds	A*ái<5 ...	A*A<* . . .
Dzimšanas vieta		
Dzimšanas dati		
Qimenes stävoklis		
Izglitiba (augstäkä)		
Mácíbu iestäde		
Darba pieredze		
Valodu prasme		
Vajasprieks		
1.14. Raksti savu dzives aprakstu (Curriculum Vitae)!
Värds, uzvárds		
Dzimšanas vieta		
Dzimšanas dati		
Gimenes stávoklis		
Izglltlba (augstäkä)		
Mácíbu iestáde		
Darba pieredze		
Valodu prasme		
Vajasprieks		
STA R P SAVĚJIEM
2.1. Uzraksti, kas vini tev ir?
Mana těva brälis - -fívocis 1. Manas mammas masa -
2. Manas mammas másas dels -
3. Mana réva brája mcita - _
4. Manas mammas mamma - _
5. Mana těva tévs - _
6. Cilvěki, kurus saista asinsradniecíba, —
7. Cilvčks, ar kuru kopá strádá, — _
2.2. Uzraksti atbildes uz jautäjumiem! Atbildi pilnos teikumos!
1. Vai tev ir másas un brali?__
2. Vai tcv ir masa? _
3. Vai tev ir brälis? _
4. Vai tev ir víra brälis?_
5. Vai tcv ir sievas mäsa?________
6. Vai tev ir běrni? _.__
7. Vai tev ir děli?_
8. Vai tev ir meitas? _
2.3. Uzraksti par abiem puišiem:
1) kä vini izskatás;
2) kas viniem patik;
3) ar ko vini nodarbojas brivajä laika.
~~m<s
Es nodarbojos ar snovbordu Man ir daudz draugu. un man patik meitenes. Es labprat skatos spona párraides.
S ir
Nauris ir
NAURIS Man patik vienatne.vlslabäk man patik matematika. Es piedalos olimpiädes. Brivajä laika es nsmu krustvärdu míklas.
Z
2.4. Darini ipašibas värdus!
Sirds - Sirsrí^s
1. Miers - _
2. Smaids - _
3. Pricks - _
4. Laime - _
5. Garlaicíba - _
6. Dusmas _
7. Energija — ._
8. Sabicdriba _
2.5. Ieraksti attiecígo ipasibas värdu atbilstošajä forma! Katru värdu raksti vienu reizi!
simpátisksy smaidigs, priecigs, sabiedrisks, veseligs, drosmigs, draudaigs
Ints daudz komunicě ar citiem jauniešiem. Vinš ir 4r<Kt*dzS<3S.
1. Aija jod reti slimo. Vina ir_
2. Daniels vicnmčr aizstäv vájákos. Vinš ir
3. Katrina priecájas par dávánu. Vina ir_
4. Ar Maiklu ir patíkami satiktics. Vinš vicnmčr ir_
5. Anna un Raimonds piedalás dažádos pasáku mos. Vin i i r
6. Egilam parík Danute. Vina ir_
2.6. Raksti, kádas ipasibas piemit tavam draugam vai draudzenei!
Mans draugs/Mana draudzene ir _
2.7. Raksti värdu savienojumus! Iesaisti tos teikumos un uzraksti teikumus! Izmanto darbibas värdus satikties, sarunäties, priecäties, iedomäties, draudzéties, izklaidětiesl
priecäties par KA*nS [oM pn*,cÁjÁS p<xr +ik,šť\*v0S.
1. _
3.
4.
5.
6.
1
2.8. Raksti par cilvekiem, salidzinot vi n us! Izmanto iekavas dotos värdus!
Katrina
1. Vectěvs ir vtcÁks par Ansi. Ansis ir 2._
_par vectěvu. _
(vecs, jauns) _(mazs, lids, jauns, vecs)
Signc
2.9. Las i tekstu!
Raksturs
1. Raksturs ir músu personibas psihologisko Ipašíbu un paradumu kopums, kas vei-dojas visas dzívcs garumá. Raksturu ietekmě audzinášana gimeně un vide, kurá měs dzivojam. Daudzas músu rakstura ípašíbas, ká drosme, tolerance, godígums, laipníba u.c. veidojas no ikdicnas paradumiem un vccáku parauga. Savas rakstura iezimcs dažádás vidčs měs varam izpaust atškirigi. Pieměram, darbá varam but laipni, atsauclgi vai devlgi, bet má jas párměrígi nopietni, neatsaucígi, nerunigi.
2. Labi ir tas, ka raksturu var mainit! Ar liclákicm vai mazákiem centicniem rakstura iezimcs var pamainít. Kádá gimeně sieva náca no vides, kas bija izveidojusi vina pedantismu lídz vismazákajiem síkumiem. Katrai lictai bija sava victa. Tádčjádi, pieměram, májas kopšana vinai prasija joti daudz laika, ká arí radija viná neap-micrinátibu par to, ka vírs un běrni neuztur májás vělamo kártíbu. Qimeně bija stridi par šo jautájumu. Kádá rcizč virs godigi patcica, ka jútas tá, it ká vinu dzive búru pakártota putckju krišanas átrumam. Bet vinš vélas nolikt drébes ne tikai tur, kur tas paredzěts, vélas gul tu dažkárt atstát nesaklátu un justies vienkárši laimlgs savás májás. Sieva uzklausija viru. Tagad ncdaudz nckártigáka mája ir vinas izai-cinájums, lai vcidotu harmoniskákas attiecibas ar saviem nivákajiem cilvěkiem.
3. Nereti viscildinošákás rakstura iezlmes var but izaicinájums tuvajicm cilvčkicm. Pieměram, godigums. Tas mums katram palídz dzivot saskaná ar sirdsapzinu, but tádiem, kádi esam. Godigums ir cieši saistíts ar drosmes pilnveidošanu sevi. Tomer ne vienměr ar cilvěku, kuram ir ši ipasiba, var vicgli sadzivot. Nav vicgli akccptčt tuva cilvěka centienus atkláti un godigi paust savu viedokli brížos, kad prátígák bútu paklusét un neizcelt savu godigumu.
Uzraksti viená vai divos teikumos, par ko stásta katrá rindkopá!
1.__
2.
2.10. Uzraksti, káds ir cilvěks un kuras ípaiibas vinám piemit! Raksti 5 ipašíbas värdus un atbilstošus lietvärdus!
Cilvčks ir drosmigs, pacietígs, _
Cilvěkam picmit drosme, pacietíba,
2.11. Ieraksti atbilstošo värdu!
brali
bčrníbá
auga       sarunájás     gimcni pusmuza
tantes        bagáts pusaudža
těvoci
atceras
cita cirai
Ncdaudz pastástišu par savu giiu^yvi. Es esmu jori_
Man ir divi lieliski_(2.), tris jaukas
divi_(4.). Jä, mana mamma_
menč. Vina
.(6.), ka
ar brájiem neká ar masám. Bet vělák,_
va tuvákas par brájiem. Vinas bicži visu nakti
.(10.) savus noslěpumus. Tagad,
atbalsta
(1.) cilvčks. _(3.),
_(5.) lida gi-
_(7.) labák satika
.(8.) gados, másas kju-
_(9.) un atklája
_(11.) ga-
dos, mammas bráji un mäsas joprojám ir draudziga gimcnc. Vini visi palídz cits citam un_(12.) cits citu.
2.12. Lasi un atzímě, vai apgalvojums atbilst tckstam (Jä) vai neatbilst tekstam (Ně)!
Mani sauc Laima. Es csmu biroja administrátore skaistumkopšanas saloná. Es esmu šeit nosträdájusi jau septinus gadus. Sobrid gan ncstrádáju, jo audzinu má-já.s bčrninu. Man pašai nav ncvicna braja vai misas, hci měs ar víru audzinám tris běrnus. Visi tris puikas prasa uzmanibu, ieinteresětibu un arí fizisku izturibu. Ma-7ákajam ir tikai gadinš, vecákie běrni ir pusaudži, viniem jau 15. Abi vecákie dčli ir dvini. Areji vini ir lidzígi, bet pěc rakstura atskirigi. Nikam ir mans raksturs, ber Naurim - víra.
Man patik gatavot ědienus, rúpěties par gimeni... V^irdu sakot, man patik bút májás. Ilkai tagad augstu novértéju savu mammu, kura manä bčrníbá rosijäs mäjäs kä „traká". Un vecmammu, kuras gatavotäs kotletes no plíts pazuda viená mirklí. Man tik loti patik atcerěties, ko vinas daríja, un mácit to arí saviem bčrniem.
Kad satickamies ar radiem, labprát klausámies gan mana tčta piedzivojumus un
pamácibas jaunajiem, gan víra krustmätes stästus par Sibíriju, uz kurieni vina aiz brauca bérna gados, bet atgriezäs jau pusmúžä.
Nr.	Apgalvojums	Já	Ně
	L«u«wa p^škik. š>Wá.dá..		x
1.	Laima ir biroja administrátore.		
2.	Laimai nav bräju un mäsu.		
3.	Laimai ir trís berní.		
4.	Laimas jaunäkais bérns ir vienu gadu vecs.		
5.	Laimas krustmäte dzivo Sibirijä.		
-	Laimai patík rúpéties par gimeni.		
2.13. Las i interes antus faktus par dviniem!
1. Vislieläkais dvinu skaits dzimst Nigčrijä, bct vismazäkais - japänä.
2. Pieci procenti identisko dvinu, ja vinus nostäda profilä vienu pretí otram, izskaräs kä spogujattěls, ieskaitot dzimumzimes tajás pašas vietas. Pat matu cirtas ir vie-nádas.
3. Četrdesmit procenriem dvínu ir pasiem sava valoda, un vini tajä orienréjas lieliski, sarunäjas un priccäjas, ka cici nesaprot. Dvinu valodä ir daudz pärveidotu várdu un skanu atdarinäjumu. Vinu ipašä valoda parasti pazud tad, kad bérni säk iet skoiä.
4. Pétljumos sccináts, ka sievietes, kuräm piedzimst dvíni, dzivo ilgák. Viena no teorijäm piejauj, ka dvľnus spěj radit un iznesät tikai tas sievietes, kas biologiski ^egläk adaptéjas grúticm apstäldiem, un täpčc arí citäs dzívcs situäcijäs vinas ir izturígäkas.
5. Ja cilvěki dvínus neatškir, tad suniem tá nav problěma! Speciäli treněts suns at-škirs idcntiskos dvinus pat tad, ja vini bus éduši vienu édienu un dzívojuši vienä mäjä. Väcijas policijas dienestä izmanto speciäli apmäcírus sunus, kas spěj noteikt šis atškiribas. Bct ta^ atticcas tikai uz tiem bčrnicm, kas ir vccäki par piccicm ga-dicm. Jaunäki dvíni pat suniem ir mikla.
6. D\rínu paru skaits pasaulě palielinás. Ijnrija nav izněmums. I.ieläko pasaules val-stu statistika apliccina, ka dvinu skaits pasaulč klúst anicn licläks. Picmčram, ASV kopš 1980. gada tas ir dubultojies. Ari I^tvijá dvínu skaits palielinás. 2000. gadä Latvijä piedzima 172 dvinu pári, bet 2013. gadá - 262 dvínu päri. Arí pědě-jos gados dvínu skaits pieaug.
A Ieraksti tabulä, kura rindkopa ir stastits par atticcigo tcmatu!
Par sunu spéju atikirt dvinus.		Par dvinu skaitu Latvijä.	
Par dvínu mátém.		Par dvínu sarunäšanos savä starpä.	
Par dvínu skaitu atseviskás valstis.		Par dvinu izskatu un lidzibu.	
Par dvínu skaita pieaugumu.			
B Atrodi un pasvitro tekstä värdu savieno jumus, kuras izteikta lidziga doma, tikai citíem värdiem!
1. vicnádi dvini 4. pětíjumi apliecina
2. matu škipsnas 5. adaptčjas apstäkliem
3. běrniem säkas skolas gaitas
2.14. Lasi tekstu!
- Labdien! Esmu Kristaps Grava. Vai jús varar man palidzét?
- Kädä jautájumá?
- Es včlos pčtít savas dzimtas včsturi. Jús esat arhíva darbinicce un zinásiet, kas man jädara.
- Tas gan ir jauki, ka gribat uzzinät par savu gimeni vairäkäs paaudzés. Tagad daudz cilvčku péta savas dzimtas.
Vispirms jums jäzina, kur var mekler informáciju. Jums järunä ar saviem vecä-kiem, vecvecákiem un citiem radiem. Varbút vini jau varčs daudz pasräsrir par júsu gimenes pagätni. Vel jums jäpčta tá informácija, kas ir internetä. Pieméram, digita-lizerajäs baznicas grämatäs. Baznicu grámatu kopijas un citus avotus, galvenokárr no 18.-19. gadsimta, var atrast victnč www.Ivva-raäuraksti.Iv. To saturs ir artélu vcidä. Varbút jums bús jäict ari uz Larvijas Valsts arhivu, jo tur ir daudzu cilvčku izglítíbas dokumcnti, ari ipašumu dokumenti.
- Sakiet, cik ilgi man bús jámcklé materiäli?
-To gan ir grúti pateikt. Varbút par júsu gimeni ir daudz pagätncs materiálu, rad jau mcklčšana nebús ilga. Bet, icspčjams, ka bús jämcklč un jápéta dažidi avoti. Tad bús vajadzígs ilgäks laiks.
- Paldies par padomu! Säkšu pétit. Vispirms laikam bús jábrauc uz Césim un jä-aptiemo mammas mäsa un vccämäte. Vinas abas daudz ko atceras. Vél bús jáapskata vinu fotogräfiju albumi - tur ir daudz senu bilžu. Saprotu, ka bús jävelta sai péríšanai diezgan daudz laika.
A Atzimé pare i zo atbildi!
Kristaps velas...
a. atrast savu vccvecäku máju.
b. uzzinät, kur atrodas Valsts arhívs (^cľ)f>érit savas dzimtas vésturi.
1. Uz Kristapa jautäjumiem atbild...       2. Materiäli no baznicas grämatäm ir...
a. vina vecmämina. a. tikai baznicas.
b. arhíva darbiniece. b. gimenes bibliotekás.
c. Kristapa draudzene. c. tímek|a vietné.
3. Dzimtas véstures pěrišana ilgst...
a. nezinámu laiku.
b. vicnu gadu.
c. vairákus gadus.
4. Kristaps Grava sáks dzimtas včsturcs pčtišanu ...
a. ar valsts arhiva apmeklějumu.
b. braucicnu pic radiem.
c. digitálo materiálu analízi.
B Atrodi tekstá darbíbas várdus vajadzibas izteiksme! Uzraksti tos!
DZÍVESVIETA
3.1. Ieraksti tekstä izlaistos várdus!
ik dienu, ik dienu, ik gadu, ikdiena, ikdienas
Jánis ir cilvěks, kuram nav svešas íWíwas rúpes par gimeni un máju. Já-nis dzívo Siguldá, savu vecvccáku mäjá. Tajä i r malkas apkure, un aulcstá laika
_(1.) jákurina krásns. Jánis grib májá ierikor gázes apkuri, jo tá
vinu atbrivotu no_(2.) rúpěm. Jánis_(3.) brauc uz darbu
ar vilcicnu. Jána_(4.) paiet universirátě, kur vinš lasa lekcijas. Driz bus
vasara. Tad Jánis ká_(5.) dosies cejojuma.
3.2. Savieno jědzienu ar atbilstošo skaidrojumu!
Daudzsiávu mája        Liela, grezna ěka vai vairáku ěku komplekss.
Dzivoklis latvijas laukos izpiarirs apbúvcs vcids, kurá ir gan dzivo-
jamá mája, gan saimniecibas ékas. Viensčta ^ Éka, kurá clektronisku programmu un ieriču kopums
.•*     padara dzivi értáku, drošáku un ekonomiskáku. Gudrá mája •* Vairáku reipu (istabu, virtuves u. c.) kopums éká, kas ir
domátas dzivošanai. Pils Eka, kurai ir vairák ncká divi stávi.
3.3. Raksti teikumos doto värdu atbilstošá forma!
pils
I^rvijä ir dažádos gadsimtos celtas pilis. Larvijä nav daudz Iielu_(1.),
bet pietiekami daudz mazu un nelielu _(2.). Viena no skaistäkajäm ir
Mezotnes_ (3.) Zemgalé, netälu no Bauskas. To cela 18. un 19. gad-
simta mijä. Sis _ (4.) arhitckts ir itälis Džakomo Kvarengi. Mezotnes
_(5-) pirmä ípašniecc ir Šarlore fon Livcna.
pirts
Latvijas laukos ir daudz viensétu. Katrä viensetä ir dzívojamá mája, ká ari kúts,
š^unis un_(1.). Apcejojot Latvijas laukus, ir jáizbauda_(2.) rituáls.
Tas palídzés atgur veselíbu un uzlabot pašsajúru. Parasti_(3.) ir ezera vai díka
krastá.
kräsns
Bieži vien dzívojamajäs mäjäs i r
ir jákurina_(2.). Tad _
kurinámais.
(1.) apkure. Aukstá laika katru dienu (3.) reguläri ir jáieliek malka vai cits
3.4. Ieraksti teksta izlaistos värdus atbilstošä forma!
atsligt, iesligt? izslégt, aizsligt, atsligt, aizvěrt, atvěrt, ieslěgt, izsligt
Icdomájies: tu párnác no darba, «k+slí<At durvis, dod komandu „esmu májás", un tava mája sak atdzivoties. Kamer tu novele virsdrěbes, telpás iedegas gaisma, sák skanět muzika vai ieslédzas TV. Tu vari vadit savu máju ari ar interneta vai mobi-
lá tálruna palídzíbu: _ (1.) vai _ (2.) apkuri un ap-
gaismojumu; _(3.) vai_(4.) durvis,_
(5.) vai_(6.) žalůzijas vai aizkarus. To visu prot "gudrá mája" - au-
tomatizěta sisréma, kas atvieglo ikdienu. Sistéma palídz ari_(7.) un
_(8.) signalizáciju.
3.5. Ieraksti värdus teikumos atbilstoši saturam pareiza forma! Vienu várdu iespějams izmantot vairakas reizes.
A limit, lime, liměšana, limětájs
Ja esi nolémis remontět dzivokli pats, tad tev noderěs daži padomi. Tapetes   tt**í+   spěj   jebkurš   cilvěks.   Nepieciesamas   tapetes   un tapešu _(1.). Un pacietiba. Ká_(2.) tapetes? Vispirms
jásagatavo tapešu_(3.). To dara tá: spainl ielej aptuveni 5 litrus údens, pie-
vieno_(4.) pulveri, izmaisa. Nákamais solis ir tapešu sagriešana.
No viena tapešu rul|u iznák tris vai četras slejas. Tagad_(5.) var sák-
ties. Vispirms_(6.) uzkläj uz sienas, tad liek tapetes pie sienas.
Ievěro to, ka_(5.) jábút loti uzmanígam.
B krásošana, krása, krasot, krásotajs
Ká pareizi párkrásot koka árdurvis? Lai varěru sákt_(1.), ir já-
izvělas pareizá_(2.). Šajá gadijumá_(3.)
jábut pieměrotai ára darbiem. Pirms _(4.) ir jánonem vecá
_(5.). Virsmai jábút gludai. Kad viss ir sagatavots, var sákt
_(6.). Svarígi, ka_(7.) klaj viená vai divás plánás
kártás. Parasti _(8.) ar otu, ber var lietot ari rulliti. To ikviens
_(9.) pats var izvělěties.
C flizéšana, flizětájs, flizes, flizit
1 ads process ká____(1.) ir sarežgíts. To labák dařit profesionál iem
_(2.). Ja vélies_(3.) pats, tad bus ne-
pieciešami speciáli instruments Obligáti ir jáizrěkina, cik_(4.)
bus nepieciesamas.
3.6. Izraksti no 3.5. uzdevuma tcksta darbíbas várdus vajadzibas izteiksmě!
jasagatavo.
3.7. Lasi sludinäjumu
un atzimě, vai apgalvojums ir pareizs, nepareizs vai tekstá par to nav i n formaci j as!
Párdodu viensětu Latvijas laukos-Madonas novada Lazdonas pagastá.
Dzívojamá mája ir celta 19. gadsimta betqas. Vtenséta ir skaistä vietá upes krastä. Tajá dzivoja mani vecvecáki, bet nu mája stav tukša. Májá ir krásns apkure Víensětá ir ari kúts, ikunis un garáža. Garáza ir nesen celta. Blakus májai ir ábejdarzs. Majai ir divi srávi. Tas platiba ir 200 m:. Zem es platfba ir 62 000 m2. Cena -40 000eiro.
Ja JOs interese mans piedávájums, tad zvaniet pa norádito tálruna numuru.
Já j Né			Nav informácijas
Vi«AS«.+«k <\Wod<\S KAft^oAflki payis+Á.	X		
1. Mája ir sena.			
2. Maja pašlaik dzívo párdevěja vecvecáki.			
3. Májá ir siltais údens.			
4. Májas saimnieks párdod gan máju. gan zemi.			
5. Májas platiba ir 200 m?.			
6. Pie májas ir ábejdarzs.			
7. Kaiminos dzivo jauki cilvéki.			
8. Víensětá ir ari pirts.			
9. Tá ir vienstáva maja.			
10. Mája atrodas ezera krastä.			
3.8. Raksti värdu pats atbilstoša forma!
- El pašlaik dzivoju kopá ar vecäkiem, bet turpmik gribu dzívot vicns p<vfs.
- Juri, vai tu_(1.) mcklčsi scv dzivokli?
- Jä, es to darlšu_{!.). Man parasti visu patík dařit_(3.).
- Anna, vai ari tev visu patík darít_(4.)?
- Ně, man nepatik visu dařit_(5.). Es labprät darbojos kopä ar savu
gimeni. Pieměram, pagäjusajä gada měs_(6.) izrcmontéjam dzivokli.
3.9. Ievieto värdus atbilstošajä vietä! Ja ncpiecicšams, maini värda formu aizdevums, apgädnieks, béms, dzivoklis, iegädúties, ikméneša, ienäkumi, kredits, nepilngadigs
Juris: Més vélamies sancmt *»í-<d<.viA*Au.
Bankas darbinieks: Vai jus gribat iegädäties_(1.)?
Juris: Jä, més vélamies_(2.) čctristabu dzivokli.
Bankas darbinieks: Ciklieli ir júsu_(3.) ienäkumi?
Juris: Músu kopéjic_(4.) ir ap 1200 eiro mčnesi.
Bankas darbinieks: Vai júsu apgädibä ir_(5.) bčrni?
Juris: Mums ir viens mazs_(6.). Es pašlaik esmu vicnígais
_(7.).
Bankas darbinieks: Cik lielu_(8.) jús vélaties?
3.10. Lasi dialogu un palidzi uzraksut sludinäjumu!
- Es gribu pärdot savu dzivokli. Vai palídzési man uzrakstir sludinäjumu?
- l.abi. Säksim ar ro, ka noskaidrosim, cik israbu ir dzivokli?
- Divas.
- Kur tas atrodas? Kura iclä?
- Kaina ielä. Tas nav tälu no centra.
- Cik stavu ir mäjai?
- Devini.
- Un kura stävä ir dzivoklis?
- Tresajä.
- Vai dzivokli ir centrälapkure?
- Prorams, ka i r.
- Cik liels i r dzivoklis?
- 60 kvadrätmetri.
- Par cik lielu summu tu gribi to pärdot?
- Nu, nezinu. Par kädiem rrisdesmit vai četrdesmit túkstošiem eiro.
- Labäk prasi vairäk.
Ieraksti sludinäjumä izlaistos värdus!
Pôrdodu _
Tos ir_
Dzivoklis otrodos DzívoMim tr _
DzívoWo pbtibo -Cena -
_dzivokli_
no pilsetas centra.
telô. Rigô.
naójos
stovô.
vtsos komunikôájas. DoudzdzTvok|u
môjc ir siltinôto.
KAD BEIDZAS DARBADIENA
4.1. Lasi un ieraksti tekstä trúkstosos värdus! Katru värdu raksti tikai vienu reizi.
publicéjusU lasitájus, rakstnieci, izdevnieciba, lasttavá, grámatu, bibliotéka
Si gada 8. janväri pulksten 17.00 pilsétas bibliotéka notiks pasákums
„Ziemas pasakas".
Pasákuma laika bús tikšanás ar___(i.) Kristini Freimani.
Tikai pirms meneša_
(2.) „Ugunsputns" ir
(3.) K. Preimanes
pasáku
Aicinám gan lielus, gan mazus
(4.) „Kä es mekiéju laimi". _(5.), kam pattk pasakas,
apmeklět so pasäkumu. Pasákums notiks bibliotěkas jaunajá_
.(6.).
4.2. Pabeidz teikumu, ierakstot buřtu, kas apzimě grámatu! Katram teikumam atbilst viena grámata.
í-C
Latvijas vésture
9. klasei
A
Sarm« Sauft?
Wofumsas iiciz gaismai
Latvijas ezeri un up«s
	VJlutks
	Meine die na
	Aleksa d/ive
	Famastüu
	. picaugut»jien
	L n .-
Pa pédam
NOZlCOUMAM
liustrěta/ dxnraieku po/oka/
Ticm, kuriem interese geográíija, piedäväjam grámatu C.
1. Ja jums patík izdomáti norikumi un jums ir vismaz 18 gadu, lasiet...
2. Tá ká manám draugam patik detektívrománi, es vinám dávinásu grámatu ...
3. Pirms jaunä mácíbu gada sákuma skolěnicm jánopěrk grámata ...
4. Jíitu pasaule ir briniškígi attělota jaunajá grámatá ...
5. Vecmámina piecgadigajam mazdélam uzdávinája ...
6. Mans těvs ilgus gadus dejoja Operas teátri, tädé| dzimšanas dicnä dävinäšu vinám grámatu ...
0. BIOGRAFISKA LITERATÚRA
4.3. Atrodi jědzienam atbilstošo skaidrojumu!
1. ENCIKLOPEDIJA
2. POPULÁRZINÁTNISKÁ LITERATURA
3. PUBLICISTIKA       4. ORIGINAlLITERÄTÜRA
v_J l i
A — Zinátnisks izdevums, kas sniedz zinas par vicnu vai vairákám nozarěm un kur
materials izkärtots alfabčtiski vai tematiski. B - Literatura, kas stästa par kádas personíbas dzivi un darbibu. C - Kádas tautas daijliteratüra, kas rakstita šls tautas valodá.
D - I.iteratüras nozarc (parasti periodiskos izdevumos), kas aprver darbus par aktu-
áliem sabiedriski politiskiem jautájumiem. E-Viegli saprorams un uztverams darbs par zinátnes, tehnikas, mákslas vai citu nozari.
Icraksti tabula jědzienam atbilstoša skaidrojuma buřtu!
0.	i.		:-	4.
B i_	-			
4.4. Ieraksti teikumä atbilstošo värdu! Katru várdu raksti tikai vicnu reizi.
lasa, lasišana, Iasit, lasitavas, izlasa, /asi, lasitájs
Músdienás mčs páräk bieži aizmirstam par ksíš**AS nozimi. Aizvien mazäk cilvč-
ku reguläri_(1.) grámatas. Daudzi tikai ätri_(2.)
jaunäkäs zinas interneta portalos. Taču tieši grämatu pasaule attísta prätu un ietekmé
cilvčka jutu pasauli. Ipaši svarigi_(3.) grämatas bčrnicm, tädčj darí
tá:
pats esi aktivs_(4.) un radi interesi bernam par grämatäm -
jau agrá bérníbä_(5.) bérniem prickšá grämatas;
iz\eido savu mäjas bibliotéku, taču atceries, ka ir publiskás bibliotekas un
_(6.)!
4.5. Veido no dotajiem värdíem Hetvärdus! Ieraksti tos teikumos atbilstoši saturam!
A rakstit, Iasit, izdot, veltit, gleznot
Viena no populäräkajäm Latvijas Í2-áe.vAJtcíl9Á<M publicčjusi litcratüras un teátra zinätnieka Viktora Hausmana grämatu Veronika Janelsina rakstos un darbos. Veronika Janelsina ir_(L) un_(2.). kura
_(3.) vairäk pazistama kä rakstnieka Anslava Egliša grämatu
noformčtäja. Cirämata ir V. Hausmana_(4.) V. Janelsinas ne-
parastajai personíbai, vinas sarakstltajäm grämatäm un zímějumiem.
1\
B dziedät, komponět, skatities, izrädit, rezisěU svinit
2016. gada savu 80 gadu jubilcju _(1.) latvieiu popu-
lárás múzikas autors un pianists Raimonds Pauls, kurs ir vicns no slavenákajicm
_(2.) ne tikai larvijá, bot arí aiz täs robezäm. R. Paula jubilejas
vakarä notika koncerts Latvijas Nacionálajä teátri. Koncerta_(3.)
bija Edmunds Freibergs. Konečná skaněja_(4.), kuras R. Pauls
komponějis dažädäm teatra_(5.). Ká pateiciba komponistam par
vina dziesmám pěc koncerta ilgi skaněja_(6.) aplausi.
4.6. Lasi informáciju par kultúras pasakumiem un atrodi atbilstošo no-saukumu! Preti informäcijai ieraksti atbilstošä nosaukuma buřtu!
	Cěsu koncertzälé septembra säkumä notiks běrniem veltítas izrádes, kuras mazie ska-títáji varěs satikties ar Sarkangalvíti un vilku, Vinniju Puku, Brěmenes muzikantiem un citíem varoniem. •	
1.	Aicinám visus klasiskás múzikas cienitajus uz Latvijas Nacionála simfoniská orkestra sezonas noslěguma koncertu, kas notiks Mätes diená. Koncerta skaněs latviešu un árzemju muziku skandarbi.	
2.	Jelgavas izstážu zálě notiek novada keramiku darbu izstäde. Tajä var apskatit visdažádá-kos mála izstrádajumus - podus, vázes, krúzes un dažádus dekorativos priekšmetus.	
- 3.	-—-1 Jauniesus, kuriem ir laba balss un kuriem patik muzika, aicina pieteikties konkursam. Konkurss notiks laika no ši gada aprija lidz júnijam. Labákie jaunie vokálisti, kuri bus uzvarějuši konkursá, varěs piedalities ípaša koncerte.	
4.	Viens no skaistákajiem pasakumiem pavasari ir Latvijas muziku un dziedátáju koncerts, kas notiek Dobeles cerinu dárzá. Aicinám visus uz So brivdabas koncertu, kur jús gaidis smaržigi cerini un briniškiga muzika.	
5-	Latvijas Nacionálajä opera notiks baleta festiväls„No klasikas lidz avangardam'.Tä laika skatítájí varěs redzět pasaule slavenu baletdejotáju priekšnesumus.	
E Muzikála
dávaná maminám
F Muzika		D Klasiskás un		A Jaunie		B Sa runa ar		C Pasáku
brivá dabá		modernás dejas		lálanti		málu		pasaulé
4.7. Ieraksti teikumä darbibas värdu vělějuma forma!
Es vé.l«.+o5 redzět Raina lugas „Uguns un nakts" jauno iestudějumu.
1. Ja jus_(zinät), ká mums patika R. Paula autorkoncerts!
2. Més ar víru gribam, lai músu běrni_(piedalities) jauno
gleznotäju plenerä.
3. Kaut měs_
4. Kaut es äträk_
5. Kaut es_(atrast) bibliotěká vajadzígo grämatu!
6. Es labprät kopá ar draugiem_(braukt) ekskursijä uz Liepajú.
Es_(gribět) apmeklět ŕotoizstädi „Sená un jauná Riga".
.(varět) nopirkt labas biletes uz pirmizrädi! _(iemäcíties) spánu valodu!
8. Běrni vělas, lai äträk
.(atnäkt) Ziemassvétki.
4.8. Ieraksti värdus atbilstošajä forma!
Agáta Kristi ir viena no sUv«AÁk*jóaM (slavená) derektívromänu raksrniecém.
1. Viena no_(populärä) latviešu dramaturga Rudolfa
Blaumana lugäm ir „Skrodcrdienas Silmačos".
2. Vakar mčs noskatijämies vienu no_(skaistá)
Dž. Pučini operám „Bohéma".
3. Jänis Štreičs ir viens no_(labais) latviešu kinorežisoriem.
4. Muzeju nakts ir viens no_(intcrcsantais)
pasäkumiem, kuru ik gadu apmeklč daudz cilvéku.
5. Latvijas Nacionälajá mákslas muzejä ir viena no_(vértígá)
latviešu mäkslinieku gleznu kolekcijám.
6. Pagájušajä sezona vieni no_(labäkie) iestudějumiem bija
I.iepäjas teátri.
4.9. Ieraksti tckstä atbilstoso saistitájvárdu! kad, kuras, kurs, ba, kuru, kura, kúri
Marka Rotko mákslas centrs
Marka Rotko mäk.sla.s centrs atrodas Daugavpils cietoksni - vienígajä 19. gadsim-ta pirmás puses cietoksni Austrumeiropä, kurš saglabäjies lídz músdienäm.
Daugavpils Marka Rotko mákslas centrs ir vienigä victa Austrumeiropä,_(1.)
tiek piedäväta iespéja iepazities ar pasaulě slavená mäkslinieka, abstrakta ekspresio-nisma pamatlicčja Marka Rotko origináldarbiem.
Ideja par mákslas centra izveidi un kolekci j u radäs 2002. gadä,_(2.) tika
uzsäkta Marka Rotko simtgades svinibu organizéšana.
C^cntrá ir pastávigá ekspozícija,_(3.) věrtigáká dala ir Marka Rotko origi-
náldarbi un reprodukcijas. Taču centra vadiba uzskata,_(4.) liela nozime ir ari
interesantám mainigajäm ekspoz.Tcijäm.
Mákslas centrá var aplúkot pazistamu Lanijas un árvalstu mákslinieku darbus, _(5.) raditi daiádos mákslas virzienos - glezniecíbä, grafika, tekstilä, keramika, fotogräíijä.
Kopš mákslas centra dibinášanas 2013. gadä kolekcija kjuvusi tik bagäta,_ (6.)
gandriz ikviens apmeklétäjs te atradís kádu mákslas darbu vai autoru, kas vinu intereses.
4.10. Izveido teikumus no dotajiem värdiem! Värdu kärtiba nav jämaina.
ši, grämara, izdot, pirms, gads
1. Vakar, bibliotéka, lasltava, bút, daudz, lasitäji.
13
2. Driz, Nacionälais, reärris, notikt, Oskars Yailds, luga, „Salome", pirmizráde.
3. Katra, vasara, Júrmala, notikt, muzika, festiváls.
4. Kaut, es, kinofestiváls, laiks, varěr, noskatities, ši, interesanta, řilma.
5. Pirms, mčnesis, měs, noskatities, viens, no, jaunäkais, opera, iestudějums.
6. Es, regulári, lasit, par, dažidi, kultura, pasákumi.
4.11. Iedomäjies, ka vělies uzaicinát ar draugu/draudzeni apmeklet pasäkumu. Tu es i i/lasijis/i/lasijusi sadu sludinäjumu!
Mjfcikas klubá „Romeo" Valmierá l- š.g. 17. maijä pikst. 19.00.
notiks džeza grupas
„Gauja" koncerts
Bíješu cenas - 20 un 25 eirp.
Uzraksti draugam/draudzenei e-pasta véstuli:
1) sasvcicinies,
2) aicini draugu/draudzeni uz pasäkumu.
3) informě par pasäkumu (vietu, laiku, cenu),
4) pajautá, ko draugs/draudzene domá par tavu piedávájumu,
5) atsveicinies!
Rakstu darba apjoms 30 - 35 várdi.
e o e
-S87 í i ^
To: draugs@pasakums.go
;    A j				[TTT1	
= " Subject Parpasákumu
I__
4.12. I asi tekstu!
Opermúzikas svetki
Latvijá nu jau vairäk nckä divdesmir gadus notick Starptautiskie Opermúzikas svetki, kas pulcé daudzus túkstošus skatítáju. Lieläkä da|a svétku ir notikuši Siguldä - vie-nä no skaistäkajäm Latvijas pilsétäm, kas atrodas Gaujas krastä tikai 52 km no Rígas.
Opermúzikas svétku galvenie pasäkumi notiek Siguldas pilsdrupu estráde. Ik gadu te notiek ne tikai Opermúzikas svčtku pasäkumi, bet ari citi koncerti un festiváli.
Pirmie Opermúzikas .svétki notika 1993. gadä, kad klausitäjus ipasi icpriecinäja latviešu operdzicdátäji Inese Galante, Egils Silinš un Ingus Pétersons.
Laika gaitä svetki ir ieguvuši starptautisku nozimi, jo tajos piedaläs opermúzikas mäkslinieki no dažädäm valstim. Pirmajos gados notika tikai koncerti, bet kopš tre-šajiem Opermúzikas svétkiem speciäli šim pasäkumam iestudé operas. Siguldas pils-drupäs ir izrádítas tädas slavenas operas ká Dž. Verdi „Traviata", Ž. Bizé „Karmena", V.A. Mocarta „Dons Žuans", Dž. Verdi „Trubadúrs", Dž. Rosini „Scvilas bärddzinis*, un daudzas titas. Pie dirigenru pults gan operuzvedumos, gan koncertos ir srävéjuši daudzi pasaule slaveni dirigenti. Siguldas Opermúzikas svétku organizátori ir uz-svéruši, ka vini riko svetkus täpéc, lai klausitäji Latvijá dzirdétu patiešám pasaules lTmena múzikus. Bet ne jau ar merki nopelnít.
Gadu gaitä Siguldas Opermúzikas svétki ieguvuši noteiktu štruktúru - tie ilgst trís dienxs. Svétku pirmajä diená notick atkläšanas koncerts, otras dienas svarigäkais pasákums ir operas izräde, savukärt trešajä diená notiek Gala koncerts. Svétku laika notiek Garígäs múzikas koncerti Siguldas evangéliski lureriskajä baznícá, ká ari koncerti un izrädes bérniem.
A   Atzimé pareizo atbiidi!
Opermúzikas svétki notiek jau...	A vairäk nekä desmit gadu. Bkdivdesmit gadu. ^yairák par divdesmit gadiem.
1. Kur Siguldä notiek Opermúzikas svétku noľimigäkie pasäkumi?	A Svétku laukumä. B Blakus baznicai. C Pilsdrupu estráde.
2. Ar treiajiem Opersvétkiem säkás tradicija, ka ...	A. .. tiek pieaicináti dziedätäji no citäm valstim. B. .. Gala koncertu dirigé tikai latviešu dirigenti. C. .. svétku programmä ir iekjauts operas uzdevums.
3. Käds ir Opersvétku ríkotäju mérkis?	A Paplašinät svétku programmu. B Radit iespéju klausities loti labus dziedätäjus. C Nopelnít daudz naudas.
4. Kas raksturo Opersvétku programmu?	A Vlens koncerts vienmér notiek Riga. B Svétki säkas ar gangas múzikas koncertu. C Svetku laika ir vairäki koncerti.
B Pasvitro tekstä darbibas värdu salikto laiku formas!
4.13. Ieraksti do to darbibas vardu atbilstošajä forma!
Inese, vai tu esi n.dz.í')\*s\ šo filmu? Es neesmu_šo filmu?
(redzét)
1. Jäni, vai tu esi_šo grámatu? Es neesmu
_šo grámatu? (lasít)
2. Vai jus, kolěgi, esat_jauno konccrtprogrammu? Ně, bet vai
tu, Jáni, esi to_? (dzirdět)
3. Kaspar, vai tu esi_jaunajá kinozálě? Ně, es neesmu
_jaunajá kinozálě. (büt)
4. Meitenes, vai jus esat_? Já měs esam
_• (nogurt)
4.14. Ieraksti darbibas vardu atbilstošajä forma!
2015.gadáIatvijäSv»*ví}^(svinet)režisora,scenäristaunmäksliniekaArnoldaBurova
(1915- 2006) simtgadi. Arnolds Burovs ir _(1. - dzimt) Grízin-
kalnä, Riga. 1944. gadä vinš saka butafora darbu Lcllu teátri, driz kjuva par scénografu,
tad teatra galvcno mákslinieku. A. Burovs ir_(2.- studét) Teatra
fakultátes režijas nodajá. Jau srudiju laika vinš ir_(3. - veidot)
izrädes I^ejju teátri, bet laika no 1951. gada lídz 1954. gadam bija teatra galvenais řeži so rs.
1963. gadä A. Burovu aicina uz Rigas kinostudiju säkt le||u animácijas filmu vei-
došanu. Tad ar vina iniciativu _(4. - izveidot) Latvijá pirmo lejju
filmu uznemšanas grupu, un 1966. gada notika pirmás animácijas filmas Ki-ke-ri-gU
pirmizráde. Turpmákos 24 gadus A. Burovs ir_(5. - vcidot) filmas.
Šajá laika vinš ir_(6. - uznemt) 40 filmas. Daudzas no filmäm ir
ieguvušas starptautisku arziníbu. A. Burovu uzskata par Latvijas lejlu animácijas pa-
matlicěju. Vairákas paaudzes ir_(7. - izaugt), skatoties A. Burova
lellu filmas.
Arí šodien běrni ar interesi skatás filmas "Si-si-dra", * Tígeris Nau-Nau", "Bums
un Pirimidons". 2000. gadä rezisoram_(8. - pieškirt) Nacionála
filmu festiväla Lielais Kristaps balvu Par muža ieguldijumu kinomákslá.
4.15. Uzraksti par kati u filmu, kas tev patík! Atbiidi uz jautäjumiem:
1) ká sauc filmu;
2) par ko ir ŕilma;
3) kura laika un ku r notick ŕilmas darbiba;
4) käda žánra ŕilma tá ir;
5) kápcc tev patika ší filma.
Rakstu darba apjoms 40 - 50 värdi.
SKAISTUMAM UN VESELÍBAI
5.1. Atrodi skaidrojumu tekstá izceltajiem várdicm! Uzraksti várdu prcti skaidrojumam!
Manas mammas jaunibá 20. gadsimta 70. gados - katrs varéja izvělěties apgěrbu atbilstoši sávám iespéjám. Mode bija joti daudzveidlga. Mode bija klosenes. Svárku garums bija jori dažáds. Dažas sicvietes valkája maksi svárkus. bet lieláká daja vél aizvien vilka mini svárkus. Ari mana mamma valkája mini svárkus. Sievietěm tas, manuprát, bija pats populárákais apgěrbs. Sajá laika mode náca acrobika, fitness un citi vesellga dzlvesveida atribúti. So laiku pamatoti uzskata par sporriska stila aizsákumu.
kloŠíAfcá - bikses ar platiem galiem
1._- ilgáku laiku vilkt mugurá noteiktu apgěrbu
2._- kjúst populárs
3._- loti ísi svárki
4._- svárki lidz pašai zemci, }oti gari svárki
5._— vispopulárákais
6._- svaríga, butiska priekšmeta vai parádibas pa-
žíme, ípašiba, neatnemama sastávdala
5.2. Ieraksti tekstá izlaistos vardus atbilstošá vieta un forma! džinsi (8x), bikses (2x), svárki, sorti
Zináms, ka dL\*s>*s jeb džinsa auduma bikses ir bijušas populáras jau kopš
19. gadsimta. Tas ir_(1.) no izturiga, speciáli apstrádáta kokvil-
nas auduma. Sákotněji tas galvenokárt bija darba apgěrbs. Bez_(2.)
ari músdienás nevař iztikt, jo_(3.) ir érti un praktiski. Tos valká-
jam gan ziemá, gan vasará - atškiras tikai auduma biezums un modclis. Ik pa laikam _(4.) iegúst jaunas formas, krásas, izpausmes un něsásanas vcidus.
Lidz 20. gadsimta 50. gadiem _(5.) galvenokárt valkája kovboji, jo tie neplísa tik átri ká no cita auduma izgatavotás un nekniedčtás
_(6.). Starp citu,_(7.) ar vara knieděm stipri-
nárám kabatám izgudroja Rígá dzimušais Džeikobs Deiviss. 20. gadsimta 50. gados
_(8.) kluva populári jauniešu vidu. 20. gadsimta 80. gados módě bija
saplésti_(9.). Sievietes valkája isus džinsa_(10.).
Savukárt 20. gadsimta 90. gados populári bija džinsa auduma kombinezoni. Vasarás daudzi valká džinsa auduma isbikses jeb_(11.).
5.3. Raksti várdu svěrt, svěrties vai svars atbilstošá forma!
- Cik tu Svtr? Káds ir tavs_(1.)?
— Es nezinu. Vakar es_(2.) 72 kg, taču _(3.) var mainities vienas
dienas laika. Lai més saprasm, kä mainis músu_(4.), vajag_(5.)
reguläri - vismaz reizi dienä.
- Kad es mäcíjos skolä, mús vismaz reizi gadä_(6.) un mérija músu au-
guma garumu. Tagad es_(7.) joti reti.
- Lai més varétu salidzinät_(8.), ir_(9.) vicnä laika.
- Ká pec?
- Täpéc, ka musu ikdienas dzívcs ritms paredz to, kad mes edam, kad daräm ŕizis-ku darbu, kad atpúšamics. Tas viss ietekmé músu_(10.).
- Kad ir vispareizák_(11.)?
- Vislabäk ir_ (12.) no rita, pirms éšanas, bet pec dabisko vajadzíbu
nokártošanas. Iaikä. kad organismä nav nekä, kas ŕaktiski nepieder pie kermena _(13.).
- Kas vél ir jázina?
-Tapat ir jämégina_(14.) vai nu vienäs un tajäs paiäs drebes vai arí bez
tam.
5.4. Iekavas dotajiem värdiem veido salidzinämo pakäpi, izmantojot vietnielcvärdupats\ Raksti värdu teikumä!
- Kurš ir p*4-s popv\*tóÍLoÁ*> (vispopuläräkais) sporta veids Latvijä? Kuru visvai-räk skatäs?
- Paslaik_(1. - vispopuläräkais) ir hokejs. To skatäs
visvairäk cilvéku. Bet vél pavisam nesen_(2. - vispopuläräkä)
sporta spéle bija basketbols.
- Kad cilvéki, tavuprät, \alkäja_(3. — viskräsainäkos)
apgérbus?
- Manuprät, _ (4. - viskräsainäkie) apgérbi bija
20. gadsimta 70. gados - tä saucamä hipiju mode.
- Vai tu zini, käds ir_ (5. - visäträkais) veids, lai zau-
détu svaru?
- Péc manäm domäm, skriešana i r_ (6. - vislabäkais)
veids, kä atbrivoties no liekajiem kilogramiem un bút laba fíziskä lormä.
5.5. Atzime!
		Veseíiga dzívesveida paradumi	Neveselíga dzívesveida paradumi
	pitlitUMS »WÍ<,gi X		
1.	stress		
2.	dzive bez stresa		
3-	regulára un mérena ŕiziskä slodze		
4.	parmeriga fiziská slodze		
5.	veselígs uzturs		
6.	mazkustígs dzivesveids		
7.	dieta		
8.	pietiekams údens daudzums uzturá		
9.	bieža átro uzkodu éiana		
10.	augju un dárzenu ěšana		
11.	směkěšana		
5.6. Uzraksti atbilstošu jautajumu!
- _(1.)
- Já, manuprát, mans dzivesveids ir veselígs.
- _ (2.)
— Es katru dienu kájám eju uz darbu.
(3.)
-Já, es sportoju regulári. Divas rcizes nedějá eju uz sporta záli, no ritiem skrienu.
- _(4.)
- Es nesmekej u.
- _(5.)
- Es ědu diezgan daudz átro uzkodu. Gandriz katru dienu.
- _(6.)
- Es katru dienu izdzeru vismaz litru údens.
5.7. Lasi sarunu! Atzimě, vai apgalvojums par tekstu ir pareizs, nepareizs vai tckstá par to nav informaci jas!
Jánis. Man ir picmctusás iesnas, bet es negribu lietot záles. Varbút tu zini kádu
tautas árstniecíbas lídzekli pret iesnám? Anna. Varu tev ieteikt savas vecmáminas "recepti": karsě kájas un dzer liepziedu
rěju.
Jánis. Tas palídz?
Anna. Já. Un neaizmirsti uzvilkt vilnas zekes. Jánis. Vai tiešám visas slimíbas var izárstět, dzerot zálu tějas? Anna. Protams, nevař. Tomčr reizěm pilnígi pietick ar těju. Jánis. Pieměram?
Anna. Kad man ir ncdaudz paaugstinäta tcmpcratura, cs dzcru upenu tcju vai liepziedu tej u ar medu. Ja man sáp kakls, es to skaloju ar kumelišu téju. Jánis. Mana mamma sápošu kaklu skalo ar sálsudeni. Anna. Já, tas arí palídz. Savukän pret kiepu der karsts piens ar medu. Jánis. Tas nav priekš manis! iVIan piens negaršo.
Anna. Pamégini, nav nemaž tik negaršígs! Man savukárt vismazák garšo kumelišu téja. Tomér tä ir loti labs lidzeklis prel védersäpém.
Apgalvojums	Pareizi	Nepareizi	Nav informäcijas
1. Annai ir iesnas.			
2. Lai izarstetos no iesnäm, var karsét käjas un vilkt vilnas zekes.			
3. Pret iesnäm palídz kumelišu těja.			
4. Ja ir paaugstinäta temperatúra, var dzert upenu téju.			
5. Säpošu kaklu var skalot sälsúdeni vai kumelišu téju.			
6. Jänim garšo piens.			
7. Annai garšo kumelišu těja.			
8. Ja Annai ir klepus, vina dzer karstu pienu ar medu.			
9. Jánis bieži dzer upenu teju.			
10. Visas slimibas var izärstét, dzerot zäju tejas.			
5.8. Atrodi jedzienam atbilstošo skaidrojumu! Virs svitras raksti atbilstoša sporta veida nosaukumu!
BASKETBOLS
FUTBOLS
TENISS
ŠKRIEŠ AN A
PELDESANA
VOLEJBOLS
I IOICĽJň
A. Komandu sporta spéle uz ledus - ripas raidíšana ar speciálu nuju pretinieka vär-tos. Hoktjs.
B. Sporta veids - virzíšanäs pa údeni, peldot noteiktä stilä un cenšoties sasniegt maksimälu itrumu._
C. Komandu sporta spčle, kura bumba jäiemet pretinieka grozá._
D. Komandu sporta spěle, kurxs měrkis ir iesist bumbu (ar käju) pretinieka värros.
Ľ. Sporta spéle ar bumbinu, ko pretinieki ar raketém sit pári spéles laukuma vidú
nostieptam tiklam._
E Komandu sporta spéle, kuras mérkis ir párraidit bumbu (ar rokäm) pári tiklam
pretinieka komandas laukumä._
G. Sporta veids - párvietošanás skrienot dažädis distances._
5.9. Lasi tekstu!
Cilvékiem, kuri skolas gados aktivi sporrojuši, včlák sports bieži vien kjúst par hobiju vai izklaidi, kani sekot lidzi televízijas ckräná vai klátieně. Pasaules populá-rákajiem sporra veidiem lidzi scko miljardiem cilvěku. Tomčr diezgan grüti noteikt, kurs ir pasaulč vispopulárákais sp>orta veids. Tas ir tádčj, ka atškirígás pasaules dalás ir populári dažádi sporta veidi.
Bez šaubäm viens no populárákajiem sporta veidiem pasaulč ir futbols. Tam ir 3,5 miljardi lídzjutčju visos pasaules kontinentos. To dčvč ari par pasaules sporta kárali. Futbolam ir vienkárši spěles noreikumi, un to var viegli apgut. Lai spčlčtu rutbolu, pietiek ar Ritbola bumbu un vártiem (der ari improvizčti). lapat nav sarezgiti sckot lídzi spélci televízijas ekrános.
Amerikánu rutbolu spčlč un par to interesějas tikai Ziemelameriká. Tas ir joti populárs ASV un Kanádá. Tam seko lidzi 400 miljonu skatitáju. Ar to pietiek, lai šo sporta vcidu uzskatítu par vienu no pasaulč skatítákajiem sporta veidiem, ber ne pašu populáráko.
Ne mazák populárs ir baskerbols. Tas ir radics ASV, bet to spělě un par to inte-resčjas visa pasaulč. Basketbols i r otrais populárákais sporta vcids ASV. Citás valstís basketbols ari ir kluvis par otro populáráko sporta veidu pec futbola, bet kopumá pasaulč tas ir ccturtais populárákais spona veids. Ari Latvijá tas ir viens no populárakajiem sporta veidiem.
Beisbols ir včl viens sporta veids, kas radies ASV un tur ir joti populárs. Tas ir joti populárs ari Japánä un citviet Äzijä. Beisbols pulce 500 miljonu fanu visa pasaulč. Popularities ziná pasaulč tas apsteidz gan basketbolu, gan amerikánu rutbolu.
Savukárt ledus hokejs, kas i r populárs Latvijá, nav pasaulč iecicnítákais hokeja vcids. To apsteidz lauka hokejs. Lauka hokeja pirmsákumi ir meklčjami pirms vai rak neká 2000 gadu.Tam pasaulč seko 2,2 miljardi lídzjutčju no Eiropas, Äzijas un Afrikas.
20. gadsimtá lauka hokeja spécígákás komandas bija no Pakistánas un Indijas. Savukárt
21. gadsimtá spěcígákás ir Austrálijas un Níderlandcs komandas.
Věl viens pasaulč populárs sporra veids, ko Latvijá maz pazist, ir krikets. Kriketam visá pasaulč ir aptuveni 2,5 miljardi lídzjutčju. Tas ir loti iccieníts sporta veids Angli-jä, Indijá, Austrälijä un Dienvidäfrikä, ká ari vairákás Azijas valstís.
Latvijá krikets, beisbols, amerikánu futbols un lauka hokejs nav párák populári sporta veidi, taču ir iespčjas trenéties kriketá, beisbolá un amerikánu futbolá.
A   Atzímě pareizo atbildi!
Amerikánu futbols ir loti populárs... a. Eiropá. lo. Zicmcjamcriká. c. Afrika.
1. Beisbolu spělě un tam scko lídzi ne tikai ASV, bet ari...
a. Äzijä.
b. Eiropá.
c. Afrika.
2. Otrais populárákais spona veids ASV ir ...
a. amerikánu řutbols.
I
b. beisbols.
c. basketbols.
3. 400 miljoni skatítäju visä pasaulě seko lidzi...
a. beisbolam.
b. amerikánu futbolam.
c. kriketam.
4. Kúri ir Latvijä populári sporta veidi?
a. Futbols, basketbols un lauka hokejs.
b. Futbols, basketbols un ledus hokejs.
c. Krikets, beisbols un amerikánu futbols.
5. Vispopulárákais sporta veids pasaulě i r...
a. futbols.
b. basketbols.
c. beisbols.
B  Izmantojot tckstá minčto informäciju, sakárto sporta veidus pěc to popularitátes pasaulě!
_- amerikánu futbols
_- futbols
_- basketbols
_- beisbols
_- lauka hokejs
ZEME, UPENS, GAISS
6.1. Raksti üdens, aktnens, asmens, rudens, zibens, měness, säls atbilstošä forma!
Cilvěki priecäjas par r«*á*AS skaiscumu Latvijá. 1. Lauka vidü atrodas liels_.
2. Kami pavasari upcs_ límenis celas.
3. Pěrkona laika dcbesis iemirdzějás spožs_.
4. Mamma pagaravoja ědienu bez_.
5. Naža_ir robainas malas.
6. Katru_més braucam uz Siguldu.
Nakti spiděja spožs_.
8. Gájputni_ dodas uz siltajám zeměm.
6.2. Raksti iekaväs doto värdu atbilstošä forma!
Músu vasarnica atrodas šaipus k*l*\íw (kalns).
1. Blakus_(krasts) ir uzbúvčts jauns cejš.
2. Ziemá més vienměr slěpojam apkárt_(díkis).
3. Otrpus_(Daugava) atrodas Krustpils.
4. Lidzás_(osta) uzcčla jaunu kafejnicu.
5. Prerí _(teátris) atrodas parks.
6. Autobusa_(es) blakus apsédás mazs zéns.
7. Šaipus Baltijas_(júra) dzivo čakli un drosmígi Jaudis.
6.3. Raksti údensputns, údensdzirnavas, údenskritums, udenstilpe, udensroze atbilstošä forma!
Vecpiebalgas ezeros katru vasaru briniškígi zicd ídzm>roz.is.
1. Latvijá ir daudz dažádu_: ezcru, upju, srrauru
un diku.
2. Músu_nc tikai maj, bet ari ražo elektribu.
3. Daugavas krastos mír daudz_.
4. Pie dažádám_dzivo kijas, piles, gulbji un zosis.
5. Pavasari cilvěki brauc skatities Eiropá platako_-
Ventas rumbu Kuldígá.
6. Latviji daudzi turisti vasarä var priecáties par skaistajám _Vecpiebalgas ezeros.
6.4. Savieno skaidrojumu ar atbilstošo nosaukumu!
\ iegla sporta laiva, ko airé ar vienu isu airi. Udensvelosipěds
Neliels udens transpordidzeklis ar sánu malám un dibcnu, Kanoe parasci arklátu virsmu.
Udens transpordidzeklis, ko veido, sasaisrot kádus Smailíte kokmatcriálus.
Vicgla, šaura sporta vai rurisma laiva ar dajěji segru kláju. íaiva
Kugis, jahta, kas sastáv no divicm savienotiem korpusiem.. Plosts
Peldoša konstrukcija ar sědekjiem un pedájiem (parasti ■ Katamaráns
arpúrai uz udens).
6.5. Las i tekstu un ta fragmentus! Ieraksti tekstá buřtu, kas apzimě trúkstošo fragmentu!
Ráznas Nacionálais parks
Ráznas Nacionálais parks ir vieta, kur var iepazít Latgales jeb Žilo ezeru zemes dabas un kultúrvěsturiskás vértibas. Te var A.
Ráznas czcrs, Ežczcrs, Mákonkalns un Lielais Liepukalns - tie ir nacionála mě-roga objekti ar stabilu vietu Latvijas rúrisma kartě. Taču Ráznas Nacionála parka terirorijá ir ari daudz citu,_(1.).
Teritorijas dabu, saimniecíbas un kultůras attistíbas věsturi var iepazít, uzzinot
laukakmenu, bijušo pilskalnu un muižu stástus, ká ari_(2.). I.atgaliešu sadzí-
vcs tradicijas var iepazit muzejá ^\ndrupenes lauku seta",_(3.). Tur ékás izvicto-
tas viensětai raksturígo priekimeru kolekcijas. ípašs muzeja piedávájums ir kulinárá mantojuma ědienu dcgustácija. Ar Latgales podniecibas tradicijám vislabák iepazí-ties pie „Pudníku 5^35" („Podnieku skolas") dibinátája H. Vasilevska Akminisos.
Augusta pirmajás neděláš te organize pleněru,_(4.). Pleněra noslěgumá máks-
linieku veikumu ierodas aplúkot daudzi šo aniatu un mákslas cienitáji.
Saimniecíba „Rudo kumeju pauguri" rurpina latgales zirgkopíbas tradicijas.
Instruktora vadíbá te var apgut jášanas prasmes,_ (5.). Vel Ráznas Nacionála
parka teritorijá izveidoti vairáki velomaršruti,_(6.).
A izbaudit ainavas skaistumu, nověrtět latgaliešu viesmílibu, iepazít paaudzěs
mantotu amatu prasmes un tradicijas B ko veido 20. gadsimta sákumá celras viensětas ěku komplekss C varbút mazák populáru, tomér gana interesantu vietu D kas gaidit gaida aizrautígos ritenbraucéjus E kurá piedalás keramiki, gleznotáji, fotograf!
F apmekléjot dievnamus, muzejus, amatnieku darbnícas, zemnieku saimniecíbas G bet bérni var vizináties poniju pajúgá vai mazo zirdzinu mugurá
6.6. Raksti iekavas doto värdu atbilstosä forma!
Es slepoju no kalna un 5^lekwz.u (salauzt) slcpes.
1. Müsu masina
2. Berni sobrid
_(salüzt) pusccjä uz mäjäm.
_(lauzt) zarus ugunskuram.
3. Dzons slepojot, nokrita un _(salauzt) käju.
4. Ivo pirms briza
5. Kurs vakar_
(pärlauzt) zaru uz puscm.
_(nolauzt) berzam zarus?
6. Sie koki pern vcträ____ (nolüzt).
7. Vakar_(salüzt) müsu jaunä velasmasina.
6.7. Raksti paveles izteiksme!
Nedrikst meslot.
1. Nedrikst braukt ieksä. _
2. Nedriksr smeket._
> -
3. Nedrikst pcldet. _
4. Nedrikst troksnot._
5. Nedrikst stävet. _
6. Nedrikst lauzt zarus. _
7. Nedrikst sarunäties._
8. Nedrikst izmantot telefonu.
6.8. Lasi dialoga fragmentus un sakärto tos pareizä seeibä! Ieraksti tabula dialoga fragmentam atbilstoso burtu!
1.	2.	3.	4.	5. 6. i----	7.
A					
E Ja. tev ir taisniba. varbut tev ir vel käda laba ideja?
F Cesis mes jau esam bijusi.Vasara apmeklejäm an Cesu pili un koncertu jaunajä koncertzäte.
C Ja labs laiks. varetu braukt. Bet, ja büs auksti un fis, mes nevaresim apmeklet plud mali un prieeäties par dabas skaistumu.
A Kä bütu. ja mes dotos nelielä ekskursijä uz Enguri?Tä ir pie jüras. Pludmale bus jauki.
B Klau, varbut lad braucam    Cesim. Tas nav talu, var braukt gan ar
^yileienu, gan autobusu^
D K.0 nu? vel skaista vieta irTcrvete. Ja labs laiks, tad [ pastaigasimies pa plasoTervetes parku. ja ne - aplükosim rakstnieces Annasy Brigaderes muzeju.
6.9. Ľzraksti, ko vilksi mugurä, käjäs un ko liksi galvä, kad dosies - uz mežu, uz talku, uz teátri!
Kad cs icšu uz mežu, _
Kad es došos uz talku,
Kad es iešu uz reärri.
6.10. Raksti iekavás dotos värdus atbilstošä forma!
Katru gadu arvien vairäk cilvčku piedaläs LitUjá (Liclä talka)
1. Šogad esam ieplänojuši apmeklét Slíteres__.
(Nacionálais parks)
2. Larvijä ir čctri__. (nacionálais parks) .
3. Informaci ju par__var iegúr mäjaslapä talkas.lv.
(Lielá talka)
4. Visvairák cilvčku uz Gaujas_ _dodas rudeni.
(Nacionálais parks)
5. Ráznas Nacionálais parks ir jaunákais no visiem Larvijas_
_. (nacionálais parks)
6. Vietas, kuras jäsakopj__laika, var pieteikt
internetä. (Lielá talka)
6.11. Pabeidz teikumus!
Katru gadu mčs plänojam, uz kurieni orloju***. 1. Daudzi cilvéki jau laikus domá par to, kurp_
2. Daudzi talkotáji interesějas par to, kur
3. Zoodárza apmeklétäji bieži jautä, no kurienes
4. Kad měs dzirdéjäm dzicdam Šos běrnus, gribéjám zinát, no kurienes
5. Tuvojäs Ziemass\'ětki, un Jänis domäja par to, kur
6. Arva|inäjuma laiks ir tik tu\ii, bet měs vél nezinäm, uz kurieni
6.12. I asi t c ks t u!
Es esmu Cúkmcns. Cůcígákais no visicm 'mcniem'. Es ar to jau sen vairs nelepojos. Gluži orrádi — es méginu }audis pasargát no lik-(j| tcna, káds piemeklěja mani. Pirms daudziem gadiem es biju bezrú-
pígs puika. Bez šnukura un apmetna. Es ne par ko nedomáju. Man škita - ja tu nomet papíru země, gan jau bus káds, kas to pacels. Ja tu izsvied ledusskapi krúmos, gan jau káds to saváks. Es tieši tá ari daríju - ko ncvajag, to pa mašínas logu árá.
Reiz es gatavojos ezera krastá no auto izliet vecu motoreUu. No auto, tieši ezera krastá. Nu un? Vai tad elja nav tikpat dabiska ká dubli? "Nelcj to ellu, par sivěnu kluši," es pěkšni izdzirdu. Es pa-skatijos - tas bija mazs vírs, sirmu bárdu un sivěnu padusé. "Nelej gan to ejju," vinš atkártoja. "Vinš nav normals," es nodomáju, bet vinám pieklájígi atbilděju: "Es neleju, tá pati list." Un izskriivéju skrúvi. Atskaněja apdullinoša dárdona, un visur bija rozá migla. Pirmajá bridi škita - tas ir pérkona gráviens. Es piecělos. Vírs ar sivěnu bija pazudis, bet kaut kas bija mainijies. Es pagriezu mašínas spoguli un aplúkoju sevi. Rozá apmetnis, deguna vietá šnukurs, aste gredze-ná un plauksru vietá - škclti nagi. Pirmajá bridi škita - tá ir karikatura. Es měgináju atbrívoties no apmetna. Velrigi. Tas bija pieaudzis pie muguras. Es pataustiju šnuk-uru. Tas bija daja no maňas sejas. Nekas nespěni aprakstít manu izmisumu. Viss, ko es vélějos, - atgůt savu iepriekšějo izskatu. Bet es nezináju, ká.
Es saucu viru ar sivěnu. Veltígi. Es savácu izlieto ellu lidz pédéjai pilitei. Nekáda rezultáta. Un tad pavisam nejauši es iebázu roku apmetna iekškabatá un atradu stú-rainiem burtiem rakstitu zimiti: "No ší briža lev bus cíníties par tiru mežu. Tu runási ar cilvékiem, tu mácisi běrnus, tu stástisi, ka ikviens, kurs méslo mežá, agri vai velu klus par cúku. Tu rikosi talkas, tiksies ar žurnálistiem un picdalisies reklámás. Un tikai tad, kad Latvija bus tíra, tu atkal tapsi par cilvěku."
/Izmantotais avots - hMpv//w-ww.cukmcns.lv/par-nuni /
Atzimě parcizas atbildes!
AgrákCúkmens ...	a. bija joti kärtigs. b pieměsloja dabu. c. strádaja mežá.
1. Sirmais virs teka puisim, lai...	a. savác izmétátos papirus. b. nemet pa logu ledusskapi. c. nelej motorejlu ezera krasta.
2. Sods par puiša uzvedibu bija tas, ka ...	a. vinám regulári játira ezeri. b. vinš ieguva cukas izskatu. c. ka vinš nedrikstěs satikties ar cilvékiem.
3. Cukmena uzdevums tagad ir...	a. nkot talkas. b. katru dienu tint mežu. c. rakstit reklamas tekstus.
-1 4. Stásts parCúkmenu mums maca, ka...	a. ikviens jebkurá laika var klút par cuku. b. visiem járúpějas, lai Latvija butu tira. c žurnalisti palidz sargat dabu.
1%
6.13. Uzraksti draugam/draud/enei vestu li! Raksti včstuli pčc dotá piána!
Plans.
• Apvaicájies, ká klá jas!
• Pastasti, kur un kad tu picdalijies Lielajá talka!
• Pastásti, ko tu dariji Lielajá talká!
• Apvaicájies, kádi pláni ir tavam draugam/ tavai draudzenei tuvákajás brivdicnás!
• Uzaicini vinu pavadit laiku kopá árpus pilsětas!
• Atvadics!
TEHNIKAS UN INFORMÄCIJAS VLAIKMĚTS
7.1. Nosvítro lieko!
galda darors, frt,r*i.i<rta, planšetdators, klěpjdators
1. datorpele, klaviatura, monitors, saldčtava
2. clcktriská plíts, elektriskais mikseris, gäzes plits, mikrovijnu krásns
3. fotoaparäts, blcnderis, zibspuldze, videokamera
4. mobilais telefons, láděrájs, atminas karte, suj mašina
5. radio, atskanotäjs, printcris, pastiprinätäjs
6. gludeklis, skeneris, printeris, kopétájs
7.2. Ieraksti teikumä iederígo várdu elekti iskajú, elektriskais, mehänisko, mazgäjamo, automätiskais, interaktivä, ätrvärämä, mobilajô, viedais
Ele.kfrusk.cijA tčjkanná údeni var uzvárit áträk.
_pulkstenis rädis ne tikai pareizu laiku, bet ari
palídzěs organizčt j usu darbu un atpútu.
Vai jums mäjäs ir_tclevízija?
Mums vajag ekonomiskäku vejas_ mašinu.
Mana vecmämina izmanto tikai_sulu spicdi.
Vannas istabä mums ir _iidens silditäjs.
Vai ravä mäjas tclefonä ir_atbildétäjs?
_katlä var pagatavot daudzveidigus čdicnus.
Daudzas adreses man ir_telefoná.
7.3. Raksti mobilais vai elektriskais atbilsto.šajä forma!
Es gribu nopirkt jaunu wdIííIo telefonu.
Strádá uzmanigi ar eJt-k+riskflijiow instrumentiem!
1. Manam_telefonam vajag jaunu bateriju.
2. Visa inŕormäcija man ir_teleťonä.
3. No sava_telefona tu vari sútit labas fotogräfijas.
4. Seit var nopirkt lětus_telefonus.
5. Kur var nopirkt labus_instrumcntus?
6. Mana_tějkanna nedarbojas.
7. Ko liksim virruvč - gázes pliti vai_plíti?
8. Tagad mácos spělět_gitaru.
7.4. Ieraksti saikli jeb, vai.
Ko pirksim - galda datoru vaí portativo daroru.
1. Šobrid populári ir biezie augju un dárzenu kokteiji_smutiji.
2. Mums májás nepieciešama jauna tehnika. Ko pirksim vispirms - monitoru _televizoru?
3. Kas labáks - mikseris_blenderis?
4. Es bicži uznemu mazas filmas ar mobilo telefonu_kinokamcru.
5. Divriteni_velosipčdu izgudroja 17. gadsimtá.
6. Karstá laika visi produkti jáglabá ledusskapi_saldétavá.
7. Telefons_tálrunis ir sakařů ierlce.
8. Ko tu raksti biczák - e-pasta věstules_iszinas?
7.5. Raksti aizmirsU atcerities, atbilstošajä forma! Es joti labi *ftvu5 músu pirmo ekskursiju pa Latviju.
1. Es nevaru_, kur cs atstáju savu mobilo telefónu.
Varbut tas i r mäjäs uz plaukta?
2. Més esam_, kä strädät ar šo datorprogrammu.
3. - Vai tu_, kad tavam draugam ir dzimšanas diena?
- Jä, prorams, ka_. Tä i r 4. mar tá.
4. Més labi ne_, kä värit zupas ätrvärämajä katlä.
5. Es_uzlädét savu mobilo telefónu, täpéc visu dienu nevaréju
tev piezvanit.
6. Tu ne_samaksät musu elektribas rékinus!
7. Es ceru, ka jús tik ätri ne_šos gramatikas likumus.
8. Es nupat_kädu smicklígu notikumu no musu dzives.
7.6. Raksti teikumá várdus atbilstošá forma!
Man vajag jauau H'í.vitořtA (jauns televizore).
1. Mums jaunajá májá vajadzěs_(lieláks ledusskapis).
2. Man vajag_(laiks), lai pabeigtu šo projektu.
3. Vai tcv rit skolá vajadzěs_(planšetdators)?
4. Kam vajag_(mans vccais telefons)?
5. Vakar man vajadzéja_(fotoaparáts), bet es nevarěju to
májás atrast.
6. Ja te\r vajadzěs jaunu_(clektriská plíts), es zinu, kur tás
lěti var nopirkt.
7. Kam tev vajag tik dárgu_(mobilais telefons)?
8. Mums májás vajag_(optiskais internets).
7.7. Raksti teikumus, i/saki vajadzibu!
Měs pirk.sim jaunu televizoru. KA«*«ms jápé^k JAt**£ +ekviz.ořS.
1. Es mainu sava telefona bateriju.
2. Tu remontěsi veco datoru.
3. Sodicn měs gatavosim ědienu mikrovUnu krásni.
4. Vakar es rakstiju vairákas e-pasta věstules.
5. Kad rakstiju savu diplomdarbu, es daudz inřormácijas meklěju internetá.
6. Tu mácies strádat ar jaunajám datora programmám.
7. Jus icpazistaties ar ierices instrukciju.
8. Rit měs satiksimies un párrunásim par tavu plánu.
7.8. Savieno atbilstošos!
Telefona svars 250 °C x
Telefona ckrána izměrs 8.5 kg
Ledusskapja tilpums 155 g
Odens patěrinš gada (220 cikli) 80 W
Televízora svars Microsoft Windows 10
Můzikas centra skanas jauda •* 83601
Maksimálá temperatúra 1051 cepeškrásni
Plits izmčri V 5.5" (13,97 cm)
Datora operétájsistěma •* 85 x 50 x 60 cm
7.9. Lasi tekstu!
Fotoaparäta "minox" i/gudrotäjs Valters Caps
Valters Caps ir dzimis 1905. gada 4. septembri Riga tirgotája gimenč. Vina máte F.mílija Antonija bija baltväciete, bet tévs Kárlis näcis no Lielbritánijas. Berníbä
Valters daudz slimoja, tápěc školu apmeklěja reti. Kaut arí vinš ncicguva labu izgli-tibu, diezgan agri parädíjäs Valtera Capa interese par tehniku un dažädiem izgudro-jumiem.
1921. gadä vinš neilgu laiku strádäja par mäcekli grämatu spiestuvě. Kad gimene pärcéläs uz Igauniju, Valters Caps vispirms mácíjás par gravieri, bet 1922. gada säka strádat par mácekli labäkajä mäkslas fotodarbnícá Rěvelě. Seit Valters Cüaps ieguva labas zinášanas par íorograréšanas tehniku un fotográfiju izgatavošanu. Vinám radäs ideja izveidot jaunu, originálu fotoaparäta modeli.
30. gadu sákumä Valters Caps satika väcu uznčměju Rihardu Jirgenu, kurš nolč-ma finansiäli atbalstit izgudrotája ideju. Cctru gadu laika no 1932. lidz 1936. gadam inženieru grupa i/veidoja jaunä ŕotoaparäta modeli. Tam deva nosaukumu "Minox". 1936. gadä Valters Caps atgriezás Riga un te organizěja darbu, lai varětu säkt jau-näs fotokameras ražošanu Valsts elektrotehniskajä fabrika (VEF). Pirmos "Minox" fotoaparätus varéja iegädäties jau 1938. gadä. Tas bija ísts tehnikas brinums - "Minox" bija loti mazs, elegants un kvalitativs aparäts. Fotokameras izméri bija tikai 17x27x80 mm un svars 125 grami. VEF "Minox" ätri kjuva populärs daudzás Eiropas valstís, ASV, Kanädä, Argentína un pat Dienvidáŕrikä.
1941. gadä Valters Caps kopá ar daudziem citiem baltväcieiiem pamera I.arviju un deväs uz Väciju. Lidz 1945. gadam vinš strádäja Berlíně pazistamajä elektroiekär-tu ražošanas uznémumä AEG. No 1950. gada lidz pat sava muža beigäm, 2003. gadam, Valters Caps dzivoja šveicé.
Par legendáro izgudroräju un vina darbu 2007. gadä tika uznemta dokumentálä filma "Minox legenda". Täpat par vina dzívi un darbíbu var izlasít arí grämatä, kur apkopoti stästi par pazísramiem cilvěkiem, kas veidojuši I^tvijas vésruri - "I^tvijas legendas II".
A I/raksti svarígäkos Valtera Capa dzíves datus!
Dzimšanas gads un datums, dzimsanas vieta
Valtera Capa vecäki
Izglitiba, profesijas un amati
Darbs Riga un Révelé
Idejd par jauná fotoaparáta izveidi
"Minox'izsträde Riga un ražošana rúpnícá VEF
Fotoaparáta "Minox" popularitäte un ipašibas
Valtera Capa dzíve vacijä un Sveicé
Atminas parValteru Capu filma un grámatá
B Iedomäjies, ka tev kadu jäinformé par to, kas ir \ alters Caps! Uzraksti aprakstu par Valteru Capu!
AMATU UN PIEDZÍVOJUMU MEISTARI
8.1. A t b i I d i uz jautäjumiem! Uzraksti buřtu, kas apzimě pareízo atbildi!
Kas tas ir?
A — zirgkopíba B - ccpšana
Kás té ir par nodarbosanos, kad cilvěks cep, pieméram, maizi?	B
1. Ká sauc nodarbosanos, kad cilvéks kopj bites?	
2. Ká sauc vielu, kas ir |oti salda un kuru no ziediem un augiem iegüst bites?	
3. Ká sauc cilvěku, kas audzé un kopj zirgus?	
4. Kas ir cilvéks, kas kopj un audzé dažádus májlopus?	
5. Ká sauc nodarbosanos, kad pjauj záli?	
6. Kas tá ir par darbibu, kad cilvěks ir aizgájis pie káda ciemos?	
7. Ká sauc nodarbosanos, kad cilvěks kopj zemi?	
	
E — zemkopiba F - plaušana
C - ciemošanas       D - lopkopiba
i r--
G - medus H - biškopiba
8.2. Lasi un atzimč, par kuru saimniecibu ir apgalvojums!
Bramanu gimene ikvienu laipni goida savá lauku Tpošumô Smiltenes novada „Saufítěs", kur leríkojuS zirgaudzětavu
Saimnieciba ir liels Stallis.
Zirgus izmanto jááanai gan profesionáli jášanas sporta párstávji, gan tie, kurí vél tikat mácás jat. Tápat saimnieciba piedává vizinášanos ar ratiem ■^■1 vai kamanám.
Zemnieku saimniecíbas ,,ZHe'
platiba ir 16 ha, no tiem 2 ha ir augju ^áfzs. Tajá aug ap 240 äbeíu, arí burhbieres, plúmes un dažádu ogukrúmi.
Apmeklětájiem te piedává aug|u un ogu degustáciju, kä ari sniedz noderigu informáciju par augju un ogu audzěšanu.
y -i— iT«tráda\umus   «r—__.---
Nr. p.k.	Apgalvojums	„Avoti"	.Saulítes*	,Zi1e-
	Sajá saimnieciba audzé zirgus.		X	
1.	Ja patík jat ar zirgiem, jábrauc uz šo saimniecibu.			
2.	Saimnieciba ir lieli auglu dárzi.			
3.	Saimnieciba ražo kazas sieru.			
4.	Saimnieciba var nogaršot dažádas ogas un auglus.			
5.	Saimnieciba atrodas Smiltenes novadá.			
6.	šajá saimnieciba párdod zekes un cimdus no aitas vilnas.			
7.	Saimnieciba atrodas tuvu Siguldai.			
8.3. Pasvítro iedcrigo värdu!
Běrzinu gimene audzě/«UA^2-i*A četrus běrnus.
1. Vilma Ozola savá lauku saimniecíbä audzina/audzě aitas un kazas.
2. Netilu no Málpils ir liela saimniccíba, kura audzč/audzina zemenes.
3. Brivnieku dzimta jau trcšajä paaudzě nodarbojas ar mäjputnu audzinášanu/au-dzěšanu.
4. Marika un Eriks Freimani ir izaudzinäjuši/izaudzčjuši tris bríniškígus dělus.
5. Inese brívajá laika nodarbojas ar puku audzcšanu/audzinasanu.
6. Lieläkajä dala gimenu ar bernu audzinäšanu/audzčšanu galvenokárt nodarbojas sievictcs.
8.4. Raksti iekavás doto värdu atbilstošajä forma!
Inga vělas apmcklět gít*-Aoi«kiAflf;s (gleznor) nodarblbas.
1. Pasákuma laika notika interesanras_(tikties) ar dazádiem
amatu meistariem.
2. Máris nodarbojas ar mäjputnu_(audzět).
3. Sandras valaspricks ir rotu_(darinät).
4. Maizes_(cept) Anna icmäcijäs no vecmáminas.
5. Brivdienäs lize bija savä lauku májá un nodarbojas ar puku _(stádit).
6. Daudzi labprät nodarbojas ar ärsrniecíbas augu_(väkt).
7. Latvijá ir vairäki lieli piena produktu_(ražot) uzněmumi.
8. Auto_(remontět) nu jau desmit gadus ir Petera ikdienas darbs.
8.5. Raksti iekaväs doto värdu atbilstošajä forma!
Latvija ir pazístama ar saviem Kryt** (tirgus) gan pilsětás, gan laukos. Viens
no lielákajicm _(1. - tirgi)  ir Rígas Centrältirgus. Ší
_(2. - tirgus) celtniecibu saka 1924. gada júnijä, bet pabei-
dza 1930. gada rudení._(3. - Tirgus) arhitcktúrá věrojami
jůgendstila elemenri, ká ari pirmskara netiklasicisma ietekme. Kopš 1930. gada ri-
dzinieki varěja lepoties ar lieläko un modernáko_(4. - tirgus)
Eiropä. Tas bija ěrts, gaišs, tírs un glits. Zemnieki ar prieku veda savu produkci-
ju uz šo_(5. - tirgus). 1931. gadä ärzemju specialisti Rígas
_(6. - Centrältirgus) atzina ne tikai par lieläko, bet ari par
labäko Eiropä.
1949. gadä_(7. - Centrältirgus) pärdé\'éja par Centrálo kol-
hozu tirgu, ko pádom ju prese slavčja kä labäko tirgu Padomju Savieníbä. 1961. gadä _(8. - tirgus) bija noslěgti ligumi ar 60 kolhoziem par lauk-
saimniecíbas produktu reguläru piegádi. 1997. gadä_(9. - tir-
gus) teritorija kopa ar Rigas vecpilsčtu tika iekjauta UNESCO Pasaules manrojuma
sarakstä. Rígas_(10. - Ccntráltirgus) var iegádäties gandriz
visu, bet jo ípaši veseligus, garšígus un daudzveidígus Latvijas lauku labumus.
8.6. Raksti värdu medus atbilstošajä forma!
Medus - zelta produkts
rv\e.</wi ir dabas produkts, kuru ražo bites. Bites ražo_(1.)
no nektára, ko iegúst dažädos ziedos. Lai iegútu 100 gramus_(2.),
bitčm jáaplido gandriz miljons ziedu, párvarot 45 000 km liclu attálumu. Dabiskais
_(3.) var búr dažádäs kräsás — no pavisam gaiši dzeltena,
lidz gandriz mclnai kräsai. GaiŇs_(4.) parasti ir no pavasari
ziedošajiem augju kokiem un pavasara ziediem. Tumšäka jeb dzintarkräsa parasti ir
dazädu pjavas un dárza zicdu_(5.). Ar brúnu nokräsu ir
meza ziedu_(6.).
Atkaríbá no ziediem atškiríga var bút ari_(7.) garša. Taču
ncmainigs ir tas, ka _(8.) ir joti salds produkts. Par
_(9.) saldo garšu ir käda míkla: "Vai zini, kas vicnigais ir
saldáks par_(10.)?" Atbilde: „Tas ir miegs."
8.7. Uzraksti atbilstošu amata mcistara nosaukumu!
Egons nesen izgatavoja Joti skaistu ozola koka galdu. Vinš ir teicams ykWfvifcks. 1. Sandra prot darinät bríniškigas sudraba un zelta rotas. Vina ir joti laba
2. Iveta jau vairäk neká 10 gadu audzé vistas un plies. Tagad vina ir pazístama
3. Pěteris Jurisons ir viens no populárákajiem_. Vinš dari-
na skaistus mála podus, vázcs un svečturus.
4. Annas vecmámina ir liela_. Visi gimenes locekli valká
vecmáminas aditus džemperus, šalles un cimdus.
5. Gadatirgú varěja nopirkt dazada lieluma pitus grozus, kurus izgatavojis pazís-tamais Raunas novada_Juris Liepinš.
6. Izstádě var aplúkot Martina izgatavotos koka krěslus. Pirms gada Mártinš ieguva_amata meistara diplomu.
7. Lauma Krastina ir novadá pazisrama_, kas no vilnas un
kokvilnas diegiem auž skaistas segas, šalles un galdautus.
8.8. Uzraksti 6 jautájumus, lai iegutu informáciju, kuras nav sludinájumá!
Piedzívojumu parks „Tarzáns"
piedáva vairák neká 100 dažádu škěršju.
„Tarzana" ir specials parks běrniem no ...?... gadu vecuma.
Te ir arí rodeju trase, kuras garums ir ...?...metri un pa to var braukt ar átrumu lídz pat ...?... km/h. Ja negribas ekstrěmus piedzivojumus, tad var braukt ar modernáko krěslu pacěláju Baltijá. Brauciena ilgums pacělájá
ir ...?... minutes.
„Tarzáns" atrodas ...?...
Plašáku informáciju var meklět piedzívojumu parka májaslapá ...?... .
	
	
	
	
	
	i
	I
	
	
	
	
	
	
	
	
	w
1.
2.
3.
4.
5.
6.
8.9. Izlasi fragmentu no žurnalista sarunas ar celotáju, kurs pasauli apcejo ar velosipědu! Preti kat ram jautájumam i era ks ti lodziná pareizas atbildes buřtu!
Kas irjúsu pamatnodarbošanás un ká jús iegústat lídzekjus saviem celojumiem?	A
1. Kápěc jús ce|ojat vienatně?	
2. Vai vienatně cejot nav grúti un bistami?	
3 Ká jús plánojat celojuma maršrutu?	
4. Káds braucot irjúsu dienas ritms?	
5. Ka jus daiadajás zeměs sazináties? Ir taču gan valodas, gan kultúras atškiribas.	
A - Es stradáju par operátoru, gatavoju dažadas tematikas raidíjumus vairákám televizijám, vcidoju reklámas. Bet manus cclojumus lielákoties arbalsta sponsori, ar vinicm parasti iepazístos savás darba gaitás.
B - Maršrutu izstrádáju jau iepriekš - detalizětu, lídz dienas precizitátei, no vicnas apdzivotas vietas lídz orrai. Braucieni ir pictiekami gari, lai par ticm domáru nopietni. Ce|u plánoju, izmantojot informáciju inrernetá, ieskatos dažádás kanés, iztaujáju citus velosipědistus.
C - Viens cejoju täpčc, ka tá ir vienkärsäk - tu atbildi tikai par sevi. I.ai cejoni kopá ar vél kädu, ir jäbúr vienädiem uzskatiem par dzlvi, lidzígai fíziskai formai un esanas paradumiem. Ja ccjá dodas vairäki, citam ar citu järékinäs.
D — Parasti cejos sešos no ríta. Tad braucu, bet ap pusdienlaiku icturu maititi. Páris srundu atpúšos, filmeju, kaut ko uzrakstu... Tad a;kal braucu, protams, daudzviet piestáju un aprunäjos ar cilvekiem. Tas bús lielisks materiäls maniem raidíjumiem. Vidéji nobraucu simrs kilometrus diená.
E - Neesmu cilvčks, kas iesaistäs konfliktos. Protams, var gadíties dažádi sarežgijumi vai bístamas siruäcijas, taču ir jau ari mobilais tälrunis, turklät apkárt ir cilveki, kas var palídzet.
F — Loti daudz var pateikt ar žestiem, kaut gan ari tie daiädám tautám mčdz atikirties. Varu ari sarunäties angliski un nedaudz protu ari franču valodu.
8.10. Lasi atbildcs un uzraksti atbilstošus jautäjumus!
Mana saimnicciba atrodas 30 kilometrus no Ventspils.
1._
Ar auto restauráciju nodarbojos jau vairäk nekä desmit gadus.
2._____
Vislabäk man patík izgatavot sudraba rotas larviešu tautas tčrpicm.
3._
Maná lauku saimniecTbä ir 200 govis un 30 cúkas.
4._
Ar skriesanu es nodarbojos kopš studiju gadiem.
5. __
Izgatavot mala traukus es mäcíjos músu pilsětas keramikas puleinä.
6._
Nákotnč cs včlčtos iemácitics izgatavot koka karotes.
8.11. Ieraksti doto värdu divdabja -oř, -oties forma!
Mäkslinieks, <<AriAo+ (darinät) rotas, doma par rotu valkätäjäm.
1. Pagäjušä vasarä,_(cejot) pa háliju, més aplukojám daudz senu
pilséru.
2. Tikai_(darit) kädu darbu, var to iemácitics.
3. Audějas darina skaistäs segas,_(izmantot) dažadu krásu kokvil-
nas diegus.
4. Daudzas sicvietes atzist, ka_(adit) zckcs vai cimdus, vin.is aiz-
mirst ikdienas riipes.
5. Anna un Pčteris,_
dicnu.
6. Končena apmeklětajiem,_
radás světku noskana.
7. Keramikas pulcina vaditája,
(strádat) dárzá, priecájás par jauko pavasara
_(klausíties) briniškígajás dziesmás,
_(apskatít) izstádi, priecájás par
jauno keramiku skaistajiem darbiem.
8.12. Raksti teikumu citádi, mainot pasvitrotä värda formu! Skatics paraugu!
Kad Elmárs br^mc ar auto, vinš ir joti nopietns un uzmanígs. Bř*i»k^M5 ar auto, Flmárs ir joti nopietns un uzmanígs.
1. Kad Edite studěja Mákslas akaděmijá, vina saka interesěties par mákslas věsturi.
2. Laika, kad Mářa cejoja pa Yaciju, vina guva priekšstatu par vácicšu ikdienas dzivi.
3. Kad Růdolfs ciemojás pie vectéva laukos, zěns iemácijás no koka izgatavot putnu buríti.
4. Kad Mártinš mácijás profesionálajá vidusskolá, vinš apguva pavára profesiju.
5. Kad turisti kápa vecás pils torní, vini domája par skaisro skatu, kas pavěrsies no torna augšas.
8.13. Izlasi reklamu un uzraksti e-pastä věstuli draugam/draudzenei!
Véstulé:
1) informě par pasákumu;
2) uzraksti, kurá diená tu vělies apmeklět klubu;
3) kápěc tu vělies apmeklět klubu tieši šajá vakará;
4) uzzini, kurá no dienám draugs/draudzene vělětos apmeklět klubu?
Teksta apjoms 30 - 35 várdi. 9.1. Veic dotos uzdevumus!
JGs busiet gaidfti viesi kluba „Dialogs"
Piedávájam satikt domubiedrus músu kluba hobiju vakoros. Izvělieties, kas jus mteresě, un piesakieties uz kádu no vakariem musu klubá: treidienás - kolekcionaru vakars. ceturtdienas - padomi puku cudzětájiem;
piektdienčs - keramikas půldni; sestdienás - měbe^u restaurčcijas pamati.
Ieeja - 7 eiro
KLUSTI LAIMTGS!
A Darini jaunus vardus! Atccrics, ka no viena varda var darinat vardus ar daiadam izskanam.
lielir vesels
varens liels
_I I_
silts
rakstit
brivs laipns
_I !___
veidot
rotat
mest
vingrot
slikts
samazinat augsts
•iba                                 -urns -iana		
		
		
		
		
		
		
__,	■	
B Izvelies 5 jaundarinatos vardus un uzraksti teikumus, kuros ir sic vardi!
1._
2._
3._
4._
5._
9.2. Pasvitro vardus, kuri apzime rakstura ipasibas! Uzraksti, ko nozime katra ipasiba! Izmanto paraugu!
pacictiba
skopums
iespcjamiba aspratiba
vajadziba
laipniba
jautriba
vcikliba
lidziba
varoniba
vieglpratiba
Pftcie/tfb* \f rafcshAra, ip*sfl»<v P^cit+ig^ cilv£k.s ir fads, kuri ...
9.3. Atrodi trúkstošo tcksta fragmentu! Ieraksti tekstä burtu, kas apzímé atbilstošo värdu vai värdu savienojumu!
Optimistu raksruro I> . Protams, cilveks nevar katru bridi bút laba omä, taču optimists uzskata, ka ir daudz iemeslu, lai_(1.).
Optimistam parasti ir_(2.), un, pateicoties viniem, dzivot ir viegläk un
priecígäk.
Apkärtéjiem cilvekiem parasti ir savas problémas, un viniem ne visai patík klausí-ties nepärtraukro zelošanos, turklät_(3.) nepalidz ne scv, ne citiem.
Nereti musu neveiksmes un  nelaimes rodas no _ (4.)  izjútas, bet
_(5.) palídz grútás situäcijäs, kad liekas, ka spéka vairs nav.
Ari_(6.) palidz dzivč. la palídz säkt kaut ko jaunu un nezinámu, ká ari tur-
pinät iesäktos darbus.
Atkläts_(7.) var paveikt daudz: ígns cilveks kjust priecigäks,_(8.) pa-
mazám pazúd, un cilveks kjust atverräks.
A - daudz draugu        B - bezpalídzibas        C - smaids
D - labs garastävoklis     E - noslégtíba   ; F - ticíba saviem spékiem
G - nemitíga súdzéšanäs par savu dzívi
H - uznčmiba
I - priecátos par dzivi
9.4. Ieraksti teikumä pasvitroto darbibas värdu atstastíjuma izteiksmé!
Es daudz Us«a.
Tava mäsa teica, ka tu daudz Uso+ grämatas.
1. Es bieži smejos.
Jä, tavi kolegi ari saka. ka tu vienmer_.
2. Daudzi cilvéki nodarbojas ar labdaríbu.
Dzirdéju, ka mani kolegi ari_ar labdaríbu.
3. Es palidzu slimiem bérniem, apciemoju vinus slimnícä, lasu priekšä pasakas. Man teica, ka tu_slimiem bčrniem?
4. Es jau gadu strádajú jaunajá biroju ěka.
Man teica, ka tu jau kádu laiku_jaunajás telpás.
5. Vai tu maiii meklé?
Mäsa teica, ka tu mani_.
6. - Vai tu parit búsi Rigář - Vél nezinu.
-Dívaini. Máris teica, ka pěc divám dienám tu_R>ga-
9.5. Lasi tekstu!
1. Pirms trim gadiem pirmo reizi Latvijá saka darboties Ipaši sagatavoti profe-sionáji - Dakteri Klauni. Tagad slimnicu nodalás, proceduru kabinetos un neatlie-kamás paiidzíbas dienestá vini ir sastopami gandriz katru dienu, palidzot bérniem aizmirst bailes, sápeš un dažádas negativas emocijas, kas nereti ir árstniecibas procesa psihologiskás sastávdajas.
2. Dakteri Klauni ir pierádijuši, ka spěj sniegt vislabáko atbalstu bérniem un vinu tuviniekiem smagos slimíbas brižos. Šo palidzibu augsri nověrtéjis ari slimnicu per-sonáls. Dakteris Klauns gan mazos běrnus, gan pusaudžus iesaista savá darbíbá un izrauj no depresivá noskanojuma. Sie dakteri átri sadraudzějas ari ar mazo pacientu mammám un palídz vinám uz kádu brídi párstát domát par běrnina slimíbu.
3. Biedriba „Dr. Klauns" gaida jaunus pieteikumus programmai „Dr. Klauns", cerot arrast jaunus kolěgus slimnícám Riga un regionos, kur ir liela nepieciešami-ba pěc jaunicm spékiem. Pieteikties Daktera Klauna darbam ipaši ir aicináti árpus Rígas dzívojošie, kuri jut seví aicinájumu un spéjas k|út par Dakteriem Klauniem. Programma ir balstíta uz sadarblbas un attlstíbas principu, kad katrs Dakteris Klauns palidz bérniem, kuri atrodas slimnícä. Savukárt pašam Dakterim Klaunam ir iespěja augt profesionáli, iegút un pilnveidot jaunas iemanas un prasmes medicínas klaunu terapijá. Músu Dakteri Klauni darbu licliski savicno ar savu pamatdarbu, studijám, ari gimenes dzivi.
4. Piesakieties droši, jo atlases procesä ar profesionálu atbalstu palidzěsim izvěrtět atbilstíbu šim darbam. Savukárt jebkurš Dakteris Klauns jums apstiprinás, cik sis darbs ir věrtigs, aizraujoss, kaut ari slimnicas vide un ikdienas notikumi ne vienmér ir priecigi. Biedriba "Dr. Klauns" lidz 29. janvárim gaidis pieteikumus no radošiem un atbildigiem cilvěkiem, kuri vělas kjút par profesionáliem Dakteriem Klauniem. Viniem bus jáapgust piecu měnešu mácibu un prakses programma. Svarigákás ipa-šibas, kas nepieciešamas Dakterim Klaunam, ir artistiskums un radošums, komuni-kabilitáte, gatavíba mácTties un pilnveidoties, spěja atrast kopigu valodu ar bérniem, izpratne par darba specifiku slimnicá.
5. "Dr. Klauns" ir terapijas programma, kuras analogi eksistě vairák neká 30 pa-saules valstís. Pirmo reizi ta saka darboties 1986. gadá ASV. Programmas pamatuz-devumi ir šoka situáciju mazinášana bérna hospitalizácijas laika, uzmaníbas novér-
šana un sápju sindroma mazinášana medicínas proceduru laika, bérna psihologiská harmonizácija slimnicá, izmaiitojor spéles un tieso saskarsmi, ká ari arbalsta snieg-šana bernu ruviniekiem un slimnicu personálam. I-atvijá uDr. Klauns" ir sabiedriska labdaribas organizácija, kas darbojas kopš 2012. gada un kuras parstávji - 25 profesionáli medicínas klauni - dodas uz slimnicám I.arvijá. lai psihologiski palidzěru bérniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamer tie uzturas slimnicá.
A Uzraksti, par ko ir stastits katrä rindkopä!
Pirmajá rindkopá ir stästits par...
Otrajá rindkopá
Trešajá rindkopá
Ceturtajá rindkopá
Piektajá rindkopá
B Atrodi katram no dotajiem várdiem nozimes ziná lidzigu várdu tekstá! Pievěrs uzmaníbu tekstá i/cel taj i em várdiem! Uzraksti várdu preti dotajam!
lidzsvarošana	
grib	
manipulácija	
beigt	
katrs	
attistit	
speciáli	
bieži	
vajadziba	
izjútas	
bútiskákás	
pašulabáko	
var	
C Aizpildi tabulu, izmantojot várdus no teksta!
-šana (3 várdi)	-iba (6 várdi)	-vms (4 várdi)
		
		
		
		
		
		
		
		
D Pasvitro tekstá tcikumus, kuros citádák pateikts sads saturs!
1. Dakterus klaunus var satikt slimnícás, kad vini palídz běrnicm aizmirst bailes, sápeš un dažádas ncgatívxs emocijas.
2. L)r. Klaunam labi jásaprotas ar cilvčkiem, jáprot domát un ríkoties radoši, jábút aktiera dotíbám, ká arí jázina un jáizprot slimnícás darba specifika.
3. Biedríba „Dr. Klauns" aicina sútit pieteikumus programmá, jo ccr atrast cilvě-kus, kas papildinás Dakteru Klaunu půlku.
9.6. Lasi intervijä dotäs atbildcs un uzraksti atbilstošus intervijas jautäjumus!
1,
KJúr par dakreri klaunu es izvéléjos rápčc, ka man patík redzčt apkärt smaidigus cilvékus. Ir jauki, ja esmu kádu iepriecinájusi un likusi pasmaidít.
9
Daktcri klauni neärsrč fiziski, to dara profesionáli ársti.
3._
Pec manám domäm, ar gandríz pieaugušajiem bérniem darbotics ir visintercsan-räk. Slimnicá viniem blakus neséž vecáki, arí ársti neseko katram pusaudža solim.
4.
Nav tädu pétijumu, kas pierádítu, ka bérniem ir bail no dakteriem klauniem. Tas ir mírs.
Par daktcri klaunu gan nevar klút jebkurš, jo ir vajadzígas vismaz elementäras aktiermeistaribas prasmcs, pieredze darbá ar bérniem. Augstu tick vértéta arľ medicín iská izglltiba.
9.7. Icraksti tekstä dotos vardus!
pasmieties smejies izsmieties smiekliem smiekli smieklígs smejoties
Raidíjuma „ Smejies vesels!" ievadvärdi
Lai cilvékam butu laba veseliba, vinám dienä nepieciešams vismaz 15 minutes no sirds i*-S**»«>«t£. Cilvékam _ (1.) it ká picškir spär-
nus, kaut gan dažreiz ir jäsaker véders un jäklanäs lídz gridai. Taéu tas ir vesclí-
gi. Paradokss - ar_(2.) més bieži vien aizkräsojam realitäti. Més
_(3.) spéjam tikt galá gan ar bailém, gan ar dusmäm. Ja kaut
kas kjúst_(4.), ras vairs nav bísrams. Ja istajä bridi spéjam
_(5.) par sevi, tad ari dusmas kaut kur izgaist.
No sirds tev novelám: „_(6.) vesels!"
9.8. Preti teikuma sákumam ieraksti buřtu, kas apzimč atbilstošás teikuma beigas!
Interesanti fakti par smiekliem
Smiekli veicina vielmainu un E .
Pieaugušie smcjas viději 15 rcižu dicná, savukárt ...
Ir izpčtíts, ka sicvietes smejas...
Vai jus zináját, ka smiešanás...
Smiešanás laika vcidojas...
Smiekli ne tikal nostiprina imúnsistěmu, bet...
Smiekliem ir veltlta ípaša zinátnes nozarc - gctologija, ...
A palldz zaudět svaru.
B pricka jeb laimes hormons.
C ar kuru nodarbojas Starptautiska praktiská un terapeitiská humora asociácija,
kas ir pasaulě lielákais smieklu pětíšanas instituts. D vairak ncká virieši. E holesterína noárdišanos organismá. F ir lielisks antistresa lidzcklis. G běrni - pat lidz 400 reizém.
9.9. Aplúko attělus un uzraksti, kas tev tajos škiet interesants, smiekligs!
httpsy/petvn.ru/lv/$mdll/photc»-oř-cute-cats-what-i$-he-the-sweetest-kitten/ htTp-7/spoki.tvnet.lv/foto-iz1ases/Smíekligi-atteliD/490051
9.10. Preti katram ŕrazeologismam uzraksti buřtu, kas apzimé atbilstošo frazeologisma skaidrojumu!
Smejas, vederu (rokám) turědams _
Smejas kä kutináts -_
Te jau kakim (ari sunim. zirgam) jasmejas _
Smieties bärdä -_
A smieries pie sevis (parasti neticor kaut kam, neuzrverot kaut ko nopierni). B noräda uz (parasti komiskas, divainas) domas apstiprinäjumu izteikumá. C saka par ko acímredzami smiekligu, mujkigu, ari nepareizu, nepatiesu. D saka, ja (käds) joti smejas.
9.11. Uzraksti Smieklu dienas pasákuma „Smejies vesels!" afi.šu!
Izmanto sádu informáciju un nosacijumus!
• Pasákums notiks pilsětas bibliotčkas telpás.
• Pasákumam ir jánotick ne agrák par pulksren 16.00.
• Par pasákumu nav jámaksá.
• Pasákumá jápiedalás kádam klaunam.
• Katram apmeklětájam pasákumá bus jápastásta káds joks.
9.12. Las i latviešu tautas pasáku! A t rod i trúkstošo teksta fragmentu! Ieraksti tekstä buřtu, kas apzinic atbilstošo fragmentu!
Reiz veins saka gudrajam Ansim: "Stiprinieks gan tu esi,_."
Ansis atbild: "Nu tad luko pa priekšu ar_
Veins ir arí ar mieru. Ansis zina, kur zakis gul, un suta tur velnu. Veins aiziet
un sauc: "Puisit, nác nu ar mani skrieries!" Zakis,_, lec augšá un šaujas tůlin
uz mežu prom. Veins gan skrien zakim pakaj,_? Izskraidíjies pa kokiem un
krůmiem, veins pärnäk elsdams, púzdams májá. Ansis prasa: "Vai noskrěji puikuř'
Veins atbild: "Lai paliek,_
lúko - šefl: paměgini
šaujas - šeit: skrien
púzdams, elsdams - šeit: smagi
elpodams noskrěji - šeit: skrěja áträk par
otru skrějěju
A bet kur nu vairs mežá za^i no^ersi
B manu mazo brala dělenu skrieties
C bet skriesaná tu nevarési ar mani měrities
D man visa skriešanas apnikusi
E sabijies no trokšna
* BRINUMAINA UN NOSLEPUMAINA LATVIJA
10.1. Apskati karti un uzraksti, kur atrodas Pokainu mežs unkáuz turieni var aizbraukt no Rigas!
«
0      einigt rnežx^BUJUiuiKjt. řtauriftys p
•y HotM naidn uz tiku* O    martíoU A9
KTMJOřn mrmmAclm
B     maršruté A8 un P97
1 h 27 mr*
B marirutiAlO
1 h 21 min
1h35mr»
«0.0 tan
1 h 38 min
106 tm
1. Pokainu mežs atrodas_
2. Attálums no Rigas lidz Pokainiem ir_.
3. Ja brauksiet ar mašinu no Rigas uz Pokainiem, celá pavadisict
4. Tuväkais cejš no Rigas uz Pokainiem ir caur_
jus varat braukt arí caur_
5. CeJa uz Pokainiem jus varat apskatít.
6. Netálu no Pokainu meža ir_
, bet
10.2. Icraksti iederigo värdu savienojumu! Katru värdu savienojumu raksti vienu reizi!
piebtaukt pie, pärietpär, nokäpt no, apiet ap, pastaigätiesptu uzkäpt
uz\
Més neatradäm nevienu ceju, ká var pifcbrauk-f pit ezera.
1.
_akmens nebija viegli, jo tas bija gandriz tris metrus augsts.
2. Ilgi ncvarčjäm atrast tacinu, kur vieglák var_klints.
3. Pagäja gandriz četras stundas, kamer_ nelielo ezeru.
4. Kad_tiltu, upes oträ krastá var apskatit senas pilsdrupas.
5. Kemeru dabas parká piedává
purvu ari naktis.
10.3. Ieraksti trukstošos skaitjus värdiem!
Latvijas alas sistcmátiski saka petit no tůkstoš devini simti stp+i»\dtS'Mi+ oWá,
(1972.) gada.
1. Inženieris Guntis Eninš kopá ar entuziastu grupu Latvijá ir atklájis gandriz _(100) alu.
2. Gütmanala pie Siguldas ir lieláká ala Baltijá. Ta ir gandriz
_(19) metrus gara. Jau no_(17.)
gadsimta tá ir kluvusi par ievérojamu türisma objektu.
3. Rigas ordena pili uzbuvčja_(14.) gadsimtä.
_(20.) gadsimta_(20.) gados
šeit ieríkoja l^atvijas Valsts prezidenta kanceleju. Müsdienäs Rigas pili Valsts prezidents strádá no_(1994.) gada.
4. Rundáles pili uzcěla__(18.) gadsimta. Tukstoš devini simti
_(1972.) gada nodibinája Rundáles pils muzeju,
un tukstoš devini simti_(1981.) gadá to arvěra
apmeklětájiem.
5. Lieláká Latvijas grámatu krátuve ir Latvijas Nacionála bibliotéka, kuru
tautá sauc par Gaismas pili. So unikalo éku atklája _
četrpadsmitajá (2014.) gadá.
6. Profesora Petera Šmita "Latviešu pasakas un teikas"_(15)
sějumos izdeva laika perioda no tukstoš devini simti
_(1925.) gada lidz tukstoš devini simti
_(1937.) gadam.
10.4. Lieto cieiamas kärtas divdabi pagätnes forma!
Rigas Doma baznlca ir o«J+a 13. gadsimtä
1. Rigas pils celtnieciba tika_(pabeigt) 1340. gadá.
2. Pils tika_(atjaunot) 2015. gadá.
3. Rundáles pils ir_(atvěrt) apmeklětájiem kopš 1981. gada.
4. Daudzas slěpošanas trases siltá laika děj šajá ziemä büs_(slěgt).
5. No 1225. — 1227. g. tika_(sarakstlt) pirmá grámata latvijas
teritorijá — "Indrika hronika".
6. Krišjána Barona tautasdziesmu pirmais izdevums "Latvju dainas" tika _(izdot) laika perioda no 1894. lidz 1915. gadam.
7. Latviešu tautas pasakas un teikas ir_(tulkot) daudzás pasaules
tautu valodás.
8. Rigas vésturiskais centrs ir_(ieklaut) Apvienoto Náciju
Izglitíbas, zinätnes un kultüras organizácijas (L'NESCO) pasaules mantojuma sarakstá.
10.5. Raksti atbildi uz jautäjumu ci ei am äs kärtas forma!
Vai júsu grupa ir p^bo^w^i pětíjumu par savas pilsětas věsturi? J*. p€+íjw«*S \r p^ei^+s
1. Vai Rigu dibinäja 1201. gada?
Ja--.
2. Kura gada atklaja Brlvibas pieminekli? _ 1935. gada.
3. Kur veido Liktendarzu?
|
_uz salas Daugava pie Kokneses.
4. Es lasiju, ka ralkas laika pilsetnicki parka iestadija vairak neka 50 koku. Ja, sobrld parka _daudzi jauni koki.
5. Kad publiceja pirmas gramatas latvicsu valoda? _16. gadsimta.
6. Vai taisniba, ka pirmo kristigo baznicu uzcela Kurzeme? Ja,_Kurzeme 1070. gada.
10.6. Pas vitro iederígo värdu!
Rundäles pils ir celta/celama 18. gadsimtá.
1. Pils restauräcija ir pabeidzama/pabeigta 2014. gada.
2. Pirms tarn ilgus gadus pils bija apmcklčtäjicm slěgta/slědzania
3. Tagad pils ir atvěrta/atverama gan darba dienäs, gan brivdienäs.
4. Pils därzá ir apskatämas/apskatitas vairäk nekä 2000 rožu škirnu.
5. Legendu naktí viesi tiks iepazistinäti/iepa/ístinämi ar pils včsturi un täs legendäm.
6. Daudzäs legendäs ir stástíts/stästáms par spokiem, kas dzívo vecäs pilis.
7. ľeikäs ir atrasti/atrodami art stästi par lielajiem Iatvijas akmeniem.
8. Nav zinäms/zinäts. cik lielo akmenu agräk bija Latvija teritorijä.
10.7. Lieto ciešamäs kartas divdabi!
Visiem ir í.»*áms (zinát), ka Rundäles pils ir ievérojamäkä Baroka laika celtne latvijä.
1. Pokainu mežä i r_(apskarír) interesanti akmens krävumi.
2. Ne\ienam nav_(zinät), ká šie akmeni ir nonäkuši mcžá.
3. Mcžá ir_(dzirdét) neparasras skanas.
4. Nav_(saprast), käpéc šajä mežä ir jútama ípaša energija.
5. Dažas rakstu zímes zinätniekiem věl nav_(pazit).
6. Kur ir _(apskatit) Latvijas lieläkais júrakmens?
7. Tas ir_(atrast) Kurzemes júrmalä netälu no Pävilostas.
8. Uz Gútmana alas sienäm Siguldä ir_(izlasit) joti seni
uzraksti.
10.8. Raksti skaitlus!
♦
A Raksti iekaväs dotos skaitlus ar romiešu cipariem!
1. Vésturcs fakti liccina, ka pirmic cilvčki Baltijas júras austrumu krastä apmetás _(9.) gadu túkstotí p.m.é.
2. Krimuldas pils ir celta_(13.) gs.
3. Pirmä latviešu škola - Jékaba baznicas škola Riga saka darboties -_(16.) gs. 2. puse.
4. _(17.) gadsimtä zviedru karalis Kärlis_(12.) vienlaikus
bija arí Livonijas hercogs un valdnieks V'idzemes teritorijá.
5. Grämatas_(3.) nodala.
B l /raksti ar aräbu cipariem, kurš skaitlis ir attélots uz virs Ärlietu ministri jas i e c jas?
^vofs:hnpsy/lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls.^4%80riietu_ministrijas.romie%CS
10.9. Las i tekstu un papildini to ar atbilstošu informäciju! Tcksta virs svítras raksti buřtu, kas apzimč trúkstošo informäciju!
Gotfrids Augusts Birgers -
gfämatas autors par Minhauzena
piedzivojumiem.
Liepupes baznica - vieta, kur
Minhauzens pieséja savu zirgu, ká art
vietä, kur vinš salauläjás ar Jakobíni
fon Duntenu.
Minhauzena laukums - vieta, kur . atrodas Minhauzena dzimtá mája. Duntes krogs - vieta, kur Minhauzens dzěra savas kázas un^agad ieríkots vinám veltits muzejs. Bodenverdera - Minhauzena dzimtä pilséta.
Riga - vieta, kur dienéja Minhauzens. vacija - valsts, kurá ir dzimis Minhauzens.
Krievija - vieta, uz kurieni cejoja
Minhauzens stástu grámatá.
1786. gads - laiks, kad iznáca
GĎtfrida Augusta Birgera grámata par
Minhauzena piedzivojumiem.
1752. gads - laiks, kad Minhauzens
atgriezasVacija.
1740. - 1750. - laika posms. kad Minhauzens dienéja Krievijas cara armijá. »
A - Minhauzena laukumu,
D - Goiiiida Augusta Birgcra,
C - Krieviju,
D - 1752. gada,
E - Duntes krogä,
F-No 1740. gada lidz 1750.,
G - Bodenverdera,
H - 1786. gada,
1 - Liepupes baznica,
J - Väcijä,
K - Riga.
Daudzi ir lasijuši väcu dzejnieka un rakstnieka S grämaru par baróna fon Minhauzena briniškígajiem ce-|ojumiem, kas pirmo reizi iznäca_(1.). Daži baróna piedzivojumi i r saistlti ar Latviju. Reiz Minhauzens
ziemä cejoja no Väcijas uz_(2.) un dzijajäs sniegä
ncvarčja atrast naktsmäjas. Barons picsčja savu zirgu pie käda koka un pats aizgája gulet. No ríta vinš pamodas ciema kapsčtä, bet savu zirgu ieraudzija piesietu pie baz-
nícas torna. Iespéjams, ka tá bija _ _(3.). Ši nelielä
bazníca ir saistita nc tikai ar šo legendu, bet ari reálu vesturisku notikumu. 1744. gada 2. februári barons Hieronims Karls Fridrihs ŕon Minhauzens te salauläjás ar savu ligavu Jakobini fon Duntenu. Kázas tika dzer-tas_ (4.), kur müsdienäs ir icrikots Minhauzena
dzimis 1720. gadä
muzejs.
Barons Hieroníms Karls Fridrihs fon Minhauzens ir
_(5.) Tä ir neliela pilsčtina_(6.) apměram 50 kilomctrus
uz dienvidiem no Hanoveras. _(7.) gadam barons bija virsnicks Krievijas
cara armijä _(8.). Pec tam, _(9.), Minhauzens kopa ar Jakobini argriezäs
Bodcnvcrderá un dzívoja tur lidz muža beigäm. Músdienäs šajä pilsérinä var apskatít barona pili, kur ir icrikots ncliels Minhauzenam veltits muzejs. Vinám par godu vieta pie dzimtäs mäjas ir nosaukta par_(10.).
(Pec Tava labäká grámata par ÍAti'ijii. 109 jautájumi un atbildes.)