LAIPAL A T V I E Š U V A L O D A M Ā C Ī B U G R Ā M A T A ILZE AUZIŅA • MAIJA BERĶE • ANTA LAZAREVA ARVILS ŠALME • VINETA VAIVADE 2019 B1 Temati Lpp. Gramatika Leksika Tekstveide un saziņa 1. NEKAD NAV PAR VĒLU a Sveicināti Latvijā! b Mainīt un mainīties c Kas meklē – tas atrod! d Pārbaudi sevi! 4 8 12 14 • Darbības vārdu apgūt, iegūt, kļūt locīšana. • Palīgteikumi, kurus ievada tāpēc ka, jo, lai. • Darbības vārda braukt lietojums ar priedēkļiem. • Atgriezenisko darbības vārdu atgriezties, pārcelties lietojums. • Darbības vārdu mainīt, mainīties lietojums. • Frazeoloģismu ķerties pie darba, iet kāda pēdās, stabila vārdu savienojuma tikt galā un vārda sirdslieta lietojums. • Sludinājumi. • Reklāma. • Intervija, darba intervija. • Dzīves apraksts jeb Curriculum Vitae (CV). 2. STARP SAVĒJIEM a Ģimene un draugi b Svarīgākie dzīves notikumi c Pagātnes vērtība d Pārbaudi sevi! 16 20 22 24 • Lietvārdi ar apstākļa vārdiem daudz, nedaudz, maz, mazāk, vairāk. • Vietniekvārdu viens otrs, cits cita lietojums. • Darbības vārdu pētīt, veltīt locīšana. • Atgriezenisko darbības vārdu tikties, satikties, sarunāties, priecāties, justies locīšana. • Darbības vārda vajadzības izteiksme. • Īpašības vārdu darināšana ar -isks, -iska; -īgs, -īga. • Vārdi, kas nosauc ģimenes locekļus, cilvēka dzīves posmus un dažādus notikumus ģimenē. • Vārdi, kas raksturo izjūtas, emocionālo stāvokli, rakstura iezīmes. • Vārdi, kas saistīti ar dzimtas vēstures pētīšanu. • Apsveikums. • E-pasta vēstule. 3. DZĪVESVIETA a Mans nams – mana pils! b Būvējam un remontējam c Meklēju dzīvesvietu d Pārbaudi sevi! 26 30 34 38 • Vietniekvārdi pats, pati. • Ciešamās kārtas pagātnes divdabis. • Palīgteikumi, kurus ievada kas, ka, kā, kur, ja. • Līdzskaņu mija 6. deklinācijas lietvārdos pils, krāsns, klēts, plīts un izņēmumi pirts, kūts. • 6. deklinācijas lietvārdu lietojums ar apstākļa vārdiem maz, daudz un darbības vārdu nav. • Darbarīki un celtniecības / remonta materiāli. • Darbības vārdi, kas saistīti ar celtniecību, remontdarbiem. • Darbības vārdi ar priedēkļiem: celt – uzcelt, būvēt – uzbūvēt, līmēt – salīmēt, uzlīmēt u. c.; aizslēgt – atslēgt, aizvērt – atvērt, ieslēgt – izslēgt. • Dzīvesvieta un īpašums: mājas un dzīvokļa cena, plānojums, atrašanās vieta, pirkšana un pārdošana, īre, kredīts mājokļa iegādei. • Informācija par mājokļa kredītu. • Jaunas dzīvesvietas meklēšana. • Informācijas sniegšana un ieguve par objektu (par dzīvesvietas veidu un izmēru). Vēlmju un vajadzību izteikšana, meklējot jaunu dzīves­vietu; izvēle. 4. KAD BEIDZAS DARBADIENA... a Pie grāmatu plaukta b Kinozālē c Skatuves vilinājums d Pārbaudi sevi! 40 44 46 50 • Darbības vārda darāmās kārtas saliktā tagadne. • Darbības vārda vēlējuma izteiksmes veidošana. • Vēlējuma izteikšanas veidi. • Palīgteikumi, kurus ievada kad, ka. • Vietniekvārdu kurš, kura, kāds, kāda lietojums. • Īpašības vārdu lietojums pārākajā pakāpē konstrukcijā ar viens no… (piem., viens no labākajiem, viena no labākajām utt.). • Vārddarināšanas paraugi (jūtas – jūtīgs, emocijas – emocionāls u. tml.; lasīt – lasītava –lasīšana – lasītājs; izdot – izdevniecība – izdošana – izdevējs). • Leksika, kas saistīta ar dažādām mākslas nozarēm (literatūru, kino, skatuves mākslu). • Mutvārdu informācijas iegūšana (bibliotēkā, grāmatu veikalā). • Mutvārdu un rakstveida informācijas sniegšana – viedokļa paušana, viedokļa pamatošana. • Vēlējuma izteikšana dažādās situācijās. 5. SKAISTUMS UN VESELĪBA a Agrāk un tagad b Veselīgs dzīvesveids c Vai sportot ir veselīgi? d Pārbaudi sevi! 52 54 58 60 • Darbības vārda vēlējuma izteiksme. • Darbības vārda saliktā tagadne. • Īpašības vārda salīdzināmās pakāpes, vispārākās pakāpes veidošana, izmantojot pats. • Darbības vārdi svērt, svērties un mest. • Konstrukcija spēt, varēt + darbības vārds nenoteiksmē. • Vārdi, kas saistīti ar modi, apģērbu. • Daudzskaitlinieki svārki, bikses, šorti. • Vārdi, kas saistīti veselību, slimībām. • Sporta veidi, sportistu nosaukumi. • Intervija. • Dialogs. • Tests. GRAMATIKAS TABULAS 61 PĀRBAUDI SEVI! ATBILDES 66 KLAUSĪŠANĀS TEKSTI 71 SATURS 3 1. Nekad nav par vélu Gramatika Darbības vārdu apgūt, iegūt, kļūt locīšana. Palīgteikumi, kurus ievada tāpēc ka, jo, lai. Leksika Darbības vārda braukt lietojums ar priedēkļiem. Atgriezenisko darbības vārdu atgriezties, pārcelties lietojums. Darbības vārdu mainīt, mainīties lietojums. Frazeoloģismu ķerties pie darba, iet kāda pēdās, stabila vārdu savienojuma tikt galā un vārda sirdslieta lietojums. Tekstveide un sazin,a Sludinājumi. Reklāma. Intervija, darba intervija. Dzīves apraksts jeb Curriculum Vitae (CV). 4 1.a 1.1. Pastāsti! Cik ilgi tu esi Latvijā? Kāpēc tu atbrauci uz Latviju? Ko tu redzēji Latvijā? Ko tu apmeklēji Latvijā? Kas tev patīk / nepatīk Latvijā? Cik ilgi tu mācies latviešu valodu? Vai tev Latvijā ir draugi? 1.2. Lasi! Marko ciemojas pie Ilzes. Viņš ir no Itālijas. Marko un Ilze iepazinās pirms gada Itālijā, kad Ilze tur mācījās ERASMUS studentu apmaiņas programmā. Marko parādīja Ilzei Itālijas ziemeļu daļas skaistākās vietas. Tagad Ilze kopā ar Marko ceļos pa Latviju. Marko ļoti patīk aplūkot dažādus dabas objektus. Tā kā Marko Latvijā ciemosies tikai trīs nedēļas, Ilzei rūpīgi jāpārdomā, uz kurieni doties kopā ar savu draugu no Itālijas. Deniss ir students, kas Latvijā turpmākos četrus gadus studēs arhitektūru. Viņa dzimtene ir Krievija. Latvijā viņš ieradās no Maskavas. Viņš runā krieviski un angliski un mācās latviešu valodu. Vasaras brīvlaikā viņš plāno kursos intensīvi mācīties latviešu valodu. Vēl Deniss grib iepazīties ar kādu latviešu meiteni, jo tad viņš ātrāk iemācīsies latviešu valodu un labāk iepazīs Latviju, īpaši mazpilsētas ar interesantām vecajām mājām. Grīnu ģimene no Norvēģijas grib pārcelties uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi viņi atbrauca uz Latviju pirms pieciem gadiem. Pēc tam viņi uz Latviju brauca katru gadu. Viņi ļoti gribēja dzīvot pie jūras un nolēma Latvijā pirkt māju. Grīni lasīja sludinājumus internetā un atrada vairākus interesantus piedāvājumus – vairākas mājas Vidzemes jūrmalā. Šogad Grīni plāno dzīvot Latvijā visu vasaru un izvēlēties sev māju. Viņi sāks mācīties latviešu valodu. SVEICINĀTI LATVIJĀ! 5 Halils kopā ar savu ģimeni atbrauca no Kazahstānas, jo grib ceļot pa Latviju. Latvijā viņš ir pirmo reizi. Viņš plāno pavadīt šeit divas nedēļas, tāpēc interesējas par atpūtas iespējām un nelieliem ceļojumiem pa Latvijas novadiem. Viņš kopā ar ģimeni vēlas aizbraukt uz Latgali un apskatīt tur dažādus dabas parkus, muzejus un citas ievērojamas vietas. Kalniņu ģimene aizbrauca no Latvijas pirms septiņiem gadiem. Pašreiz viņi dzīvo un strādā Īrijā. Viņu meitai Annai tagad ir seši gadi, un pēc trim mēnešiem viņai jāiet skolā. Dēlam Jurim ir pieci gadi. Arī viņam drīz sāksies skolas gaitas. Kalniņi vēlas, lai viņu bērni mācās skolā Latvijā un runā latviešu valodā. Kalniņu ģimene grib atgriezties Latvijā un dzīvot Kuldīgā – skaistā Latvijas mazpilsētā Kurzemes novadā. 1.3. Atrodi pareizo atbildi un savieno, kas interesē personas Latvijā! Halils pilsēta Kurzemē Marko Latvijas mazās pilsētas un senās ēkas Kalniņu ģimene mājas jūras tuvumā Deniss Latvijas daba Grīnu ģimene populāri tūrisma objekti Latgalē 1.4. Lasi 1.2. uzdevuma tekstu un atrodi skaidrojumam atbilstošo darbības vārdu! _______________ – braucot ierasties (kur)/braukšus. _______________ – braucot attālināties, braukšus doties prom. _______________ – virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli). 1.a.1. Darbības vārdi atgriezties, pārcelties 6 1.5. Pabeidz teikumus! Izmanto 1.2. uzdevuma tekstu! Marko brauc uz Latviju, lai… Pagājušajā gadā Ilze bija Itālijā, jo… Deniss turpmākos četrus gadus dzīvos Latvijā, tāpēc ka... Deniss mācīsies latviešu valodu, jo… Halils ir Latvijā, tāpēc ka… 1.6. Atrodi 1.2. uzdevuma tekstā skaidrojumam atbilstošo darbības vārdu un ievieto to teikumā! _______________________ – pāriet, pārvietoties uz citu dzīvesvietu. _______________________ – ierasties (atnākt, atbraukt) kaut kur atpakaļ. _______________________ – būt pie kāda viesos, viesoties kāda mājā, kādā zemē. Grīnu ģimene no Norvēģijas vēlas _______________________ uz Latviju un dzīvot pie jūras. Ilzes draugs _______________________ Latvijā tikai trīs nedēļas. Kalniņu ģimene tagad dzīvo Īrijā, bet drīz ___________________ Latvijā. 1.7. Klausies sludinājumus! Atzīmē, kuram novadam atbilst dotā informācija! BALTIJAS JŪRA Rīgas līcis 7 Informācija Kurzeme Zemgale Latgale Vidzeme 1. Ekskursija būs divas dienas. 2. Varēs apmeklēt dažādus objektus Gaujas Nacionālā parka teritorijā. 3. Varēs apmeklēt baroka laika pili. 4. Ekskursijas laikā varēs redzēt ūdenskritumu. 5. Ekskursijas dalībnieki nakšņos viesu namā. 6. Pilsētā ir slavenam māksliniekam veltīts muzejs. 7. Varēs apmeklēt piedzīvojumu parku. 8. Pilsētā ir pils, kas atrodas pie divām upēm. 1.8. Atbilstošajās vietās ieraksti iederīgo darbības vārdu! uzbraukt, pārbraukt, apbraukt, iebraukt, nobraukt, izbraukt 8 1.b 1.9. Aplūko attēlu pārus, nosaki, ar ko tie atšķiras! Pastāsti: ko cilvēki maina katrā no attēliem; kā paši cilvēki mainās? 1.10. Lasi interviju! Atzīmē, vai apgalvojums ir pareizs vai nepareizs! Natālija Zariņa ir neparasta sieviete. Viņa ir cilvēks, kurš nebaidās riskēt un sākt visu no jauna. Žurnālists. Sakiet, kur Jūs esat dzimusi? Natālija Zariņa. Es esmu dzimusi Igaunijā, Tartu. Žurnālists. Tad Jūs esat igauniete? Natālija Zariņa. Nē, es esmu krieviete. Mūsu ģimene 70. gadu sākumā dzīvoja Tartu, jo mans tēvs strādāja rūpnīcā par inženieri. Māte bija krievu valodas skolotāja. Vecāki uz Tartu atbrauca no Sanktpēterburgas. 1.b.1. Darbības vārdi mainīt un mainīties MAINĪT UN MAINĪTIES Ko cilvēki maina? Viņi maina izskatu, profesiju, automašīnu, dzīvesvietu, partneri. Kā cilvēki mainās? Viņi mainās izskatā, raksturā. 9 Žurnālists. Vai protat igauņu valodu? Natālija Zariņa. Diemžēl ne. Ģimenē runājām krieviski. Kad sāku iet skolā, jau atgriezāmies Sanktpēterburgā. Te pabeidzu gan vidusskolu, gan augstskolu. Žurnālists. Kur Jūs studējāt? Natālija Zariņa. Es studēju Sanktpēterburgas Universitātes Austrumu fakultātē japāņu valodu. Žurnālists. Kad sākāt strādāt par modeli? Natālija Zariņa. Sāku strādāt šajā profesijā laikā, kad Tokijas Universitātē papildināju savas japāņu valodas zināšanas. Kad atgriezos mājās no Tokijas, turpināju modeles darbu un tulkoju. Žurnālists. Studējāt japāņu valodu, strādājāt par modeli, bet tagad esat pazīstama modes māksliniece. Kāpēc mainījāt nodarbošanos? Natālija Zariņa. Es sapratu, ka tulkošana un modeles darbs nav mana sirdslieta. Kad biju bērns, es gribēju būt tērpu dizainere. Mana vecmāmiņa bija apģērbu modelētāja. Var teikt, ka eju viņas pēdās. Žurnālists. Jūs mainījāt ne tikai profesiju, bet arī dzīvesvietu. Kāpēc? Natālija Zariņa. Tiešām, manā dzīvē notika daudzas pārmaiņas. Sanktpēterburgā satiku latviešu puisi no Rīgas, kurš tur studēja dizainu. Pēc gada apprecējāmies. Pēc studijām viņš gribēja atgriezties Latvijā. Tad arī pārcēlos uz dzīvi Latvijā. Nu jau dzīvoju te astoņus gadus. Žurnālists. Vai pirms pārcelšanās pratāt latviešu valodu? Natālija Zariņa. Pirms atbraucu uz Latviju, pratu tikai dažus vārdus. Bet te uzreiz ķēros pie darba – mācījos valodu gan kursos, gan pašmācības ceļā. Jāteic, ka valodas mācīšanās man sagādāja prieku. Es ātri iemācījos latviešu valodu. Žurnālists. Jūs esat enerģiska, varat tikt galā gan ar darbu, gan valodas mācīšanos. Kā to visu paspējat? Natālija Zariņa. Ja cilvēks nebaidās no darba, tad var daudz paveikt. Un nekad nevajag baidīties no pārmaiņām. Mainīt kaut ko dzīvē – tas vienmēr ir interesanti. Apgalvojums Pareizs Nepareizs 1. Natālija Zariņa piedzima Sanktpēterburgā. 2. Natālija Zariņa pabeidza Mākslas akadēmiju. 3. Agrāk Natālija Zariņa strādāja par modeli. 4. Natālija Zariņa jau kopš bērnības gribēja būt tērpu dizainere. 5. Natālija Zariņa pārcēlās uz Rīgu, jo ļoti gribēja mainīt dzīvesvietu. 6. Natālija Zariņa domā, ka mācīties latviešu valodu ir grūti. 7. Natālija Zariņa uzskata, ka pārmaiņas dzīvi padara interesantāku. 10 1.11. Izvēlies atbilstošo skaidrojumu! Izmanto 1.10. uzdevuma tekstu! ķerties pie darba a) atrast labāko laiku kāda darba paveikšanai b) ātri izdarīt kādu darbu c) enerģiski sākt kaut ko darīt iet kāda pēdās a) iet kādam līdzi b) darīt to, ko darījis kāds cits c) ģērbties līdzīgi kādam citam sirdslieta a) pārmaiņas dzīvē b) priekšmeti, kas cilvēkam patīk c) nodarbošanās, kas pašam patīk tikt galā a) pārcelties no vienas vietas uz citu b) nonākt kādā jaunā vietā c) paveikt darbu 1.12. Pastāsti par sevi atbilstoši dzīves apraksta (Curriculum Vitae jeb CV) daļām un jautājumiem! Izmanto dotos darbības vārdus! Dzimšanas vieta piedzimt Pašreizējā dzīvesvieta dzīvot Ģimenes stāvoklis apprecēties, precēties, šķirties Izglītība: skola, augstskola, profesijas apguve mācīties, studēt, pabeigt Pašreizējā darbavieta, profesija strādāt Agrākā darbavieta, profesija strādāt Valodu prasme prast, apgūt, iemācīties Ko tu mainīji savā dzīvē? Ko tu gribi mainīt savā dzīvē? 1.b.2. Darbības vārdi apgūt, iegūt, kļūt Vārdu skaidrojums Vārdi, kas izsaka darbības pabeigtību Vārddarināšana pabeigt Es pabeidzu skolu. Maiņa (vsk.) – pārmaiņas (dsk.) paveikt Es tomēr paveicu šo grūto darbu. pārcelties Es pārcēlos no Vācijas uz Latviju. Ievadfrāzes: iemācīties Es ātri iemācījos latviešu valodu. Domāju, ka... Uzskatu, ka... Teica, ka... Var teikt, ka... apprecēties Es apprecējos pirms gada. piedzimt Es piedzimu Maskavā, bet tagad dzīvoju Rīgā. atgriezties Vakar es atgriezos mājās no komandējuma. 11 1.13. Klausies tekstu un ieraksti numuru pie atbilstošās personas! Cīnītājs par cilvēku tiesībām Amerikas atklājējs Zinātnieks Programmētājs, uzņēmējs Angļu valodas bagātinātājs 1.14. Izpēti diagrammu un atbildi uz jautājumiem! 1. Kura vecuma respondenti piedalījās aptaujā? 2. Cik cilvēku un no kuras pilsētas piedalījās aptaujā? 3. Raksturo diagrammā redzamos datus: faktorus, kas cilvēkiem liek mainīt dzīvi, procentuālos rādītājus. 4. Kurš ir biežākais iemesls, kāpēc dažāda vecuma cilvēki maina savu dzīvi? Aptauja „Kāpēc cilvēki maina savu dzīvi?” Aptaujā piedalījās 1200 respondentu Rīgā ■ 30–40 gadus veci respondenti ■ 40–50 gadus veci respondenti Meklēt, atrast (ko?): dzīvesvietu, darbu, draugus, automašīnu, viesnīcu u. c. 49% 47% Vēlas uzlabot finanšu situāciju Mainās viņu ģimenes apstākļi Vēlas strādāt citā profesijā 33% 18% 20% 33% 12 1.c 1.15. Klausies un atzīmē, ko cilvēki meklē un ko atrod! Meklē Atrod 1.16. Lasi un katrai personai ieraksti piemērotā sludinājuma burtu! Nesen atvērts lielveikals meklē jaunus darbiniekus: krāvējus, pārdevējus, kasierus un noliktavas strādniekus. Zvaniet! Aicinām pieteikties intensīvajos angļu un franču valodas kursos. Tie notiek 6 nedēļas 3 reizes nedēļā. Šobrīd atlaide – 20 %. Mūsu tūrisma firma paplašinās, tāpēc meklējam gidus ar angļu valodas zināšanām darbam Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Piedāvājam apgūt jaunas zināšanas dažādu tautu ēdienu gatavošanā. Nodarbības notiek pilsētas centrā divas reizes nedēļā. Kursu ilgums – divi mēneši. A B C D E G F Tehniskā augstskola izsludina papildu uzņemšanu. Piedāvājam pilna laika un nepilna laika studijas šādās specialitātēs: • būvdarbu vadītājs, • arhitekts, • telekomunikāciju speciālists. Gaidām jūs! Starptautiska kompānija aicina pievienoties kolektīvam atbildīgu IT speciālistu. Garantējam konkurētspējīgu atalgojumu. Piedāvājam kursus tiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas viesmīlības jomā. Nodarbības cilvēkiem ar priekšzināšanām. Arkādijs vēlas savu nākamo profesiju saistīt ar tūrisma nozari. Viņš prot franču valodu, taču vēlas iemācīties vēl kādu svešvalodu. Viņš meklē intensīvus valodas apguves kursus. Līga dažus gadus strādāja skolā par angļu valodas skolotāju, bet tagad vēlas savu valodas prasmi izmantot darbā ar ārzemju tūristiem, tāpēc meklē atbilstošu darba piedāvājumu. Ansis pēc vidusskolas beigšanas plāno turpināt mācības kādā augstskolā. Viņu interesē māksla un arhitektūra. Roberts profesionālajā vidusskolā ieguva viesmīļa kvalifikāciju. Nākotnē viņš vēlas strādāt šajā profesijā uz kruīza kuģa. Patlaban viņš meklē kvalifikācijas celšanas kursus. Pagaidām Raitis ir pavāra palīgs, taču viņam piedāvā pavāra darbu. Darba devējs vēlas, lai Raitis iegūst papildu zināšanas pavārmākslā. Tāpēc puisis meklē atbilstošus kursus. KAS MEKLĒ – TAS ATROD! Svetlana jau divus gadus strādā par pārdevēju nelielā pārtikas veikalā, taču viņa grib mainīt darbavietu. Tagad viņa meklē pārdevējas darbu lielveikalā. Mareks pēc profesijas ir programmētājs un veic individuālus pasūtījumus. Nesen Mareks apprecējās. Viņš meklē darbu lielā uzņēmumā ar labu algu, lai varētu nodrošināt ģimeni. 1.17. Raksti darbības vārdus apgūt, iegūt, kļūt atbilstošajā formā! 1. Ēriks nesen _________________ (iegūt) jaunus draugus. 2. Viņš pirms gada ________________ (kļūt) par firmas direktoru. 3. Es katru dienu ____________ (apgūt) jaunus vārdus svešvalodā. 4. Kā tu _________________ (iegūt) informāciju par notikumiem pasaulē? 5. Vai šo īpašumu jūs agrāk _____________ (iegūt) mantojumā? 6. Jauni cilvēki _____________ (apgūt) jaunu profesiju tehnikumā. 7. Pēc tehnikuma absolvēšanas viņš _______________(kļūt) par pavāru. 8. Katru dienu mēs ________________ (apgūt) jaunas zināšanas. 1.18. Klausies un atzīmē, vai informācija atbilst dzirdētajam! Apgalvojums Atbilst Neatbilst Sieviete meklē darbu lielā uzņēmumā. Sieviete divus gadus nestrādāja, jo viņai bija mazs bērns. Amata pretendente ir cilvēks, kam patīk kaut ko dzīvē mainīt. Sieviete vēlas strādāt konkrētajā uzņēmumā, jo tajā piedāvā lielu algu. Pretendentei ir amatam atbilstoša izglītība. Sievieti raksturo vēlēšanās iegūt arvien jaunas zināšanas. Sarunā sievietei uzdeva jautājumus par viņas ģimeni. 1.19. Lasi sludinājumu! Iedomājies, ka vēlies iegūt vairāk informācijas par darba piedāvājumu! Uzdod jautājumus, lai noskaidrotu: 1) veikala atrašanās vietu; 2) darba laiku; 3) darba algu; 4) sociālās garantijas; 5) veidu, kā pieteikties darbā. 1.20. Klausies! Papildini tekstu ar dzirdēto informāciju! 1. Irina meklē ________________ , kurš pazuda šorīt plkst.____ . 2. Līga meklē _________________ braucienam uz ____________ . 3. Andris meklē ______________ , kuru atstāja kafejnīcā pirms _________ stundām. 4. Sofija meklē _________________ , kurus pazaudēja _____ trolejbusā. Tālākizglītība – zināšanu papildināšana, jaunu zināšanu iegūšana. Piedāvājam darbu sporta preču veikalā. Labi darba apstākļi, draudzīgs kolektīvs. Ja tu esi enerģisks, draudzīgs, proti strādāt apkalpojošajā sfērā, gaidām mūsu veikalā „SPORTS VISIEM”. 14 PĀRBAUDI SEVI!1.d 1.21. Ievieto darbības vārdus atbraukt, aizbraukt, braukt, pārcelties, ciemoties atbilstošajā formā! 1. Katru vasaru mūsu kaimiņi ___________ atpūsties uz vasarnīcu, kas atrodas pie jūras. 2. Mēs bieži _______________ pie mūsu radiem laukos. 3. No radiem mēs parasti _______________ vēlu vakarā. 4. Es pēc mēneša _______________ uz jaunu dzīvesvietu netālu no centra. 5. Draugi pirms mēneša _______________ komandējumā uz Somiju. 6. Vai pērn jūs _______________ pie saviem draugiem Vācijā? 7. Vai jūs nākamgad _______________ uz jauno māju? 8. Vai tu rītvakar _______________ pie manis ciemos? 1.22. Ievieto vārdus pabeigt, paveikt, iemācīties, apprecēties, atgriezties, mainīties, mainīt atbilstošajā formā! 1. Mans dēls _______________ skolu pirms trīs gadiem. 2. Katru vakaru viņš _______________ no darba vienā un tajā pašā laikā. 3. Vai tu bieži _______________ savu matu sakārtojumu? 4. Regīnas bērni kolekcionē markas un bieži _______________ ar tām. 5. Viņi iepriekšējā vasarā _______________. 6. Vakar mēs darbu _______________ ļoti ātri. 7. Pirms gada Džons _______________ braukt ar mašīnu. 8. Jana pērn _______________ savu darbavietu. 9. Vai šo darbu mēs varam _______________ visi kopā? 1.23. Izlasi informāciju un aizpildi šī cilvēka dzīves aprakstu jeb Curriculum Vitae! Stefānija ir aktīva sieviete, kas nodarbojas ar sportu un apmeklē jogas nodarbības. Vēl brīvajā laikā viņa labprāt skatās detektīvfilmas un lasa romānus par mīlestību. Viņa ir dzimusi Tukumā, mācījusies Tukuma 1. vidusskolā, bet nu jau 10 gadus ir siguldiete. Pēc ekonomikas studiju beigšanas Ventspils Augstskolā viņa kopā ar vīru izveidoja savu uzņēmumu. Viņas vīrs Ralfs ir dzimis Siguldā. Tāpēc jaunā ģimene par savu dzīvesvietu izvēlējās šo pilsētu. Kādreiz Stefānija strādāja par ekonomisti Siguldas slimnīcā, tad viņa sāka padziļināti apgūt vācuun angļu valodu, ko tagad izmanto savā darbā, jo ģimenes uzņēmums „Veiksme” sadarbojasar ārzemju partneriem. Stefānija šajā uzņēmumā nodarbojas ar grāmatvedību. Dzimšanas vieta Pašreizējā dzīvesvieta Ģimenes stāvoklis Izglītība: skola, augstskola, profesija Pašreizējā darbavieta, profesija Iepriekšējā darbavieta, profesija Valodu prasme Intereses 15 Gramatika Lietvārdi ar apstākļa vārdiem daudz, nedaudz, maz, mazāk, vairāk. Vietniekvārdu viens otrs, cits cita lietojums. Darbības vārdu pētīt, veltīt locīšana. Atgriezenisko darbības vārdu tikties, satikties, sarunāties, priecāties, justies locīšana. Darbības vārda vajadzības izteiksme. Īpašības vārdu darināšana ar -isks, -iska; -īgs, -īga. Leksika Vārdi, kas nosauc ģimenes locekļus, cilvēka dzīves posmus un dažādus notikumus ģimenē. Vārdi, kas raksturo izjūtas, emocionālo stāvokli, rakstura iezīmes. Vārdi, kas saistīti ar dzimtas vēstures pētīšanu. Tekstveide un sazin,a Apsveikums. E-pasta vēstule. 2. Starp savéjiem 2.a 16 Niks Anna Andra Pēteris Kate G˘IMENE UN DRAUGI 2.1. Pastāsti par ģimeni attēlā! Papildini teikumus! Izmanto attēlu! Freimaņu ģimenē ir ________ (cik?) cilvēki. Katei un Ivo ir ________ (cik?) bērni. Vecākā ________ ir Andra, viņai jau ir 18 gadu. Vēl ģimenē ir divi ________ – Niks un Nauris, kuriem ir 13 gadu. Viņi ir dzimuši vienā gadā un dienā – viņi ir dvīņi. Jaunākais ________ loceklis ir Mareks – viņam ir tikai 7 mēneši. Ivo ir Kates ________ . Viņi ir precējušies jau 21 gadu. Ivo vecāki ir ________ un ________ Freimaņi. Kate ir Pētera un Annas ________ . Pēteris ir Andras, Nika, Naura un Mareka ________, bet Anna ir viņu ________ . 2.2. Lasi un atzīmē pareizo variantu! Kate Freimane kopā ar vīru audzina četrus bērnus. Agrāk viņa strādāja par fotogrāfi, bet tagad viņa ir mājsaimniece. Bērni prasa daudz uzmanības, taču Kate ir laimīga. Kate un Ivo mīl viens otru. Abi dzīvesbiedri vēlējās, lai viņiem būtu kupla ģimene. Katei nav brāļu vai māsu. Viņa atceras, ka bērnībā sapņoja par brāli vai māsu. Viņai ir maz radu. Viņai nav citu tuvu radinieku kā tikai mamma un tētis. Kates vecāki ir pāri pusmūžam. Ivo gan ir daudz radu, jo viņa tēvs auga septiņu bērnu ģimenē. Ivo ir trīs tēvoči jeb tēvabrāļi un trīs tantes jeb tēvamāsas. Viņam ir daudz māsīcu un brālēnu. Freimaņu ģimene ir draudzīga, viņi ļoti reti strīdas. Parasti Freimaņu ģimenes bērni ir jautri un smaidīgi. Andra nu jau ir patstāvīga jauniete. Par viņu vecākiem maz uztraukuma. Andra ar prieku rūpējas par mazo brālīti Mareku. Vispār Mareks ir diezgan mierīgs bērns. Pašreiz visvairāk rūpju sagādā dvīņi Nauris un Niks. Viņi ir pusaudži. Izskatā abi ir ļoti līdzīgi, taču viņu raksturi ir atšķirīgi. Nauris ir kā tēvs – mierīgs un diezgan nopietns saviem gadiem. Savukārt Nikam ir Kates raksturs – viņš ir ļoti aktīvs un sabiedrisks. Viņam ir daudz enerģijas. Nauris MareksIvo 17 Ģimenes locekļi vienmēr rūpējas cits par citu. Kaut arī viņi palīdz cits citam, daudz laika atpūtai nepaliek. Tomēr Ivo un Kate cenšas, lai varētu atpūsties gan kopā ar bērniem, gan neaizmirsu veltīt laiku viens otram. Freimaņi uzskata, ka saticīga ģimene ir jebkura cilvēka dzīves laimes atslēga. Nr. Apgalvojums Jā Nē 1. Kate daudz strādā gan fotosalonā, gan mājās. 2. Ivo un Kate vienmēr gribēja lielu ģimeni. 3. Kates vecākiem vēl nav 50 gadu. 4. Bērnībā Kate gribēja, lai viņai ir brālis vai māsa. 5. Ģimenes locekļi bieži strīdas cits ar citu. 6. Nauris ir līdzīgs savam tēvam. 7. Dvīņi gan izskatā, gan raksturā ir līdzīgi. 2.3. Paskaidro, kā tu saproti 2.2. uzdevuma tekstā izceltos vārdu savienojumus! 2.4. Izraksti no 2.2. uzdevuma teksta vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem daudz, maz, visvairāk! 1.�������������������������������� 2. ������������������������������� 3. ������������������������������� 4. ������������������������������� 5. ������������������������������� 6. ________________________________ 7. ������������������������������� 8. �������������������������������� 2.5. Klausies sarunas un pasvītro pareizo atbildi! 1. Inese un Evija ir/nav māsas. 2. Inese ir jaunāka/vecāka par māsu. 3. Inese un Evija raksturā ir līdzīgas/atšķirīgas. 4. Emīls un Reinis ir dzimuši vienā gadā/dažādos gados. 5. Emīls un Reinis agrāk vairāk /mazāk strīdējās. Apstākļa vārds Ģen. Lietvārds vien- skaitlī Lietvārds daudzskaitlī daudz nedaudz maz mazāk vairāk Kā? prieka, maizes, laimes, darba, laika, naudas grāmatu, cilvēku, dāvanu, ziedu, radu, draugu Divi cilvēki Vairāk par diviem cilvēkiem Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte Kam? viens otram viena otrai cits citam cita citai Ko? viens otru viena otru cits citu cita citu Brālēns – tēva vai mātes māsas (brāļa) dēls Māsīca – tēva vai mātes māsas (brāļa) meita Vedekla – dēla sieva Znots – meitas vīrs Zīdainis – bērns līdz viena gada vecumam Jaunietis vai jauniete – puisis vai meitene vecumā no 16 līdz 25 gadiem Pusaudzis vai pusaudze – zēns vai meitene vecumā no 11 līdz 15 gadiem Pusmūžs – cilvēka vecums ap 50 gadiem 18 2.6. Pabeidz teikumu, izmantojot dotos vārdus! Nolasi teikumus! Ja nepieciešams, noklausies atkārtoti 2.5. uzdevuma tekstu! 1. Nestrīdēties vienam ar otru ir dzīvot … . spoguļattēls 2. Stāstīt kaut ko nepatiesu, rīkoties negodīgi ir … . saticīgi 3. Izskatā gandrīz vienādi cilvēki viens otram ir kā … . nemiera garu 4. Ja cilvēks visu laiku grib darboties, viņu sauc par … . mānīties 2.7. Atrodi 2.2. uzdevuma tekstā īpašības vārdus, kas atbilst šādiem lietvārdiem! Raksti īpašības vārdu pretī atbilstošajam lietvārdam! Laime ­­­­­­­­­­­­­­­­­­– ���������������� Draudzība – ������������� Smaids – ���������������� Līdzība ­­­­­­­­­­­­­­­­­­– ��������������� Atšķirība – ������������������������� Miers – ��������������������������� Sabiedrība – ����������������������� Saticība – ������������������������� 2.8. Atrodi jautājuma turpinājumu! Formulē jautājumu! 1. Vai tu… 2. Cik gadu ir… 3. Kuram no vecākiem… 4. Kā tu… 2.9. Lasi tekstu! Es esmu Hanss Millers un nu jau piecus gadus dzīvoju Latvijā. Pēc studijām es sāku strādāt lielā Vācijas bankā, bet tagad strādāju bankas filiālē Latvijā. Es esmu tālu prom no savas ģimenes un draugiem, bet neesmu vientuļš. Latvijā es jūtos labi. Man patīk Latvijas daba. Arī ēdiens te ir garšīgs. Gandrīz tāds pats kā Vācijā. Cilvēki Latvijā ir laipni. Sākumā es domāju, ka latvieši ir dusmīgi un nerunīgi, bet izrādās, ka ne. Viņi ir sirsnīgi. Vienīgi ikdienā cilvēki nav tik smaidīgi kā citās Eiropas valstīs. Viņi smaida daudz mazāk. Man ir lieliski kolēģi – izpalīdzīgi un draudzīgi. Es kopā ar viņiem pēc darba reizēm eju uz sporta zāli. Es agrāk nebiju tik sportisks! Mēs sarunājamies latviski. Es jau diezgan labi runāju latviski. Nesen es iepazinos ar jauku latviešu meiteni Lieni. Viņa ir mana draudzene. Liene ir ļoti simpātiska. Mēs tiekamies gandrīz katru dienu. Es vienmēr priecājos, kad Lieni satieku. Arī šodien pēc darba mēs satiksimies un iesim uz kino. Vēl tikai jāvienojas, kādu filmu skatīsi­ mies. Īpašības vārdi -īgs -isks draudzīgs sabiedrisks drosmīgs fantastisks uzticīgs lielisks dusmīgs simpātisks līdzīgs sportisks mierīgs azartisks smaidīgs atlētisks …esi precējies/precējusies? … tu esi līdzīgs? …sevi raksturotu? …taviem vecākiem? 19 Nosauc īpašības vārdus, ar kuriem Hanss raksturo: 1) latviešus; 2) savus kolēģus; 3) draudzeni. 2.10. Pastāsti, kāds ir tavs draugs vai tava draudzene! 2.11. Paskaidro, kā tu saproti izteikumu Pasaki, kāds ir tavs draugs, un es pateikšu, kāds esi tu ! 2.12. Lasi Hansa e-pasta vēstuli Lienei! Uzraksti Lienes atbildes vēstuli! 2.13. Raksti dotos darbības vārdus atbilstošajā formā! Aleksis un Mārtiņš ____________ (1. – draudzēties) kopš bērnības. Viņi __________ (2. – satikties) bērnudārzā. Arī tagad viņi bieži _______________ (3. – tikties). Viņi labprāt kopā __________________(4. – izklaidēties). Viņi vienmēr _________________ (5. – priecāties) viens otru satikt. Rīt Inese __________________ (6. – satikties) ar bijušajiem klasesbiedriem, jo būs klases salidojums. Inese ________________ (7. – priecāties), ka varēs _________________ (8. – satikties) ar draugiem no skolas laika. Māra savu tagadējo vīru Ivaru __________________ (9. – satikt) studiju gados. Ivars bija Māras brāļa labākais draugs. Abi puiši _________________ (10. – satikties) pamatskolā un _________________ (11. – draudzēties) vēl arvien. Sveika, Liene! Cikos šodien tiekamies? Es darbu beigšu piecos. Kur mēs tiekamies? Varam satikties pussešos pie stacijas pulksteņa. Vai Tu jau izdomāji, uz kuru filmu šovakar iesim? Ar sveicienu Hanss ___________, Hans! ____________________________________ ____________________________________ ____________________________________ ____________________________________ ____________________________________ Ar sveicienu Liene 2.a.2. Darbības vārdi sarunāties, priecāties, draudzēties, izklaidēties 2.a.1. Darbības vārds satikties hanss.millers@como.lv lienīte@e-pasts.lv lienīte@e-pasts.lv hanss.millers@como.lv Tikšanās Atb.: Tikšanās 20 SVARĪGĀKIE DZĪVES NOTIKUMI2.b 2.14. Aplūko attēlus un pastāsti par katru attēlu! 1. Kristības 2. Izlaidums 3. Kāzas Atrodi katram attēlam atbilstošos teikumus un veido īsu stāstījumu! • Kristību ceremonijā piedalās tikai viņas vecāki un krustvecāki. • Laulību ceremonijas beigās līgavainis skūpsta līgavu. • Pēc diploma saņemšanas visa ģimene fotografējas. • Mācītājs kristī mazo Alisi. • Viņi viens otram sola būt kopā līdz mūža beigām. • Ivars Kalns ļoti lepojas ar meitu Ilzi – viņa šogad absolvē augstskolu. • Šodien ir Alda un Laines kāzu diena. Viņi jūtas laimīgi. • Alise piedzima pirms sešiem mēnešiem. • Uz izlaidumu atbrauca arī Ivara vecvecāki un Ilzes mazais brālis. 1. 3. 2. 3. Vārddarināšana lepoties – lepnums – lepns bēdāties – bēdas – bēdīgs skumt – skumjas – skumjš svinēt – svinības – svinīgs laulāties – laulības kristīt – kristības skūpstīt – skūpsts 21 2.15. Savieno svētkus ar atbilstošo apsveikumu! 2.16. Klausies dialogus un ieraksti atbilstošo vārdu! Kāda ir Alise? Viņa ir ������������� . Kāds ir Andris? Viņš ir ������������ . Kāds ir Viktors? Viņš ir ������������ . Kā jūtas Zane? Viņa jūtas ���������� . 2.17. Ieraksti vārdu justies atbilstošajā laikā un formā! – Ināra, kā tu _______________ šodien, savā kāzu dienā? – Esmu mazliet uztraukusies, taču ļoti laimīga. – Māri, tu esi tāds bāls. Vai tu _______________ labi? – Viss kārtībā, es _______________ labi. Esmu tikai mazliet noguris. Daudz darba. – Vakar pēc izlaiduma absolventi svinēja līdz vēlai naktij. Diezin kā viņi šodien _______________? – Kā jūs _______________, kad aizvakar uzzinājāt, ka jums būs dēls? – Mēs _______________ laimīgi un lepni. – Šodien biju sporta zālē un krietni vingroju. Ceru, ka rīt ________________ labi. 2.18. Klausies un ieraksti vārdus! Kopš 2008. gada Latvijā kā oficiālus svētkus ______________ Ģimenes dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautisko ģi­ menesdienusākaatzīmētjaupirms20 gadiem.Ikgadušodienu_______________15. maijā. Šajā dienā godina ģimeni un _____________ vairāk laika un uzmanības _______________ vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Bieži vien ikdienā mēs maz laika _______________saviem tuvajiem, tāpēc Starptautiskajā ģimenes dienā sabiedrību aicina _______________ par ģimenes vērtībām un nozīmību. Lai šajos svētkos cilvēki varētu kopā _______________ laiku, daudzas organizācijas _______________ apmeklēt dažādus pasākumus. 2.b.1. Darbības vārds justies VĀRDA DIENA KRISTĪBAS KĀZU DIENA DZIMŠANAS DIENA Iegaumē antonīmus! smiekli – asaras smieties – raudāt priecāties – bēdāties, skumt prieks – bēdas, skumjas priecīgs – bēdīgs, skumjš Iegaumē sinonīmus! aicināt – mudināt – rosināt veltīt – ziedot svinēt – atzīmēt Katram ir savs vārdiņš dots, Nu to sveicam, lai tam gods! Lai jums abiem nepietrūkst mīlestības ilgiem gadiem! Nevajag skaitīt gadus, vajag par tiem priecāties! Daudz laimes! Lai aug jūsu meitenīte Kā rozīte dārziņā. 22 PAGĀTNES VĒRTĪBA2.c 2.19. Lasi tekstu, ievieto tekstā atbilstošo vārdu! pētām, pētīšana, pēta, izpētīt, pētniecība, pētīja, pētniecības Daudzus cilvēkus interesē pagātnes notikumi un priekšteču loma tajos. Dzimtas stāsti rosina lepoties ar saviem radiniekiem, mudina uzzināt vairāk par savām saknēm vai … (1.) ģimenes noslēpumus. Kad mēs …… (2.) savas ģimenes vēsturi, izzinām arī sevi. Savas dzimtas … (3.) ļauj labāk izprast arī Latvijas vēsturi un iepriekšējo paaudžu dzīvi. Dzimtas … (4.) īpaši būtiska ir tiem cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo ārzemēs. Šie cilvēki nevēlas pazaudēt savu saikni ar dzimteni, grib nodot zināšanas par ģimeni tālāk bērniem. Latvijā arī skolās mudina jauniešus izzināt savas ģimenes, māju un skolas vēsturi. Šāds … (5.) darbs bērnos attīsta dažādas prasmes, piemēram, bērni iemācās aprakstīt fotogrāfijas. Jaunieši ar lielu interesi … (6.) savas ģimenes, skolas un apkārtnes vēsturi. Agrāk savas ģimenes vēsturi … (7.) daudz mazāk cilvēku, taču tagad senču pagātne un dzimtas koka veidošana ir populāra. Dzimtas koka sastādīšanai nepieciešams diezgan ilgs laiks un pacietība. 2.20. Atrodi 2.19. uzdevumā līdzīgas nozīmes vārdus vai vārdu savieno­jumus! Iepriekšējo paaudžu pārstāvji – _____________, ______________ Ģimene – ������������������������������������������������ Izzināšana – ���������������������������������������������� Rosina – ������������������������������������������������ Svarīga – ������������������������������������������������ 2.21. Veido savu dzimtas koku! Mēģini ierakstīt dzimtas kokā savus ģimenes locekļus vairākās paaudzēs! Pastāsti, ko tu zini par ­saviem ģimenes locekļiem (vecākiem, vecvecākiem) – dzīves datus, dzīvesvietu, nodarbošanos! Iegaumē! Pētīt – darbība Pētīšana, pētniecība – process Pētījums – pētniecības procesa rezultāts ES 23 2.22. Ieraksti teikumā vārdu atbilstošajā formā! – Vai tu skolā ______________(pētīt) savas dzimtas vēsturi? – Nē, taču es gribu _______________(pētīt) savas ģimenes vēsturi. Es atceros, ka skolā mēs ________________ (pētīt) mūsu pilsētas vēsturi. – Vai jūs daudz ________________(izpētīt)? Un cik laika pētniecībai toreiz _________________(veltīt)? – To gan vairs neatceros. Zinu tikai, ka pētījums bija diezgan plašs. Un laiks, kuru mēs _________________(veltīt) pētīšanai, bija diezgan ilgs. – Un kā tu kādreiz ______________(pētīt) savas dzimtas vēsturi? Ar ko sāksi? – To gan es nezinu. Mēģināšu uzzināt, ar ko lai sāk? 2.23. Lasi tekstu un atrodi darbības vārdus vajadzības izteiksmē! Ar ko jāsāk dzimtas vēstures pētniecība? Speciālisti uz šo jautājumu atbild šādi: „Jāsāk ar vecmāmiņu.” Ja nopietni, tad vispirms jāaprunājas ar radiniekiem. Jāsavāc pēc iespējas vairāk informācijas no radiniekiem – personu dzimšanas dati, ziņas par dzīvesvietu, nodarbošanos, izglītību u. tml. informācija. Noteikti jāaprunājas ar vecākās paaudzes radiniekiem. Iegūtā informācija obligāti jāpieraksta. Vislabāk sarunas ar radiniekiem ierakstīt diktofonā. Ieraksts pēc tam jāatšifrē. Jebkura informācija turpmākajā pētniecībā var būt svarīga. Dažreiz pat sīkumi izrādās ļoti būtiski. Sarunās ar vecākās paaudzes cilvēkiem jājautā par ikdienas dzīvi pagātnē, radinieku savstarpējām attiecībām. Šāda veida informācija vēstures avotos neparādās. Vēl noteikti jāpainteresējas, vai radiniekiem ir kādas fotogrāfijas un dokumenti. Kad radinieku stāsti ir pierakstīti, jāmeklē informācija elektroniskajā vidē vai arhīvos. 2.24. Aplūko fotogrāfiju un pastāsti, par kādiem notikumiem tā sniedz informāciju! 2.c.1. Darbības vārdi pētīt, veltīt 2.c.2. Vajadzības izteiksmes veidošana Iegaumē! Es pētu ģimenes vēsturi (ko?). Man jāpēta ģimenes vēsture (kas?). Es meklēšu materiālus (ko?) internetā. Man būs jāmeklē materiāli (kas?) internetā. Es rīt satikšos ar radiniekiem (ar ko?). Man rīt jāsatiekas ar radiniekiem (ar ko?). 24 PĀRBAUDI SEVI!2.d 2.25. Ieraksti pareizo galotni! 1. Radu tikšanās man sagādā daudz priek___. 2. Daudz laim___ dzimšanas dienā! 3. Vakar birojā bija maz cilvēk___. 4. Vai tev ir laiks sarunai? Nē, pašlaik nav laik___. Parunāsim vēlāk. 5. Man ir diezgan daudz iespēj___, kā apgūt valodu. 6. Bērni šogad Ziemassvētkos saņēma vairāk dāvan___ nekā pagājušajā gadā. 2.26. Ieraksti teikumā atbilstošo vietniekvārdu! cits citu, viena otru, viens otru, viena otrai, cits citu 1. Abi brālēni sākumā nepazina ______________ ______________. 2. Abas māsas bija arī labas draudzenes, tāpēc stāstīja ______________ _____________ savus piedzīvojumus. 3. Ģimenes locekļi Ziemassvētkos sveic _______________ ______________ . 4. Pēc ilgiem gadiem gandrīz visi klasesbiedri satikās salidojumā un priecājās, ka ________________ _______________ vēl pazīst. 2.27. Ieraksti vārdus tekstā atbilstošajā formā! mudināt, vēsture, pētīt, justies, paaudzes, pētīt, dzimta, satikties, veltīt Rīt es __________________ (1.) ar savu brālēnu. Mēs nolēmām, ka __________ (2.) mūsu ģimenes __________________  (3.). Aptuveni pirms gada mans tēvs mūs __________________  (4.) iegūt informāciju par __________________  (5.) vēsturi, kamēr vēl vecmāmiņa un vectēvs var kaut ko mums pastāstīt. Brālēns turpmāk __________________ (6.) vairāk laika sarunām ar vecvecākiem. Savukārt es__________________  (7.) dažādas fotogrāfijas un dokumentus. Mēs gribam izzināt mūsu dzimtas vēsturi vismaz četrās __________________ (8.). Es domāju, ka tad, kad būsim izveidojuši mūsu dzimtas koku, mēs __________________ (9.) lepni. 2.28. Pārveido doto lietvārdu īpašības vārdā! Ieraksti to teikumā atbilstošajā formā! 1. Meitenes ir _________________(smaids). 2. Zēns ir ļoti _________________(simpātijas). 3. Zommeru ģimene ir _________________(draudzība). 4. Draugiem ir jābūt _________________(uzticība). 2.29. Raksti doto teikumu vajadzības izteiksmē! 1. Vēsturnieki pēta tautas un valsts vēsturi. ����������������������������������� 2. Jaunieši interesējas par savas dzimtas vēsturi. �������������������������������� 3. Reinis dodas uz Latvijas Valsts arhīvu meklēt senus dokumentus. ���������������� 4. Tu noteikti satiecies ar radiniekiem! ��������������������������������������� 25 3. Dzívesvieta Gramatika Vietniekvārdi pats, pati. Ciešamās kārtas pagātnes divdabis. Palīgteikumi, kurus ievada kas, ka, kā, kur, ja. Līdzskaņu mija 6. deklinācijas lietvārdos pils, krāsns, klēts, plīts un izņēmumi pirts, kūts. 6. deklinācijas lietvārdu lietojums ar apstākļa vārdiem maz, daudz un darbības vārdu nav. Leksika Darbarīki un celtniecības / remonta materiāli. Darbības vārdi, kas saistīti ar celtniecību, remontdarbiem. Darbības vārdi ar priedēkļiem: celt – uzcelt, būvēt – uzbūvēt, līmēt – salīmēt, uzlīmēt u. c.; aizslēgt – atslēgt, aizvērt – atvērt, ieslēgt – izslēgt. Dzīvesvieta un īpašums: mājas un dzīvokļa cena, plānojums, atrašanās vieta, pirkšana un pārdošana, īre, kredīts mājokļa iegādei. Tekstveide un sazin,a Informācija par mājokļa kredītu. Jaunas dzīvesvietas meklēšana. Informācijas sniegšana un ieguve par objektu (par dzīvesvietas veidu un izmēru). Vēlmju un vajadzību izteikšana, meklējot jaunu dzīvesvietu; izvēle. 26 MANS NAMS – MANA PILS!3.a 3.1. Aplūko attēlus un stāsti! Izmanto vārdus vecs, jauns, vienstāva, divstāvu, daudzstāvu, koka, mūra, ķieģeļu u. c. Kādas mājas tu redzi attēlos? Raksturo tā! Kurā mājā tu gribi dzīvot? Kāpēc? Kura māja tev patīk vislabāk? 3.2.  Lasi tekstu un atrodi atbilstošo attēlu! ______ Anna nu jau divus mēnešus dzīvo plašā un saulainā trīsistabu dzīvoklī. Tas atrodas daudzdzīvokļu mājas astotajā stāvā. Māja ir jauna un moderna. To uzcēla tikai pagājušajā gadā. Anna tur dzīvo kopā ar savu draugu. Anna jau pazīst dažus kaimiņus. Tie ir jauki cilvēki. ______ Juris dzīvo viensētā, savu vecvecāku mājā. Dzīvojamo māju 20. gadsimta sākumā uzcēla Jura vecvectēvs. Tā ir veca koka māja. Mājā ir malkas apkure. Aukstā laikā ik dienu jākurina krāsns. Juris katru gadu gādā malku. Agrāk mājā nebija nekādu labierīcību – ne karstā ūdens, ne gāzes plīts, ne vannas istabas. Tagad tas viss ir. Viensētā ir arī šķūnis, kūts un pirts. Kūts pašlaik stāv tukša – neviena mājlopa tur nav. Nesen Juris uzcēla garāžu. ______ Aleksejs un Marija dzīvo privātmājā. Tā ir jauna un moderna. Mājai ir moderna apkures sistēma. Maksa par apkuri Aleksejam un Marijai ir zema. Uz mājas jumta ir saules baterijas. Tās pārveido saules enerģiju elektrībā, ko var izmantot mājas elektroierīču darbināšanā. Aleksejs un Marija savu dzīvesvietu sauc par gudro māju. Tajā daudz kas ir automatizēts. Tas atvieglo viņu ikdienu. A C B D mūra māja ķieģeļu māja koka māja gāzes apkure centrālapkure malkas / krāsns apkure karstais ūdens aukstais ūdens 27 ______ Jānis brīvdienu māju savai ģimenei uzcēla pats. Tā ir neliela koka māja, kura atrodas ezera krastā. Jānis un viņa ģimene mājā pavada vasaras mēnešus. Ziemā tur dzīvot nevar, jo nav kārtīgas apkures. Vasarā aukstā laikā Jānis kurina kamīnu. 3.3. Lasi 3.2. uzdevuma tekstu un atzīmē iederīgo apgalvojumu! Apgalvojums Jā Nē Juris dzívo nesen celtá májá. X Aleksejs un Marija dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Anna dzīvo dzīvoklī. Juris dzīvo koka mājā. Jura mājā ir malkas apkure. Jura mājā nav nekādu labierīcību. Elektroierīču darbināšanai Aleksejs un Marija izmanto saules enerģiju. Aleksejs un Marija dzīvo gudrajā mājā. Jānis savā mājā dzīvo visu gadu. 3.4. Lasi vārdu skaidrojumus un norādi, kādi, tavuprāt, ir katras dzīvesvietas plusi vai mīnusi! Viensēta – Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids. Viensētā ir gan dzīvojamā māja, gan saimniecības ēkas, piemēram, kūts, šķūnis, pirts, garāža. Ap viensētu parasti ir arī vairāki hektāri zemes. Tā atrodas savrup no citām viensētām vai ciema. Gudrā māja, arī viedā māja (angļu smart-house) – elektronisku programmu un ierīču kopums, kas padara dzīvi ērtāku, drošāku un ekonomiskāku. Tā atbrīvo iedzīvotājus no ikdienas rūpēm. Pils – monumentāla, reprezentatīva, parasti grezna ēka vai ēku komplekss. ik – norāda, ka darbība notiek regulāri ik dienu – katru dienu ikdiena – parasta diena Rundāles pils ir ļoti skaista baroka stila pils Latvijā. Tā atrodas Rundāles novada Pilsrundālē. Pils arhitekts ir itālis Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Rastrelli ir vairāku Latvijas piļu arhitekts. Rundāles pils ir celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes un Zemgales hercoga Bīrona vasaras pils. Kopš 1972. gada pilī ir iekārtots Rundāles pils muzejs. Muzeja direktors ilgus gadus bija Imants Lancmanis. 28 3.5. Atrodi atbilstošo jautājumu! – Vai tu kaut ko zini par gudro māju? – Jā, mani draugi dzīvo gudrajā mājā. – _____________________________ – Iedomājies – tu vakarā atnāc mājās, ieslēdz istabas apgaismojumu un istabā sāk skanēt mūzika, žalūzijas pašas aizveras. Gudrā māja spēj pārvaldīt pilnīgi visu: audioiekārtas, drošības sistēmas, elektrības slēdžus, klimatiskos apstākļus telpā un daudz ko citu. ____________________________ – Mani draugi iztērēja apmēram 500 eiro. Iespējams, ka to var izdarīt arī lētāk. – ____________________________ – Jā, varbūt izmēģināšu. Tas izskatās tik vienkārši un arī jautri. 3.6. Mans nams ir mana pils. Vai tu zini šo teicienu? Ko tas, tavuprāt, nozīmē? Es netraucēti dzīvoju savā mājā kopā ar savu ģimeni. Man pieder ļoti grezna un liela māja. Man ir māja, kur es varu norobežoties no visas pasaules un atpūsties. ������������������������������������������������������ Vai ierīkot gudro māju ir dārgi? Vai tu pats nedomā izmēģināt? Ko tas vispār nozīmē? LĪDZSKAN, U MIJA 6. DEKL. LIETVĀRDOS Vienskaitlis Daudzskaitlis kas? pils, klēts, krāsns pilis, klētis, krāsnis acs, auss, kūts, pirts acis, ausis, kūtis, pirtis, Cēsis** kā? pils, klēts, krāsns, plīts piļu*, klēšu*, krāšņu*, plīšu* acs, auss, kūts, pirts acu, ausu, kūtu, pirtu, Cēsu * līdzskaņu mija ** tikai daudzskaitlī Ko gudrā māja prot? ieslēgt / izslēgt apgaismojumu, apkuri, signalizāciju aizslēgt / atslēgt durvis aizvērt / atvērt durvis, žalūzijas, aizkarus 29 – Vai Latvijā ir daudz lielu piļu? – Nē, Latvijā nav daudz lielu piļu. Latvijā ir tikai dažas lielas pilis, piemēram, Rundāles pils, Jelgavas pils, Rīgas pils, Cēsu pils. Latvijā vispār ir maz piļu. 3.7. Sameklē internetā informāciju par šīm pilīm! Pastāsti par kādu no tām! A B D C E Rundāles pils Rīgas pils Bauskas pils Cēsu pils Jelgavas pils 30 3.b BŪVĒJAM UN REMONTĒJAM 3.7. Lasi! Izceltajiem vārdiem atrodi atbilstošu sinonīmu! Žurnāla „Mūsu Mājas” žurnāliste Zane Namdare intervē Jāni, kurš tikko ir uzcēlis savai ģimenei atpūtas māju ezera krastā. Jānis nav ne arhitekts, ne celtnieks. Viņš nekad agrāk1 to nebija darījis. Žurnāliste. Kā Jums radās ideja pašam būvēt2 māju? Vai nebija vienkāršāk iegādāties3 jau gatavu māju? Jānis. Mani iedvesmoja draugu pieredze. Viņi savu māju uzbūvēja4 paši. Viņiem arī nebija pieredzes amatniecības un celtniecības darbos. Žurnāliste. Kas jāņem vērā? Kas jāievēro, ceļot māju? Jānis. Nekas nenotiek tik ātri un vienkārši, kā šķiet sākumā. Būvniecībai būs nepieciešams5 ilgāks laiks, nekā plānots. Turklāt izmaksas var būt lielākas par iepriekš domātajām. Žurnāliste. Vai būvēt māju pašam ir lētāk? Jānis. Jā, noteikti. Ja cilvēki kaut ko būvē vai uzlabo paši, ir iespēja ietaupīt. Tomēr ne vienmēr viss ir tik lēti, kā izskatās. Svarīgi sākumā ir aprēķināt6 reālās izmaksas. Te es domā­ ju – celtniecības materiālu un darbarīku izmaksas, transporta izdevumus. Žurnāliste. Vai visus darbus var darīt pats? Jānis. Dažus darbus labāk darīt profesionāļiem. Elektrības ievilkšanu es uzticēju elektriķim. Tas noteikti bija ātrāk un arī lētāk. Žurnāliste. Kāda ir Jūsu jaunā māja? Jānis. Tā nav liela, bet ļoti gaiša un ērta. Galvenais – viss ir mūsu pašu roku darbs. Mājai ir viens stāvs. Tajā ir virtuve, vannas istaba, tualete un četras istabas: vieistaba, mūsu guļamistaba, dēla istaba un meitas istaba. Māja atrodas meža vidū, ezera krastā. Pa viesistabas logu paveras skaists skats uz ezeru. Vasaras rītos mēs bieži sēžam uz terases mājas priekšā un brokastojam7 . celt = ________ ; nopirkt = _________; uzcēla = _________ ; vajadzīgs = ________; ēdam brokastis = __________; iepriekš = _________; izrēķināt = __________ celt – uzcelt krāsot – nokrāsot, pārkrāsot, izkrāsot līmēt – salīmēt, uzlīmēt, pielīmēt būvēt – uzbūvēt, piebūvēt, pārbūvēt, iebūvēt mūrēt – samūrēt, uzmūrēt, pārmūrēt 31 3.8.  Raksti vietniekvārdus pats, pati atbilstošajā formā! Vai tu pats remontēji dzīvokli? Jā, es to darīju ______. Man parasti visu patīk darīt ______. Kalniņi ______ ceļ savu māju. Vai tev palīdzēt? – Nē, paldies! Es to darīšu ______ . Kafija vienmēr garšo labāk, ja to dzer uz ______ celtas terases. Ieva, ko tu _____ par to domā? – Es _____ vēl nezinu, ko darīt. Juri, kas tev _____ jaunajā dzīvoklī patīk vislabāk? 3.9. Klausies un papildini dialogu! – Juri, kā vislabāk tikt pie dzīvokļa? – Kāpēc tu to gribi zināt, Anna? Tev taču ir ļoti labs ________ _________. – Mana māsa Kristīne beidzot grib ______ _______ no vecākiem. – Viņa grib _____ _____ _____ dzīvokli? – Viņa grib pirkt nelielu dzīvoklīti. – Vai nauda viņai ir? Ja ir nauda, nav problēmu. Es pats viņai varu sagādāt ļoti labu divistabu dzīvokli. Vienu tikko ___________. – Naudas viņai nav. Droši vien viņai būs jāņem _______. Turklāt viņa ir gatava pati remontēt savu dzīvesvietu: _______ _______ un griestus, ______ _______. – Remontdarbos es viņai varu palīdzēt. Ja nepieciešams, varu kaut ko arī ________. Padomāšu, varbūt varu kādu Kristīnei piemērotu dzīvokli atrast. Kas? (darbarīki, celtniecības materiāli) Ko darīt? Kas? (darītājs) Kas? (darbība) zāģ-is zāģ-ē-t zāģ-ē-tāj-s zāģ-ē-šan-a flīz-e flīz-ē-t flīz-ē-tāj-s flīz-ē-šan-a krās-a krās-o-t krās-o-tāj-s krās-o-šan-a līm-e līm-ē-t līm-ē-tāj-s līm-ē-šan-a 3.b.1. Darbības vārdi celt, uzcelt VIETNIEKVĀRDI PATS, PATI Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis kas? pats, pati paši, pašas kā? paša, pašas pašu, pašu kam? pašam, pašai pašiem, pašām ko? pašu, pašu pašus, pašas kur? pašā, pašā pašos, pašās 32 3.10. Apskati attēlus! Lasi teikumus un ievieto izlaistos darbības vārdus! ceļ, mūrē, zāģē, krāso, līmē, flīzē Att. redzami celtnieki, kas mūrē māju. Jānītis cel, māju. Vīrietis ___________ mājai pamatus. Viņi liek ķieģeli pie ķieģeļa. Att. redzama sieviete, kas krāso griestus. Att. redzams vīrietis un sieviete, kas līmē tapetes. Ieva ___________ griestus baltā krāsā. Ieva un Jānis ___________ tapetes. Att. redzams vīrietis, kas zāģē dēļus. Tēvs ___________ dēļus. Tie būs jaunās mājas grīdai. Flīzētājs ___________ vannas istabas sienu. 3.11. Stāsti! Es gribu celt māju. Kas man nepieciešams? Man ir nepieciešami celtniecíbas materiáli. Jānis grib krāsot grīdu. Kas viņam ir nepieciešams? Mēs līmēsim viesistabā jaunas tapetes. Kas mums būs nepieciešams? Kaimiņi grib remontēt vannas istabu. Kādi celtniecības materiāli viņiem ir nepieciešami? 33 3.12. Atbildi uz jautājumiem! Vai tev ir pieredze dzīvokļa vai mājas remontēšanā? Kad, tavuprāt, jātaisa/ jāveic remonts dzīvoklī: a) nelielu kosmētisku remontu dzīvoklī var veikt ik gadu, b) ja dzīvoklis izskatās vecs un noplucis, c) dzīvoklis jāremontē aptuveni reizi desmit gados, d) dzīvoklis jāremontē, ja vairs nepatīk tapetes/ sienu krāsa, e) ja nepieciešams samazināt elektrības, siltuma patēriņu. (Zāģis) (Nagla) (Ziema)(Sals) Uzmini mīklu! 3.b.2. Darbības vārdi zāģēt, mūrēt, būvēt, flīzēt, krāsot A: Es gribu lielu māju jūras krastā. B: Necel nu atkal gaisa pilis! Zobi ir, mutes nav. Kas bez baļķiem un bez dēļiem uztaisa tiltu? Galva ir, kāju nav. Mazs, mazs vīriņš uztaisa tiltu bez cirvja, bez āmura. 34 3.13. Lasi dialogus un izvēlies atbilstošo sludinājumu! – Jāni, ko tu tur lasi? Es lasu sludinājumus. Gribu pirkt dzīvokli. – Bet tev taču ir labs divistabu dzīvoklis Rīgas centrā. – Es dzīvokli tikai īrēju, tas nav mans. Tagad gribu iegādāties savu dzīvokli ārpus Rīgas. – Kāpēc ne Rīgā? – Ārpus Rīgas īpašumi ir lētāki. Negribu ņemt kredītu. – Sveiks, kur tu esi pazudis? Neesam sen tikušies! Kur tu tagad dzīvo? Turpat? – Es vēl aizvien dzīvoju turpat, bet meklēju māju laukos. Gribu kopā ar ģimeni pārcelties uz dzīvi laukos. – Kāpēc tā? Tev taču ir liels un ērts dzīvoklis pilsētā. – Jā, pagaidām vēl ir, bet mēs vairs nevaram samaksāt rēķinus. Apkure ir tik dārga! Īre arī... Turklāt man vairs nav darba. – Tas gan ir traki! Vai jūs esat jau kaut ko atraduši? – Mana meita meklē dzīvokli Rīgā. Varbūt tu vari palīdzēt? – Vai viņa grib īrēt dzīvokli? Zinu, ka mans draugs pašlaik meklē īrnieku savam dzīvokli. – Nē, viņa grib pirkt dzīvokli. – Cik lielu? – Vienistabas, bet pilsētas centrā. – Centrā īpašumi ir ļoti dārgi. – Meita plāno ņemt kredītu. MEKLĒJU DZĪVESVIETU3.c Jānis (kas?) pārdod māju (ko?). Māja (kas?) tiek pārdota. Tēvs (kas?) māju (ko?) uzcēla sen. Māja (kas?) tika uzcelta sen. Pārdodu divistabu dzīvokli Baložos, Stabu ielā. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā. Dzīvoklim ir autonoma gāzes apkure, visas komunikācijas. Māja ir siltināta. Dzīvokļa platība – 70 m2 . Cena – 20 000 eiro. Tiek pārdota lauku viensēta, kas atrodas Krāslavā, netālu no Daugavas. Lauku viensētā ir mūra dzīvojamā māja un piecas saimniecības ēkas. Kopējā platība ir 22,5 ha, no tās 13,6 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet 7,7 ha – mežs. Steidzami un lēti pārdodu vienistabas dzīvokli Rīgas centrā. Dzīvokļa platība ir 30 m2 . Ir centrālapkure. Dzīvoklis ir 100 gadus vecas mājas 5. stāvā. Zvanīt 22990001 A B C 35 3.14. Vēlreiz lasi 3.13. uzdevuma dialogus! Uzraksti sludinājumu, lai palīdzētu A, B vai C dialoga varonim atrast dzīvokli! Izmanto vārdus un frāzes: meklē, meklējam, pērk; vienistabas, divistabu dzīvoklis; laukos, pilsētā, pilsētas centrā; mazs, liels, saulains, ērts; centrālapkure, malkas apkure u. c. 3.15. Pārveido teikumus, izmantojot ciešamās kārtas pagātnes divdabi! Saimnieki pārdod lauku viensētu. Lauku vienséta tiek párdota. Kalniņu ģimene pārdod zemi. ������������������������������������������� Es pārdodu trīsistabu dzīvokli. ������������������������������������������ Jānis ceļ māju. ������������������������������������������������������ Kaimiņi remontē dzīvokli. ��������������������������������������������� Vai tu pārdod savu īpašumu? ������������������������������������������� Anna pati remontē dzīvokli. �������������������������������������������� Mans vectēvs māju uzcēla 1930. gadā. ������������������������������������ CIEŠAMĀS KĀRTAS PAGĀTNES DIVDABIS Nenoteiksmes celms + izskaņa -ts, -ta; -ti, -tas Nenoteiksme Vienskaitlis Daudzskaitlis cel-t cel-ts, cel-ta cel-ti, cel-tas būvē-t būvē-ts, būvē-ta būvē-ti, būvē-tas (iz)remontē-t (iz)remontē-ts, (iz)remontē-ta (iz)remontē-ti, (iz)remontē-tas pārdo-t pārdo-ts, pārdo-ta pārdo-ti, pārdo-tas 3.16. Lasi informāciju par Annu un Andri un banku piedāvājumus! Stāsti, vai Anna un Andris var dabūt hipotekāro kredītu! Anna un viņas vīrs Andris nesen kļuva par vecākiem savam otrajam bērniņam Francim. Anna pašlaik nestrādā. Viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Andris tagad ir vienīgais pel- nītājs1 . Viņi visi četri – Anna, Andris, meita Patrīcija un dēls Francis – dzīvo nelielā īrētā vienistabas dzīvoklītī Rīgas centrā. Jaunā ģimene domā par sava mājokļa2 iegādi. Par to, kādai viņu dzīvesvietai3 jābūt, Annas un Andra domas ir līdzīgas. Iespējams, ka viņi meklēs dzīvesvietu ārpus pilsētas. Varbūt tā būs neliela māja laukos. To ļoti vēlas Anna. Viņa bērnībā dzīvoja laukos, savu vecvecāku mājās „Eglītes”. Mājas atradās meža vidū, tālu prom no citām viensētām. Savukārt Andris ir pilsētas zēns. Viņš visu mūžu ir dzīvojis Rīgā. Taču arī Andris domā, ka dzīve laukos viņu bērniem būs labāka. 36 Anna un Andris jau ir izskatījuši vairāku banku hipotekārā kredīta4 piedāvājumus. Viņi plāno pieteikties uz konsultāciju. Anna un Andris grib kopā ar finanšu konsultantu paskatīties uz savām naudas lietām, uzzināt, kāds ir vislabākais hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums. Vai viņi vispār var atļauties ņemt kredītu? Vai viņu kopīgie ikmēneša ienākumi ir pietiekami? HIPOTEKĀRAIS KREDĪTS Ja tu plāno iegādāties mājokli vai uzcelt savu māju, gribi veikt remontu savā dzīvesvietā, izvēlies hipotekāro kredītu. Tu vari saņemt hipotekāro kredītu: • ja tev ir stabili ikmēneša ienākumi5 , • ja esi drošs par savu nākotni, • ja tev nav parādu, • ja kredīta maksājumiem tu plāno tērēt ne vairāk kā 35 % no saviem ienākumiem. HIPOTEKĀRIE KREDĪTI ĢIMENĒM AR BĒRNIEM Ja tu plāno iegādāties mājokli un tavā apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs6 bērns, kurš dzīvo kopā ar tevi, piesakies aizdevumam7 ar valsts galvojumu mājokļa iegādei. Tu vari saņemt hipotekāro kredītu: • ja tavā apgādībā8 ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, • ja tavs mērķis ir iegādāties mājokli, • ja tu iepriekš neesi saņēmis valsts galvojumu mājokļa iegādei. 3.17. Atrodi 3.16. uzdevuma tekstā skaidrojumam atbilstošu vārdu! _________ – vieta, kur kāds dzīvo. _________ – materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst. _________ – tāds, kas nav sasniedzis pilngadību. _________ – cilvēks, kas strādā, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem. _________ – dzīvošanai piemērota, īpaši iekārtota cilvēku dzīvesvieta (piemēram, māja, dzīvoklis). _________ – nestrādājoša (piemēram, veca, nepilngadīga) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo. _________ – ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai. _________ – nauda, ko (kādam) aizdod; darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs. 3.18. Stāsti! Iesaki, kā rīkoties! • Tavam draugam nepieciešams lielāks dzīvoklis, bet viņam nav naudas lielāka dzīvokļa iegādei. • Jānis dzīvo lauku mājā, kurā vēl nav elektrības. • Kalniņu ģimene vairs nevar samaksāt rēķinus par dzīvokli. Viņi meklē lētāku dzīvesvietu. 37 3.19. Turpini teikumus! Es zinu, kā ��������������������������������������������������������� Es zinu, ka ��������������������������������������������������������� Es nezinu, kur ������������������������������������������������������ Vai tu zini, ka ������������������������������������������������������� Vai tu zini, kur ������������������������������������������������������ Vai tu zini, kas ������������������������������������������������������ 3.19. Lasi tekstu! Atrodi teikumus ar palīgteikumiem un pasvītro ievadītājvārdus! Izsaki savas domas par spēka priekšmetiem! Gandrīz katrā mājā ir spēka priekšmeti, kuriem piemīt spēcīga enerģētika un spēja piesaistīt vēlamo. Ir zināms, ka ar tādu lietu palīdzību tu varēsi iegūt veiksmi, laimi un labklā­ jību. Droši vien daudziem no mums ir gadījies būt situācijā, kad laimes vietā dzīve atnes vienīgi vilšanos. Daudzi cilvēki nedara neko, lai situāciju labotu, bet vienkārši plūst pa straumi. Tomēr nedaudz apņēmīgāki cilvēki pacentīsies darīt visu, lai mainītu savu stāvokli. Daži cenšas paļauties tikai uz saviem spēkiem, bet ir reizes, kad nepieciešama papildu palīdzība. Ir noskaidrots, ka dažas lietas mūsu mājā ne tikai papildina interjeru, bet ir arī efektīvs talismans. Kuri ir tie priekšmeti, kas var atnest laimi? Ja tev vēl nav šo lietu, pacenties tās iegādāties pēc iespējas ātrāk. Tie ir zvans, ziepes, spogulis, adāmadatas un spraužamadata.  PALĪGTEIKUMI PALĪGTEIKUMS Tas nav tik vienkārši, kā sākumā šķiet. Es zinu, ka tas nav vienkārši. Vai tu zini, kā jābūvē māja. Vieta, kur kāds dzīvo. Cilvēks, kas strādā laukos. Ja man ir nauda, es varu nopirkt dzīvokli. Ja tev nav parādu, tu vari saņemt kredītu. Tu vari nopirkt dzīvokli, ja tev ir nauda. Tu vari saņemt kredītu, ja tev nav parādu. Cik? Ko? Kāds? Kāda? Kādas? u. tml. 38 PĀRBAUDI SEVI!3.d 3.20. Lasi sludinājumu un atzīmē iederīgo apgalvojumu! Pārdodu lauku māju skaistā Kurzemes vietā – Kuldīgas novada Ēdoles pagastā. Māja celta 20. gadsimta sākumā. Tā ir skaista un man ļoti mīļa, bet diemžēl es esmu par vecu, lai spētu par to parūpēties. Tā nu nolēmu pārdot māju un zemi. Mājā ir krāsns apkure. Siltā ūdens nav. Pie mājas atrodas trīs dīķi, kuros var makšķerēt zivis, un nesen celta pirts. Ir arī šķūnis un kūts. Ja Jūs interesē mans piedāvājums, tad zvaniet pa norādīto tālruņa numuru. Mājai ir viens stāvs. Tās platība – 200 m2 . Zemes platība ir 62 000 m2 . Cena – 30 000 eiro. Apgalvojums Jā Nē Viensēta atrodas Ēdoles pagastā. Māja nav jauna un moderna. Mājas saimnieks pārdod māju, jo grib dzīvot pilsētā. Mājā ir centrālapkure un siltais ūdens. Mājas saimnieks pārdod gan māju, gan zemi. Mājas platība ir 62 000 m2 . Māja atrodas ezera krastā. Viensētā ir arī kūts, pirts un šķūnis. Tā ir vienstāva māja. 3.21. Ievieto vārdus atbilstošajā vietā un formā! aizdevums, apgādnieks, iegādāties, ikmēneša, ienākumi, kredīts, mājoklis, nepilngadīgs Ivars. Mēs vēlamies saņemt hipotekāro ___________ . Bankas darbinieks. Vai jūs plānojat iegādāties ___________? Ivars. Jā, mēs vēlamies ___________ divistabu dzīvokli. Bankas darbinieks. Kādi ir jūsu ___________ ienākumi? Ivars. Mūsu kopējie ___________ ir ap 1200 eiro mēnesī. Bankas darbinieks. Vai jūsu apgādībā ir ___________ bērni? Ivars. Jā, mums ir divi mazi bērni. Es pašlaik esmu vienīgais ___________. Bankas darbinieks. Cik lielu ___________ jūs vēlaties? 3.22. Raksti vietniekvārdus pats, pati atbilstošajā formā! Man visu patīk darīt ________. Arī savu vecvecāku māju es izremontēju ________. Protams, mana ģimene man palīdzēja. Mēs ________ krāsojām grīdas, līmējām tapetes, pārmūrējām krāsnis. Daudzi man jautā, vai remontēt ________ ir lētāk. Jā, tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas ________ remontēt vai būvēt savas mājas. Maniem draugiem radās ideja būvēt māju ________. 39 Gramatika Darbības vārda darāmās kārtas saliktā tagadne. Darbības vārda vēlējuma izteiksmes veidošana. Vēlējuma izteikšanas veidi. Palīgteikumi, kurus ievada kad, ka. Vietniekvārdu kurš, kura, kāds, kāda lietojums. Īpašības vārdu lietojums pārākajā pakāpē konstrukcijā ar viens no… (piem., viens no labākajiem, viena no labākajām utt.). Vārddarināšanas paraugi (jūtas – jūtīgs, emocijas – emocionāls u. tml.; lasīt – lasītava – lasīšana – lasītājs; izdot – izdevniecība – izdošana – izdevējs). Leksika Leksika, kas saistīta ar dažādām mākslas nozarēm (literatūru, kino, skatuves mākslu). Tekstveide un sazin,a Mutvārdu informācijas iegūšana (bibliotēkā, grāmatu veikalā). Mutvārdu un rakstveida informācijas sniegšana – viedokļa paušana, viedokļa pamatošana. Vēlējuma izteikšana dažādās situācijās. 4. Kad beidzas darbadiena... 40 PIE GRĀMATU PLAUKTA4.a 4.1. Pastāsti! 1. Kurus žurnālus, laikrakstus tu visbiežāk lasi? 2. Kādu informāciju tu biežāk meklē internetā? 3. Vai un cik bieži tu lasi grāmatas? 4.2. Klausies aptauju un papildini tabulu! Lasītājs Literatūras žanrs/žanri Grāmatu tematika 1. Aleksis romāns 2. Anna par cilvēka jūtām 3. Sergejs par noziegumiem 4. Aleksandrs lugas 5. Jānis par neticamiem notikumiem 6. Katrīna stāsti, romāni 4.3. Ieraksti atbilstošo literatūras žanru! Izmanto dotos vārdus! dokumentālā, pasakas, fantastikas, detektīvi, vēsturiskie romāni 1. Noziegumu pasauli un izmeklētāja darbu attēlo _________________. 2. Neticamu un izdomātu pasauli attēlo ___________________ literatūra. 4. Seno laiku dzīvi plaši attēlo ___________________ ____________________. 5. Darbi, kuros izmantoti dokumenti, ir __________________ literatūra. 6. Bērniem patīk lasīt ___________________, jo tajās ir izdomāti varoņi un notikumi. 4.4. Atbildi uz jautājumiem! 1. Kādas pasakas tu bērnībā lasīji? 2. Kura žanra literatūru tu visbiežāk lasi? 3. Kādas tematikas grāmatas tev patīk? 4.5. Formulē atbildi, izmantojot pasvītrotā vārda antonīmu! – Vai pasakās stāstīts par reāliem notikumiem un personām? – Nē, pasakās ir … notikumi un personas. – Vai tev patīk romāni, kuros ir izdomāti notikumi? – Nē, man labāk patīk dokumentālā literatūra par … notikumiem. – Vai grāmatas par vēsturi tev šķiet interesantas? – Nē, manuprāt, tās ir … . Bieži – kad darbību atkārto regulāri, vairākas reizes (piemēram, katru dienu, katru otro dienu). Reti – kad darbību atkārto ar lielu laika distanci (piemēram, vienu reizi mēnesī). Kas? Kāds? Jūtas, emocijas Jūtīgs, emocionāls Patiesība, realitāte, īstenība Patiess, reāls, īsts Izdoma, fantāzija Izdomāts, fantastisks Iegaumē antonīmus! Patiess, reāls, īsts, ticams – nepatiess, nereāls, izdomāts, neticams Īstenība, realitāte – izdoma, fantāzija Garlaicīgs – interesants 41 4.6. Iedomājies, ka vēlies sev nopirkt kādu populārzinātnisku grāmatu par kultūrvēsturi, bet draugam uzdāvināt grāmatu par kādu populāru personību! Pastāsti, kuras grāmatas tu izvēlēsies un kuras nepirksi! Kāpēc? 4.7. Aplūko diagrammu un atbildi uz jautājumiem! 1. Kas bija aptaujas respondenti? Aptauja„Kur tu iegūsti grāmatas?” Aptaujas respondenti – 935 pieaugušie (vecumā no 25 līdz 65 gadiem) Rīgā un Daugavpilī 2. Cik cilvēku aptaujāja? 3. Kur cilvēki visbiežāk iegūst grāmatas? 4. Kur tu iegūsti grāmatas? 5. Kādas grāmatas tev patīk vairāk lasīt – papīra formā vai e-grāmatas? 6. Kāpēc, tavuprāt, bērni un pusaudži diezgan maz lasa daiļliteratūru? 4.8. Lasi grāmatu anotācijas un atzīmē, kurš apgalvojums atbilst attiecīgajai grāmatai! Dzejnieks raksta dzejoļus, poēmas, balādes u. c. dzejas darbus. Rakstnieks raksta romānus, stāstus, literārās pasakas u. c. prozas darbus. Dramaturgs raksta lugas. Dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs ir kāda literāra darba autors. Izdevējs izdevniecībā izdod grāmatu. Ja jums patīk kriminālromāni, tad izlasiet Andra Kolberga romānu „Naktī, lietū”. Šo romānu pirmo reizi izdeva 1986. gadā, bet tagad izdevniecība„Aplis”atkārtoti ir publicējusi šo darbu. Andris Kolbergs ir populārs latviešu kriminālromānu rakstnieks. Tāpat kā citos darbos arī detektīvromānā„Naktī, lietū”A. Kolbergs ir veidojis gan interesantu sižetu, gan detalizēti atklājis romāna varoņu dzīvi. Apgāds„Burtiņš”nesen ir izdevis latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka (1901–1950) dzejas izlasi „Pilsētai” (To the City) angļu valodā. Izlasē ir 75 dzejoļi, kurus A. Čaks sarakstīja no 1923. līdz 1938. gadam. Tulkotāja grāmatas priekšvārdā raksta, ka A. Čaka dzejas pamattēma ir pilsētas dzīves tēlojums. A. Čaks ir rakstījis dzejoļus par Rīgas pilsētas ielām, tramvajiem, veikaliem un cilvēkiem pilsētā. 48% Pērku veikalā Aizņemos no draugiem Ņemu bibliotēkā 27% 25% 42 Apgalvojums „Naktī, lietū” „Pilsētai” 1. Autors literārajos darbos ir attēlojis Latvijas galvaspilsētas dzīvi. 2. Grāmatu ir izdevusi izdevniecība„Aplis”. 3. Autors daudzos darbos ir rakstījis par noziegumiem. 4. Grāmata ir latviešu literatūras izdevums svešvalodā. 5. Grāmatā ir darbi, kurus autors ir rakstījis 20. gadsimta 20. un 30. gados. 6. Tulkotāja grāmatai ir uzrakstījusi priekšvārdu. 7. Šis darbs jau ir izdots arī agrāk. 8. Literārajam darbam ir interesants sižets. SALIKTĀ TAGADNE Darb. v. neno­ teiksme Vietniek­ vārds Darbības vārds būt tagadnē Darbības vārdam pagātnes 3. personā lasīj-a pievieno -is, -ies (vīriešu dzimtē) -usi, -usies (sieviešu dzimtē) Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte lasī-t es esmu lasīj-is lasīj-usi tu esi lasīj-is lasīj-usi viņš, viņa ir lasīj-is lasīj-usi mēs esam lasīj-uši lasīj-ušas jūs esat lasīj-uši lasīj-ušas viņi, viņas ir lasīj-uši lasīj-ušas Noliegumu veido, darbības vārda būt personas formai pievienojot priedēkli ne-, piem., Es šo grāmatu neesmu lasījis. 4.a.1. Darbības vārdi būt, lasīt, rakstīt, redzēt, dzīvot, mācīties saliktajā tagadnē 4.9. Atrodi 4.8. uzdevumā darbības vārdus saliktās tagadnes formā un nosauc tos! 4.10. Veido dotā darbības vārda saliktās tagadnes fomu un ieraksti tekstā! 1. Inese, vai tu ________ ____________________ šo filmu? Es ________ ________________ šo filmu. (redzēt) 2. Jāni, vai tu ________ ________________ šo grāmatu? Es ________ __________________ šo grāmatu. (lasīt) 3. Vai jūs, kolēģi, ________ _______________ jauno koncertprogrammu? Nē, bet vai tu, Jāni, ________ to _______________? (dzirdēt) 4. Kaspar, vai tu ________ _______________ jaunajā kinozālē? Nē, es ________ ______________ jaunajā kinozālē. (būt) 43 4.11. Klausies dialogu un atzīmē, vai apgalvojums atbilst dzirdētajam! Apgalvojums Jā Nē 1. Mareks vēlētos būt bibliotēkas lasītājs. 2. Veikalos nav daiļliteratūras grāmatu par dzīvniekiem. 3. Mareka hobijs ir lasīšana. 4. Marekam vairāk par grāmatām papīra formā patīk lasīt e-grāmatas. 5. Jebkuru bibliotēkas grāmatu drīkst ņemt uz mājām. 6. Bibliotēkā visu nedēļu ir atvērta lasītava. DARBĪBAS VĀRDA VĒLĒJUMA IZTEIKSME Nenoteiksmes celms + formants -tu Nenoteiksme Vietniekvārds Vēlējuma izteiksmes vienkāršā tagadne gribē-t vēlē-ties es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas gribē-tu vēlē-tos Es gribētu pierakstīties. Es vēlētos apmeklēt bibliotēku rīt. Vai tu gribētu izlasīt šo grāmatu? Kurā dienā jūs vēlētos apmeklēt bibliotēku? Vai šo grāmatu varētu paņemt lasīšanai mājās? 4.12. Uzraksti darbības vārdu vēlējuma izteiksmē! 1. Es _____________ (gribēt) apmeklēt bibliotēku. 2. Man labāk ____________ (patikt) lasīt mājās, nevis bibliotēkas lasītavā. 3. Mēs _____________(vēlēties) pasūtīt bibliotēkā šīs grāmatas. 4. Es labprāt _____________ (izlasīt) šo romānu. 5. Es domāju, ka manam dēlam ________________ (interesēt) grāmata par slaveniem sportistiem. 6. Vai tu ____________ (varēt) nopirkt biļetes uz teātra izrādi? 4.13. Ievieto teikumā atbilstošo vārdu vēlējuma izteiksmē!Nolasi teikumus! lasīt, nenokavēt, izdoties, varēt, patikt 1.  Kaut es kādreiz … apmeklēt slaveno Jaungada koncertu Vīnē! 2. Kaut tev … nopirkt biļetes uz Opermūzikas svētku galā kon­ certu! 3. Kaut bērni vairāk … grāmatas! 4. Kaut tev … grāmata, kuru es tev uzdāvināju! 5. Kaut tikai es … filmas sākumu! 4.a.2. Darbība vārda vēlējuma izteiksmes veidošana iet, gribēt, lasīt, apmeklēt, interesēties, vēlēties Klausies un iegaumē teikuma intonāciju, atkārto! Pievērs uzmanību pieturzīmei teikuma beigās! Lai tev veicas! Lai jums labs ceļojums! Lai tev veiksmīga darba nedēļa! Kaut svētdien būtu saulaina diena! Kaut rīt nelītu! 44 KINOZĀLĒ4.b 4.14. Klausies dialogu un ieraksti trūkstošo informāciju! Pēteris gribētu __________________ (1.) vakarā iet uz kinoteātri. Franciska labāk gribētu skatīties kādu _________________ (2.) internetā. Pēteris domā, ka var iet uz seansu, kas sākas pulksten ________________ (3.) vakarā. Franciska pēdējo reizi apmeklēja kinoteātri apmēram pirms __________________ (4.). Pēterim patīk ____________________ (5.) kino, bet Franciska grib skatīties ______________ (6.) filmu. 4.15. Izlasi televīzijas programmas fragmentu un atbildi uz jautājumiem! 1. Cikos sākas filma par latviešu teātra režisori? Kāpēc, tavuprāt, šīs filmas nosaukums ir "Māra"? 2. Kura filma ir uzņemta 2013. gadā? 3. Kuras filmas pamatā ir literāri darbi? 4. Kā tu domā, par kādu tematu būs filma, kas sāksies plkst. 18.50? 5. Nosauc, kuras ir latviešu un kuras – cittautu/ārzemju filmas! 6. Pastāsti, kuru mākslas filmu tu gribētu redzēt! Kāpēc? 7. Kura dokumentālā filma tevi interesētu vairāk? Pamato savu izvēli! 8. Kuru filmu varētu skatīties kopā ar bērniem? 4.16. Lasi tekstu un atzīmē atbilstošo atbildi! Daži fakti par populārām latviešu mākslas filmām Pirmajās filmās, kurās spēlēja aktieri, tika attēlota latviešu tautas vēsture. Viena no pirmajām populārākajām filmām – Viļa Jāņa Lapenieka „Zvejnieka dēls” (1940), kas bija rakstnieka Viļa Lāča romāna (ar tādu pašu nosaukumu) ekranizācija. Vēl šodien Latvijā daudzi ar lielu interesi skatās režisora Aleksandra Leimaņa filmu „Vella kalpi” (1970). Tā ir muzikāla piedzīvojumu komēdija un pirmā kostīmfilma latviešu kinovēsturē. Filmā attēloti 17. gadsimta notikumi Zviedru–poļu kara laikā. Filmas sižets ir stāsts par trim drosmīgiem latviešu puišiem. Filmai mūziku ir uzrakstījis komponists Raimonds Pauls. Viens no labākajiem latviešu filmu režisoriem ir Jānis Streičs. Viņš ir bijis režisors vairāk nekā 20 filmām. Trīs J. Streiča filmas ir ieguvušas Latvijas kinofestivāla „Lielais Kristaps” balvu kategorijā Labākā filma. Tās ir „Teātris” (1978), „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) un „Cilvēka bērns” (1991). Cittautu skatītājiem droši vien visinteresantāk būtu skatīties filmu „Teātris”. Filmas pamatā ir britu rakstnieka Viljama Somerseta Moema 1937. gadā sarakstītais romāns, kura nosaukums arī ir „Teātris”. Filmas notikumu centrā – slavena angļu aktrise Džūlija Lamberte, viņas ģimene, draugi un, protams, teātris. Džūlijas Lambertes lomā ir viena no talantīgākajām latviešu kino un teātra aktrisēm Vija Artmane. Arī šai filmai brīnišķīgu mūziku ir sakomponējis R. Pauls. 18.20 Māra. Latviešu dokumentālā kino stāsts par latviešu teātra režisori Māru Ķimeli. 18.50 Mākslas filma Vai tu mani mīli? Romantiskais kino. Vācija, 2015. 20.30 Kaķa Mura piedzīvojumi. Latviešu animācijas filma bērniem un pieaugušajiem. 21.30 Piedzīvojumu filma Detektīvs Šerkols. Britu seriāla 1. filma, kuras sižets veidots pēc A. K. Doila stāstu motīviem. 23.05 Gauja. 2013. gadā uzņemtā latviešu dokumentālā filma par Latvijas upi Gauju un dabu tās krastos. 45 1. Pie kāda žanra pieder filma "Vella kalpi"? Kriminālfilma Romantiska drāma Piedzīvojumu komēdija 2. Kurā filmā liela nozīme ir vēsturiskiem tērpiem, dekorācijām un rekvizītiem? „Teātris” „Zvejnieka dēls” „Vella kalpi” 3. Kāds ir Latvijas kinofestivāla nosaukums? „Cilvēka bērns” „Zvejnieka dēls” „Lielais Kristaps” 4.17. Atbildi, izmantojot 4.16. uzdevuma tekstu! 1. Nosauc latviešu režisorus, kas minēti tekstā! 2. Nosauc latviešu aktierus, kas minēti tekstā! 3. Nosauc literāros darbus, kuri ir ekranizēti! 4. Kurš mūzikas autors ir minēts tekstā? 5. Nosauc, kurā gadā uzņēma katru no filmām! 4.18. Aizstāj iezīmēto vārdu ar atbilstošu vārdu no dotajiem! apdāvinātākajiem, pazīstamākajiem, slavenākajām, interesantākajiem Viens no populārākajiem (1.) Latvijas dokumentālā kino režisoriem ir Ivars Seleckis. Režisors noteikti ir viens no talantīgākajiem (2.) dokumentālistiem latviešu kinovēsturē. Viņš uzņēmis arī vienu no ievērojamākajām (3.) filmām „Šķērsiela”. Iela atrodas Pārdaugavā. Filma ir viens no saistošākajiem (4.) stāstiem par kādas ielas iedzīvotājiem, viņu dzīvi un raksturiem. Filmai „Šķērsiela” piešķirta Eiropas kinoakadēmijas balva par Eiropas labāko dokumentālo filmu. 4.19. Atrodi 4.16. uzdevuma tekstā konstrukcijas ar viens (-a) no… un saliktus teikumus, kuros teikuma daļu ievada vietniekvārdi kurš, kura! Nolasi tos! 4.20. Ieraksti teikumā atbilstošo palīgteikuma ievadītājvārdu! ka, kad, kura, kuras „Sapņu komanda 1935” ir 2012. gada latviešu filma, ______ (1.) režisors ir Aigars Grauba. Filma ir stāsts par Latvijas basketbola izlasi, ______ (2.) 1935. gadā izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu. Filmā basketbolistu lomās ir nevis profesionāli sportisti, bet aktieri. Kinokritiķi uzskata, ______ (3.) tieši aktieru spēle ir filmas lielākā veiksme. Arī skatītāji vērtē filmu līdzīgi. Piemēram, kāda skatītāja raksta: „Tad, ______ (4.) skatījos filmu, mani emocionāli visvairāk ietekmēja aktieru izcilais tēlojums un ekspresīvie tuvplāni.” Iegaumē! Palīgteikumus visbiežāk ievada … vietniekvārdi kurš, kura, kāds, kāda saikļi ka, jo, ja, bet apstākļa vārdi kad, kur 46 SKATUVES VILINĀJUMS4.c 4.21. Lasi un katram žurnālistes jautājumam atrodi atbilstošo atbildi! Ieraksti atbildes burtu pretī jautājumam! Ja nepieciešams, ar vārdnīcas palīdzību noskaidro nesaprotamo vārdu nozīmi. Žurnāliste 1. Cienījamo māksliniec, paldies, ka piekritāt nelielai intervijai. Zinu, ka daudzas meitenes bērnībā grib kļūt aktrises. Vai Jūs bērnībā arī sapņojāt par aktrises profesiju? 2. Un tad nolēmāt, ka būsiet aktrise? 3. Kas Jums kā aktrisei ir nozīmīgākais darbā? 4. Vai ir lomas, kas Jums ir īpaši tuvas? 5. Kādas izrādes Jūs gribētu redzēt kā skatītāja? 6. Jūs esat spēlējusi gan teātrī, gan kino? Kas Jums ir tuvāks? 7. Ko Jūs gribētu novēlēt jaunajiem aktieriem, kuri tikai sāk savu karjeru teātrī? Aktrise – Manuprāt, būtiskākais ir satikt režisoru, kurš objektīvi novērtē aktiera spējas. Man laimējās. Man bija un ir daudzas skaistas, interesantas lomas. Man patīk spēlēt izrādēs, kurās scenogrāfija un kostīmi organiski papildina režisora koncepciju un aktiera spēli. – Ir gan. Man tuvākās ir romantiskās lomas klasiskajā dramaturģijā, piemēram, Džuljeta Šekspīra traģēdijā „Romeo un Džuljeta”, Kristīne latviešu dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugā „Ugunī”, Laimdota latviešu dzejnieka Raiņa drāmā „Uguns un nakts”, Anna Kareņina Ļeva Tolstoja romāna „Anna Kareņina” dramatizējumā. – Nē, bērnībā es negribēju būt aktrise. Taču ar skatuves mākslu mans nākotnes sapnis bija saistīts – es vēlējos būt balerīna. Dejoju jau kopš trīs gadu vecuma un cerēju, ka varēšu mācīties horeogrāfijas skolā un pēc tam dejot uz operas skatuves. Taču tad es savainoju kāju, un ārsts teica, ka par baletu varu vairs nesapņot. – Ja es varētu, es ik nedēļu dotos uz kādu operas izrādi. Mani sajūsmina operas žanra iespējas, jo tur kopā ir mūzika, deja, aktierspēle. Šodien katram operas solistam jābūt profesionāla aktiera līmenī. Es bieži eju uz operu, un katru gadu es apmeklēju arī Opermūzikas svētkus Siguldā. – Nē, pēc vidusskolas beigšanas es vēl nezināju, ko darīšu. Vecāki mudināja studēt jurisprudenci, bet man tas nebija pa prātam. Mana draudzene stājās Teātra fakultātē, un es arī gāju līdzi. Mums veicās, jo abas uzņēma fakultātē. Tā sākās mans ceļš uz teātra pasauli. – Laikam jau atgādināšu viņiem to pašu veco ābeces patiesību – neaizmirst, ka ar talantu vien nepietiek, ir daudz un nopietni jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu. – Grūti atbildēt. Šīs mākslas jomas ir atšķirīgas: teātrī izrādes laikā neko nevar atkārtot un tā uzlabot savu sniegumu, bet kino var vairākas reizes uzņemt kādu epizodi. Taču teātrī ir tā brīnišķīgā iespēja tieši just skatītāju. Man skatītāju emocijas un vērtējums ir daudz svarīgāks par teātra kritiķu recenzijām. Iegaumē sinonīmus! Atrodi šos vārdus 4.21. uzdevuma tekstā! nozīmīgs – būtisks – svarīgs sacīt – teikt veikties – laimēties skaists – brīnišķīgs A B C D E F G 47 4.22. Atbildi uz jautājumiem par 4.21. uzdevuma tekstu! 1. Kura skatuves mākslas joma bērnībā saistīja aktrisi? 2. Kāda dramaturģija ir tuva aktrisei? 3. Kāpēc aktrisei ļoti patīk operas žanrs? 4. Kuri dramaturgi minēti tekstā? 5. Kas aktrisei ir svarīgāks par kritiķu vērtējumu? 4.23. Izvēlies atbilstošo skaidrojumu! 1. Man tas nav pa prātam. A – Es to nesaprotu. B – Man tas nepatīk. C – Man to nevajag. 2. Mans nākotnes sapnis. A – Tas, ko naktī guļot sapņošu. B – Sapnis, ko redz bērnībā. C – Mani turpmākie nodomi. 3. Veca ābeces patiesība. A – Tas, par ko runā veci cilvēki. C – Patiesība, kas neprasa pierādījumus. C – Patiesība, kura rakstīta vecās ābecēs. 4.24. Ieraksti atbilstošo vietniekvārdu kurš, kura, kāds, kāda! – Vai tu zini, _______ ir jaunais Antona Čehova lugas„Trīs māsas” iestudējums? – Jā, tas ir ļoti labs, varētu teikt – izcils! – To raidīs 1. janvārī. – Kā jūs domājat, _______ ir jaunā izrāde? – Tā ir ļoti interesanta. – Es vēlos zināt, _______ datumā televīzija pārraidīs orķestra„Vīnes filhar- moniķi”koncertu? – Es vēlētos uzzināt, _______ no izrādēm ir piemērota bērniem līdz 7 gadu vecumam? – Domāju, ka tā būs„Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. kurš, kura, kuri, kuras Lieto, jautājot par kādu priekšmetu, dzīvu būtni no zināmas grupas. Kurā datumā būs pirmizrāde? Kurā kasē pārdod biļetes uz šī vakara izrādi? Kurš autobuss brauc uz Mežaparku? kāds, kāda, kādi, kādas Lieto, jautājot par kāda priekšmeta, dzīvas būtnes pazīmi, kvalitāti. Kāda akustika ir jaunajā koncertzālē? Kādā krāsā bija dziedātājas kleita? Kāds laiks rīt būs ārā? 48 4.25. Klausies un ieraksti tekstā trūkstošo informāciju! Radioklausītājus informē par kultūras pasākumiem tuvākajās _________________ (1.). Maija sākumā būs J. S. Baha ___________________ (2.) festivāla koncerts. Koncertzālē „Akords” notiks ___________________ (3.) mūzikas koncerts. Latvijas Nacionālajā operā un baletā ____. (4.) maijā būs P. Čaikovska ________________ (5.) „Apburtā princese” pirmizrāde. Maija vidū Rīgā notiks Teātra ___________________ (6.). Anglikāņu baznīcā notiks Rīgas Doma ___________________ (7.) kora koncerts. Tāpat Mātes dienai būs veltīts ___________________ (8.) kora „Sapnis” koncerts. Tajā skanēs ___________________ (9.) klasiskās mūzikas komponistu dziesmas. 4.26. Atbildi uz jautājumiem! 1. Kuru no pasākumiem tu apmeklētu? Kāpēc tieši to? 2. Kāda mūzika tev patīk, un kādu tu reti klausies? 3. Kura komponista mūzika tev patīk? 4. Kuru baleta izrādi tu esi redzējis? 5. Kuru teātra izrādi tu esi redzējis? 4.27. Lasi atsauksmes par izrādi un anekdoti! Pamato, kurš no vērtējumiem būtu saistāms ar anekdoti! Kāpēc? Izrādi vērtē Krists BLŪMS Kāpēc cilvēks dodas uz teātri? Tāds jautājums radās pēc tam, kad noskatījos dramaturga Laimoņa Purviņa jaunākās lugas iestudējumu. Režisors ir mēģinājis veidot modernu iestudējumu, taču mērķis nav sasniegts. Atsevišķu aktieru spēle ir laba, tomēr kopējais iespaids ir bēdīgs. Grūti uztvert iestudējuma ideju. Kas vainīgs – neprofesionāls režisora un aktieru darbs vai lugas teksts? Grūti atbildēt. Problēmas ir aktuālas, taču to risinājums ir tik banāls, ka skatītājiem kļūst garlaicīgi. Varu uzslavēt scenogrāfa darbu. Izrādi vērtē Zaiga SARMA Beidzot talantīgais režisors Ivars Ābelītis iestudējis mūsdienu lugu. Tās autors ir tikpat apdāvinātais dramaturgs Laimonis Purviņš. Pirmajā cēlienā ir mazāk dramatisma, taču otrajā cēlienā konflikts starp galvenajiem varoņiem kļūst arvien nopietnāks. Aktierspēle gan mani nepārliecināja. Dīvaini, ka šodien tik aktuālo ģimenes problēmu risināšana aktieriem radīja grūtības. Domāju, ka izrādes veiksme ir teksts un režisora koncepcija. Vēlos arī akcentēt, ka profesionāli augstā līmenī bija veidots skatuves iekārtojums. A B 49 4.28. Uzraksti pretējas nozīmes vārdu savienojumus! Izmanto izcelto vārdu antonīmus! 1. Interesanta izrāde – �������������������������������������������������� 2. Slikta aktierspēle – ��������������������������������������������������� 3. Profesionāli zems līmenis –��������������������������������������������� 4. Lugā ir daudz dramatisma –��������������������������������������������� 5. Grūti uztvert ideju –�������������������������������������������������� 4.29. Savieno skaidrojumu ar atbilstošo vārdu! 1. Pārveidot (visbiežāk daiļdarbu), lai varētu to uzņemt filmā; uzņemt kādu daiļdarbu filmā 2. Skatuves mākslas darba (arī kinofilmas) rādīšana skatītājiem 3. Cilvēks, kas vērtē, analizē kādu procesu, parādību, mākslas darbu 4. Kāda mākslas (arī zinātnes, tehnikas) darba radītājs 5. Cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu KRITIĶIS KOMPONISTS AUTORS IZRĀDE EKRANIZĒT Lugas autors sarunājas ar teātra direktoru. – Direktora kungs, kāpēc Jūs pret mani tik slikti izturaties? Es laikam Jums nepatīku. – Kāpēc Jūs tā domājat? – Jo Jūs manas lugas izrādāt uz skatuves tikai tad, kad zālē ir viens vai divi skatītāji. 50 PĀRBAUDI SEVI!4.d 4.30. Ieraksti vārdus atbilstošajā formā! 1. Viens no ________________ (vecais) teātriem Latvijā atrodas Liepājā. 2. Viena no ________________(slavenā) latviešu dzejniecēm ir Aspazija. 3. Cēsu koncertzāle ir viena no _____________________(labā) Latvijas koncertzālēm. 4. Rīgas Doma ērģeles ir vienas no _______________________(vērtīgās) vēsturiskajām ērģelēm. 5. Pasaules koru olimpiāde Rīgā 2014. gadā bija viens no ____________________(nozīmīgais) kultūras notikumiem Latvijā. 4.31. Ieraksti teikumā atbilstošo ievadītājvārdu: ka, kuras, kad, kāds, kuru! 1. Pagaidām es vēl nezinu, _______ teātra izrādi gribētu redzēt. 2. Manam draugam patīk filmas, _______ attēlo senus vēsturiskus notikumus. 3. Režisors vēl nevarēja pateikt, ________ būs operas pirmizrāde. 4. Daudzi kritiķi domā, _______ Oskara Vailda lugas „Ideāls vīrs” iestudējums ir ļoti labs. 5. Es vēlos zināt, ______ ir kritiķu vērtējums par šo filmu. 4.32. Ieraksti teikumā darbības vārdu vēlējuma izteiksmē! 1. Kaut es šodien ________________ (neaizmirst) nodot bibliotēkā grāmatas. 2. Es vēlos, kaut tu ātrāk _______________ (izlasīt) jauno grāmatu. 3. Ja tu ________________ (zināt), kā es vēlos noskatīties kādu labu komēdiju! 4. Būtu labi, ja mēs jau šodien ____________ (nopirkt) biļetes uz sezonas atklāšanas izrādi. 5. Mēs gribam, lai jūs ________________ (piedalīties) jauno mūziķu konkursā. 6. Daudzi vecāki vēlas, lai bērni vairāk _________________ (interesēties) par kultūru. 4.33. Uzraksti teikumu saliktajā tagadnē! 1. Es lasīju V. Šekspīra lugu „Hamlets”. �������������������������������������� 2. Alise, vai tu redzēji R. Vāgnera operu „Fausts”? ������������������������������ 3. Draugi, vai jūs bijāt Nacionālajā bibliotēkā? �������������������������������� 4. Edgar, kur tu agrāk strādāji? �������������������������������������������� 5. Anna Kalna uzrakstīja interesantu stāstu. ����������������������������������� 51 Gramatika Darbības vārda vēlējuma izteiksme. Darbības vārda saliktā tagadne. Īpašības vārda salīdzināmās pakāpes, vispārākās pakāpes veidošana, izmantojot pats. Darbības vārdi svērt, svērties un mest. Konstrukcija spēt, varēt + darbības vārds nenoteiksmē. Leksika Vārdi, kas saistīti ar modi, apģērbu. Daudzskaitlinieki svārki, bikses, šorti. Vārdi, kas saistīti veselību, slimībām. Sporta veidi, sportistu nosaukumi. Tekstveide un sazin,a Intervija. Dialogs. Tests. 5. Skaistums un veselíba 52 AGRĀK UN TAGAD5.a 5.1. Kāds ir tavs apģērbs? Kurš no dotajiem vārdiem to vislabāk raksturo? sportisks, romantisks, vecmodīgs, klasisks, moderns, ikdienišķs, lietišķs, sievišķīgs, vīrišķīgs 5.2. Lasi un apskati attēlus! Nosaki, par kuru laika posmu ir runa! A 20. gadsimta 70. gadi B 20. gadsimta 80. gadi C 20. gadsimta 90. gadi ___ Šajā laikā modē bija košas krāsas un grezns apģērbs. Drēbes palīdzēja izrādīt turību. Cilvēki uzsvēra apģērba cenu, lai parādītu bagātnieku statusu. Taču tajā pašā laikā modē nāca arī panku stils. Tas bija pilnīgs pretstats greznajai modei. Panku modes piekritēji valkāja saplēstus džinsus, T kreklus ar politiskiem uzrakstiem un ādas jakas, nevis dārgas kleitas un aksesuārus. Modē bija trīs lietas – minimālisms, aerobikas apģērbs un profesionālais darba apģērbs. ___ Šajā laikā cilvēku ikdienas apģērbs bija krāsaini, adīti džemperi, brīvi, masīvi džinsi un ādas mugursomas. Cilvēkus šādā apģērbā varēja redzēt visur. Protams, tās nav vienīgās modes tendences, kas šajā laikā bija populāras. Modē bija arī bija rūtaini, raibi un krāsaini krekli, šņorzābaki, dažādi džinsa apģērbi – jakas, kombinezoni, kā arī botas, īsi topiņi, platas un krāsainas matu gumijas, jostas somas, naģenes, iekrāsotas matu šķipsnas, spilgti peldkostīmi. ___ Tas bija hipiju jeb „puķu bērnu” laiks. Hipiju stilam ir raksturīgi gari mati, platas kleitas, raibi krekli un basas kājas vai sandales. Hipiju modes cienītājas parasti valkāja kļošenes, saplēstas džinsenes, raibus kreklus, tradicionālās meksikāņu zemnieku blūzes, pončo, apmetņus un garas kleitas košās krāsās ar dažādiem spilgtiem rakstiem. Ļoti populāri bija arī džemperi. Arī vīrieši sāka valkāt kļošenes un raibus kreklus. Hipiju stila apģērbu bieži papildināja flaneļa krekli, beisbola jakas un vestes. Kas šajā laikā notika pasaulē (politikā, ekonomikā, mākslā)? 20. gadsimta 70. gadu pirmajā pusē �������������������������������������� 20. gadsimta 80. gados ������������������������������������������������ 20. gadsimta 90. gados ������������������������������������������������ 53 5.3. Vai kāds no 5.2. uzdevumā minētajiem un attēlos redzamajiem apģērbiem vai aksesuāriem ir modē arī pašlaik? Aizpildi tabulu! Salīdzini to ar grupas biedriem. Agrāk Tagad Agrāk un tagad Kombinezons Saplēsti džinsi 5.4. Lasi! Izceltajiem vārdiem atrodi atbilstošu sinonīmu! Žurnāliste. Cik gari svārki šobrīd ir modē? Modes māksliniece. Šobrīd modē ir dažāda garuma svārki – no mini līdz maksi. Katra sieviete var izvēlēties tādu svārku garumu, kāds viņai piestāv. Žurnāliste. Kad nāca modē mini svārki? Modes māksliniece. Jau 20. gadsimta 50. gados svārki kļuva arvien īsāki. 20. gadsimta 60. gadi ir laiks, kad nāk modē apģērbs, kas mūsdienās ir ļoti populārs. Tie ir mini svārki. Tajā laikā tas bija pats populārākais apģērbs. Žurnāliste. Kas tos izdomāja? Modes māksliniece. Tos izdomāja vienlaicīgi vairāki dizaineri: gan Mērija Kvanta no Londonas, gan Andrē Kurēžs no Parīzes. Mini ir sešdesmito gadu simbols. Žurnāliste. Kāds ir mini svārku garums? Modes māksliniece. To garums ir 10 cm virs ceļgaliem. Žurnāliste. Cik garus svārkus Jūs parasti valkājat? Modes māksliniece. Es parasti valkāju ļoti īsus svārkus. Tomēr man ir arī daži garāki svārki un garākas kleitas. Pati garākā kleita manā garderobē ir līdz potītēm. Žurnāliste. Man labāk patīk svārki, kas ir garāki par mini svārkiem... Kļošenes – bikses ar paplatinātiem galiem. Džinsenes – džinsa auduma bikses. Naģene – cepure ar nagu. Maksi mode – mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm. Mini mode – mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. ļoti īsi – __________ ; ļoti gari – ___________ ; vispopulārākais – _____________; kļūst populārs – ____________; visgarākā – ______________ KAS? 20. gs. 70. gadi – divdesmitā gadsimta septiņdesmitie gadi KAD? 20. gs. 70. gados – divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados VISPĀRĀKĀ PAKĀPE AR PATS DAUDZSKAITLINIEKI īss īsāks visīsākais = pats īsākais Tikai daudzskaitlī: bikses, svārki, šortiīsa īsāka visīsākā = pati īsākā īsi īsāki visīsākie = paši īsākie mani svārki, manas bikses īsas īsākas visīsākās = pašas īsākās īsi svārki, īsas bikses 54 VESELĪGS DZĪVESVEIDS5.b 5.6. Kas ir veselīgs dzīvesveids? Kas no minētā, tavuprāt, ir svarīgākais, runājot par veselīgu dzīvesveidu? Ko tas nozīmē? • Daudzveidīgs uzturs. • Regulāra fiziskā slodze. • Dzīve bez stresa. 5.7. Lasi! Anna. Sveika, Rota! Tu kā vienmēr labi izskaties! Es arī gribu izskatīties tā kā tu! Kā tev tas izdodas? Rota. Es esmu pievērsusies veselīgam dzīvesveidam. Es vairāk sportoju, cenšos ēst regulāri un izvēlos daudzveidīgu ēdienu. Anna. Jūtu, ka mans svars pamazām pieaug. Tas vairs nav tāds kā manā jaunībā. Bail svērties! Arī visādas slimības piemetas. Rota. Kāpēc tu žēlojies? Vai esi kaut ko darījusi lietas labā? Anna. Jā, es reizēm ievēroju diētu. Rota. Diez vai tas līdzēs. Ko tev nozīmē dzīvot veselīgi? Anna. Es nedzeru, nepīpēju, bet labi paēst man patīk. Arī šokolāde, smalkmaizītes un kūciņas man garšo. Rota. Galvenais, lai tavs uzturs ir daudzveidīgs un tavi ēšanas paradumi ir veselīgi. Es tev varētu veselu lekciju par šo tēmu nolasīt. Piemēram, nedrīkst ēst tikai vienu vai divas reizes dienā. Ja ēd tikai vienreiz dienā, parasti – vakarā, veidojas gremošanas orgānu traucējumi un slimības. Nav labi smēķēt un ēst saldumus. Jāēd daudz augļu un dārzeņu... Anna. Piedod, Rota, bet es jau to visu zinu. Tikai to nav viegli ievērot. Es varbūt labāk sākšu sportot. Varbūt tā es jutīšos labāk. Rota. Sākt sportot nekad nav par vēlu. Fiziskās aktivitātes palīdzēs tev samazināt svaru. Tagad tik populāra ir nūjošana. Vari sākt ar to. Anna. Jā, tā ir laba doma. Man kādreiz patika skriešana un peldēšana, bet tagad labāk pievērsīšos nūjošanai. Mana kaimiņiene ir aktīva nūjotāja. Viņai telefonā ir lietotne, kas skaita soļus un patērētās kalorijas. Tas noteikti palīdz. Rota. Vēl svarīgi ir nesatraukties par sīkumiem, kā tautā saka – nestresot. Dzīve bez stresa ir veselīgāka. Te var palīdzēt arī draugi. Arī sabiedriskajai dzīvei ir liela nozīme. Izmantojot uzdevuma tekstu un savu pieredzi, pastāsti, ko nevajag darīt, ja cilvēks grib būt vesels! Iesaki, kas jādara! Piemēram. Lai samazinātu svaru, neēd daudz saldumu. Lai kļūtu slaids, ir jāsporto. 5.a.1. Darbības vārds svērt 5.a.2. Darbības vārds svērties Piemesties – pēkšņi izraisīties (par slimību) Nomest svaru – samazināt svaru Nokristies svarā – (strauji) zaudēt svaru. Brīnumzāles – ārstniecības līdzekļi, kas dara brīnumus, brīnumlīdzeklis Tagad es atkal varu skriet. Viņa var ēst visu. Vai viņa var to izdarīt? Vai tu to spēj izdarīt? Jā, es to spēju izdarīt. 55 5.8. Lasi! Atbildi uz jautājumiem! Liekais svars bojā izskatu un ir kaitīgs veselībai. Es esmu Māris. Vēl nesen es svēru 104 kilogramus, bet triju nedēļu laikā es nokritos par 24 kg! Mana dzīve ir mainījusies. 45 gadu vecumā es atkal jūtos kā divdesmit- gadīgs. • Tagad es atkal varu sportot. • Es spēju uzkāpt pa kāpnēm bez grūtībām. • Es varu ēst visu. Agrāk 104 kg Tagad 80 kg Pamēģiniet arī jūs uzlabot savu dzīvi! To visu var izdarīt ar uztura bagātinātāja „Brīnumzālīte” palīdzību. Dzeriet to, un jūs zaudēsiet lieko svaru ļoti īsā laikā. Turklāt bez sporta nodarbībām, bez speciālas diētas. Liekie kilogrami pazudīs uz visiem laikiem! Atceries! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu uzturu. Nepamatota zāļu lietošana ir kaitīga veselībai. Vai tu ieteiktu šo brīnumlīdzekli citiem? Kāpēc? Vai, tavuprāt, ir iespējams samazināt svaru ar brīnumlīdzekļa palīdzību? Kāda ir tava pieredze? 5.9. Ieraksti skaidrojumam atbilstošo vārdu! korpulents, slaids, svars, svērt, svērties, tievs ___________ – būt ar noteiktu masu. ___________ – noteikt sava ķermeņa masu. ___________ – masa. ___________ – tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). ___________ – taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem). ___________ – tāds, kam ir diezgan maza masa, arī tāds, kas ir vājš; arī slaids. 5.10. Izlasi dotās frāzes / vārdu savienojumus! Klausies dialogu un atzīmē, kāds ir Jāņa veselīga dzīvesveida noslēpums! regulāra un mērena fiziskā slodze dzīve bez stresa veselīgs uzturs pirts apmeklējums pietiekams miegs sēdošs darbs mazkustīgs dzīvesveids diēta ūdens 56 5.11. Izpildi testu un noskaidro, vai tavs dzīvesveids ir veselīgs! Fiziskās aktivitātes 1. Cik daudz tu katru dienu staigā? A. Ļoti daudz B. Diezgan daudz C. Nedaudz D. Ļoti maz 2. Cik daudz tu katru nedēļu sporto vai vingro? A. Ļoti daudz B. Diezgan daudz C. Ļoti maz D. Nemaz Uzturs 3. Cik daudz ātro uzkodu (fast food) tu ēd? A. Es neēdu nemaz B. Es neēdu daudz C. Es ēdu diezgan daudz D. Es ēdu pārāk daudz 4. Cik daudz augļu un dārzeņu tu katru dienu apēd? A. Ļoti daudz B. Pietiekami daudz C. Tikai dažus D. Nemaz 5. Cik daudz ūdens tu katru dienu izdzer? A. Daudz B. Pietiekami daudz C. Ļoti maz Dzīvesstils 6. Cik daudz cigarešu tu katru dienu izsmēķē? A. Nevienu B. Dažas C. Daudz 7. Kāds/-a tu esi? A. Es esmu optimists/-e B. Es drīzāk esmu optimists/-e C. Es esmu pesimists/-e 8. Kā tu raksturotu savu stresa līmeni? A. Zems B. Vidējs C. Augsts 9. Kad tu lieto saulesbrilles? A. Kad ir saulains B. Tikai brīvdienās C. Visu gadu Sabiedriskā dzīve 10. Cik daudz sabiedrisku pasākumu tu katru nedēļu apmeklē? A. Daudz B. Diezgan daudz C. Dažus D. Maz vai nevienu 11. Cik daudz laika tu velti sev? A. Diezgan daudz B. Nepietiekami C. Nemaz Ja izvēlējies vairāk A un B atbildes, tavs dzīvesveids ir ļoti veselīgs. Ja izvēlējies C un D atbildes, tev jāpadomā, kā mainīt savu dzīvi. Aplūko grupas biedru atbildes! Dod viņiem labu padomu! 5.12. Lasi! Atbildi uz jautājumiem! Pēc lietainā rudens daudzi no mums priecājas par ziemu – par sniegu un aukstumu. Turklāt pēc mācībām skolā vai darbadienas birojā var doties slēpot, braukt ar sniega dēli vai ragavām. To mēs saucam par īstu ziemu! Taču bieži vien piemetas saaukstēšanās un dažādas slimības – gripa, angīna... Lai izvairītos no slimībām, par savu veselību jādomā jau laikus. Lai nesaslimtu, ārsti iesaka: • lietot vitamīnus, • dzert zivju eļļu, • labi izgulēties, • ikdienā lietot pilnvērtīgu uzturu - ēst vairāk graudaugu, augļu un dārzeņu, • sportot, Līdzeklis pret kakla sāpēm Sasmalcini 1 sīpolu, sarīvē 1 ābolu un samaisi ar 3 ēdamkarotēm medus. Lieto pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā pirms ēšanas. 57 • pastaigāties, • izvairīties no stresa un pārguruma, • nesmēķēt un lietot alkoholu ar mēru, • saaukstēšanās slimību vai gripas epidēmijas laikā lietot dabīgos imunitāti stiprinošos līdzekļus: ķiplokus, propolisu, ehināciju, • katru nedēļu pērties pirtī, • sākt dienu ar kontrastdušu un pēc tam norīvēties ar dvieli. Kurus ieteikumus tu ievēro? Kuri tev šķiet nepieņemami? Ko tu vēl ieteiktu darīt? Piemēram, es dzeru vitamīnus, es izguļos. Ko tu esi/neesi darījis? Piemēram, es neesmu dzēris, es esmu pēries/pērusies pirtī. 5.13. Lasi un savieno! Iespējamas vairākas atbildes! Daudzi cilvēki izvēlas tautas ārstniecības līdzekļus. Tos var atrast gandrīz ikvienā mājā. Iesnu vai kakla sāpju dēļ nav jādodas pie ārsta vai uz aptieku pēc zālēm. Kādus tautas medicīnas līdzekļus tu ieteiktu lietot šiem cilvēkiem? Varbūt tu zini vēl kādu līdzekli vai metodi? Man ļoti sāp kakls. Man ir paaugstināta temperatūra. Man ir klepus. Es esmu saaukstējusies. Man sāp vēders. Saaukstēšanās ir akūta augšējo elpošanas ceļu vīrusa infekcija, tai raksturīga paaugstināta temperatūra, šķaudīšana, sāpes kaklā, sauss klepus, iesnas. Skalo kaklu ar sālsūdeni. Dzer kumelīšu tēju. Skalo kaklu ar kumelīšu tēju.Dzer upeņu tēju. Dzer liepziedu tēju ar medu. Dzer pienu ar medu. Karsē kājas un uzvelc vilnas zeķes. – Dakter, cik ilgā laikā var izārstēt iesnas? – Ja iesnas ārstē, tad tās pāriet septiņu dienu laikā, ja neārstē – vienas nedēļas laikā. 58 VAI SPORTOT IR VESELĪGI?5.c 5.14. Stāsti! Kurus sporta veidus tu zini? Kurš sporta veids tev patīk? Vai tu sporto? Cik bieži tu sporto? Ar kuru sporta veidu tu nodarbojies? Vai tu skaties televīzijā sporta spēles? Kuras sporta spēles tev patīk/nepatīk skatīties? Vai tu (tavs draugs) ir kādas sporta komandas līdzjutējs (fans)? Kuras komandas? Piemēram. Es nodarbojos ar… Mēs nodarbojamies ar… Es spēlēju… Es labprāt skatos… 5.15. Aplūko tabulu! Stāsti, kuri bija populārākie sporta veidi Latvijā 2016. un 2018. gadā! Populārākie sporta veidi Latvijā 2016. gads 2018. gads 1. vieglatlētika/ skriešana futbols 2. futbols basketbols 3. volejbols un pludmales volejbols vieglatlētika/ skriešana 4. basketbols volejbols un pludmales volejbols 5. riteņbraukšana hokejs Veic aptauju un noskaidro, kuri ir paši populārākie sporta veidi tavu grupas biedru vidū? Salīdzini iegūtos datus. 5.16. Lasi interviju! – Kas ir tautas sports? – Tā ir iespēja nodarboties ar sportu sava prieka pēc. Arī tādēļ, lai uzlabotu savu veselību. – Vai daudzi Latvijā nodarbojas ar tautas sportu? – Diemžēl tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ikdienā sporto. Vairāk sporto vīrieši. Viņu vidū arī skolnieki un studenti. Visvairāk iedzīvotāju sporto Rīgā un Vidzemē. – Bet par sportu taču interesējas tik daudzi... – Jā, sporta skatītāju skaits ir liels. 75 % iedzīvotāju minējuši vismaz vienu sporta veidu, kam viņi seko līdzi televīzijā, presē vai klātienē. – Un kurš ir vispopulārākais sporta veids? Kuru visvairāk skatās? – Pašlaik līderis ir futbols, bet tas var mainīties. Latvijas iedzīvotāji ar interesi seko līdzi arī hokejam, volejbolam un basketbolam. Tāpat pētījuma dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par bobsleju un skeletonu. Protams, labāk būtu, ja sporta spēļu skatītāji paši kļūtu par spēlētājiem: basketbolistiem, futbolistiem, tenisistiem, volejbolistiem. – Vai Jūs, Jāni, pats spēlējat kādu komandas spēli? Vai nodarbojaties ar kādu individuālo sporta veidu? – Es kopā ar draugiem reizēm uzspēlēju basketbolu. Jaunībā spēlēju tenisu. Šobrīd es trenējos skriešanā, brīvdienās arī peldēšanā. Es katru gadu piedalos Rīgas maratonā. Es skrienu kopā ar pasaules labākajiem maratonistiem. 59 – Kāpēc tieši skriešana? – Skriešana uzlabo sirdsdarbību, jo skriešanas laikā notiek sirds muskuļu trenēšana. Izraksti tekstā minētos sporta veidus! Papildini tabulu pēc parauga! Sporta veids Sportists Ko dara? hokejs hokejists spélé hokeju futbols futbolists volejbols 5.17. Apskati attēlus! Lasi sporta veidu aprakstu un izvēlies atbilstošo attēlu! Ar šo sporta veidu parasti nodarbojas ārā.Tā ir sporta spēle, kurā spēlētāji ar īpašām nūjām cenšas iesist bumbiņu bedrītē. Tas jāizdara ar iespējami mazāku metienu skaitu. Spēlē piedalās divas komandas. Spēles mērķis ir iesist bumbu pretinieka komandas vārtos. Bumbu var spert tikai ar kājām. Vārtsargs ir vienīgais spēlētājs, kurš spēles laikā var pieskarties bumbai ar rokām. Spēlē piedalās divas komandas. Katrā komandā ir pieci spēlētāji. Spēles mērķis ir mest bumbu grozā un par to gūt punktus. Bumbu sit pret zemi (driblē) vai piespēlē komandas biedram. Tā ir komandu sporta spēle, ko spēlē uz ledus. Spēlē piedalās divas komandas. Spēlētāji slido. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtu. Spēlētāji cenšas ar speciālām nūjām iemest / iesist ripu pretinieka vārtos. Šo sporta spēli var spēlēt gan telpās, gan ārā. Spēlē piedalās divi vai četri spēlētāji. Spēles laikā pretinieki ar raketēm sit bumbiņu pāri laukuma vidū nostieptam tīklam. 5.18. Pastāsti, kā spēlē, piemēram, volejbolu, regbiju, lauka hokeju! 5.19. Savieno darbības aprakstu un sporta veidu! iesist / iespert bumbu vārtos basketbols iesist / iemest ripu vārtos futbols iesist bumbiņu bedrītē teniss iemest bumbu grozā golfs pārsist bumbiņu pāri tīklam volejbols pārsist bumbu pāri tīklam hokejs A B C D E 5.c.1. Darbības vārds mest 60 PĀRBAUDI SEVI!5.d 5.20. Raksti teikumus, izceltos vārdus aizstāj ar dotajiem! paši ātrākie, pats ātrākais, pats ātrākais, pats labākais, pati populārākā, pats populārākais – Vai tu zini, kurš ir vispopulārākais sporta veids Latvijā? – Man šķiet, ka vispopulārākā ir skriešana. Tas ir vislabākais veids, kā tikt vaļā no stresa un būt labā fiziskā formā. – Kurš ir visātrākais skrējējs pasaulē? – Zinu, ka visātrākie skrējēji nāk no Kenijas un Jamaikas. Pašlaik visātrākais skrējējs ir Useins Bolts no Jamaikas. 5.21. Atrodi skaidrojumam atbilstošo vārdu! 1. Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki un mēteļi. _____ 2. Mode, kurai ir raksturīgas garas kleitas, svārki, mēteļi (aptuveni līdz potītēm). _____ 3. Apģērbs atbilst cilvēka augumam un labi izskatās. _____ 4. Kaut kas kļūst ļoti populārs. _____ 5. Noteikt sava ķermeņa masu. _____ 6. Noteikt kāda cita masu. _____ A – maksi mode, B – mini mode, C – nāk modē, D – piestāv, E – svērt, F – svērties 5.22. Ieraksti pretī dotajam vārdam trīs atbilstošus vārdus! ripa, vārti (x2), bumba (x3), nūja (x2), bumbiņa (x2), grozs, rakete, tīkls, bedrīte, spert, driblēt, volejbolists Hokejs Teniss Futbols Basketbols Golfs Volejbols 5.23. Turpini teikumus! Izvēlies atbilstošo vārdu un raksti to pareizā formā! Es nodarbojos ar ����������������������������������������� . Mani draugi spēlē ���������������������������������������� . Hokejists met ripu ���������������������������������������� . Basketbolists met bumbu ����������������������������������� . Es katru dienu ������������������������������������������� . Es domāju, ka mans dzīvesveids ir ���������������������������� . Lai nesaslimtu, es dzeru zāļu �������������������������������� . veselīgs vārti basketbols grozs tēja sports skriet 6161 GRAMATIKAS TABULAS 1.a.1. Darbības vārdi atgriezties, pārcelties 1. NODAL, A Tagadne Pagātne Nākotne es (at)griež-os (at)griez-os (at)griezīš-os tu (at)griez-ies (at)griez-ies (at)griezīs-ies viņš, viņa viņi, viņas (at)griež-as (at)griez-ās (at)griezīs-ies mēs (at)griež-amies (at)griez-āmies (at)griezīs-imies jūs (at)griež-aties (at)griez-āties (at)griezīs-ieties Tagadne Pagātne Nākotne es main-u mainīj-u mainīš-u tu main-i mainīj-i mainīs-i viņš, viņa viņi, viņas main-a mainīj-a mainīs mēs main-ām mainīj-ām mainīs-im jūs main-āt mainīj-āt mainīs-iet Tagadne Pagātne Nākotne es main-os mainīj-os mainīš-os tu main-ies mainīj-ies mainīs-ies viņš, viņa viņi, viņas main-ās mainīj-ās mainīs-ies mēs main-āmies mainīj-āmies mainīs-imies jūs main-āties mainīj-āties mainīs-ieties Tagadne Pagātne Nākotne es apgūst-u, iegūst-u, kļūst-u apguv-u, ieguv-u, kļuv-u apgūš-u, iegūš-u, kļūš-u tu apgūst-i, iegūst-i, kļūst-i apguv-i, ieguv-i, kļuv-i apgūs-i, iegūs-i, kļūs-i viņš, viņa viņi, viņas apgūst, iegūst, kļūst apguv-a, ieguv-a, kļuv-a apgūs, iegūs, kļūs mēs apgūst-am, iegūst-am, kļūst-am apguv-ām, ieguv-ām, kļuv-ām apgūs-im, iegūs-im, kļūs-im jūs apgūst-at, iegūst-at, kļūst-at apguv-āt, ieguv-āt, kļuv-āt apgūs-iet, iegūs-iet, kļūs-iet 1.b.1. Darbības vārdi mainīt un mainīties 1.b.2. Darbības vārdi apgūt, iegūt, kļūt 62 2. NODAL, A Tagadne Pagātne Nākotne es (sa)tiek-os (sa)tik-os (sa)tikš-os tu (sa)tiec-ies (sa)tik-ies (sa)tiks-ies viņš, viņa, viņi, viņas (sa)tiek-as (sa)tik-ās (sa)tiks-ies mēs (sa)tiek-amies (sa)tik-āmies (sa)tiks-imies jūs (sa)tiek-aties (sa)tik-āties (sa)tiks-ieties Personas Tagadne Pagātne Nākotne es sarunāj-os, priecāj-os sarunāj-os, priecāj-os sarunāš-os, priecāš-os tu sarunāj-ies, priecāj-ies sarunāj-ies, priecāj-ies sarunās-ies, priecās-ies viņš, viņa, viņi, viņas sarunāj-as, priecāj-as sarunāj-ās, priecāj-ās sarunās-ies, priecās-ies mēs sarunāj-amies, priecāj-amies sarunāj-āmies, priecāj-āmies sarunās-imies, priecās-imies jūs sarunāj-aties, priecāj-aties sarunāj-āties, priecāj-āties sarunās-ieties, priecās-ieties Tagadne Pagātne Nākotne es jūt-os jut-os jutīš-os tu jūt-ies jut-ies jutīs-ies viņš, viņa, viņi, viņas jūt-as jut-ās jutīs-ies mēs jūt-amies jut-āmies jutīs-imies jūs jūt-aties jut-āties jutīs-ieties Tagadne Pagātne Nākotne es pēt-u, velt-u pētīj-u, veltīj-u pētīš-u, veltīš-u tu pēt-i, velt-i pētīj-i, veltīj-i pētīs-i, veltīs-i viņš, viņa, viņi, viņas pēt-a, velt-a pētīj-a, veltīj-a pētīs, veltīs mēs pēt-ām, velt-ām pētīj-ām, veltīj-ām pētīs-im, veltīs-im jūs pēt-āt, velt-āt pētīj-āt, veltīj-āt pētīs-iet, veltīs-iet 2.a.1. Darbības vārds (sa)tikties 2.a.2. Darbības vārdi sarunāties, priecāties, draudzēties, izklaidēties 2.b.1. Darbības vārds justies 2.c.1. Darbības vārdi pētīt, veltīt 63 Vajadzības izteiksme Tagadne Pagātne Nākotne jā + darb.v. tag. 3.personā man tev viņam, viņai mums jums viņiem, viņām ir bija būs jā-pēta jā-meklē jā-dara jā-iet jā-brauc jā-nāk jā-domā 3. NODAL, A 2.c.2. 3.b.1. Darbības vārds celt, uzcelt 3.b.2. Darbības vārdi zāģēt, mūrēt, būvēt, flīzēt, krāsot Tagadne Pagātne Nākotne es (uz)ceļ-u (uz)cēl-u (uz)celš-u tu (uz)cel (uz)cēl-i (uz)cels-i viņš, viņa viņi, viņas (uz)ceļ (uz)cēl-a (uz)cels mēs (uz)ceļ-am (uz)cēl-ām (uz)cels-im jūs (uz)ceļ-at (uz)cēl-āt (uz)cels-iet Tagadne Pagātne Nākotne es zāģēj-u zāģēj-u zāģēš-u tu zāģē zāģēj-i zāģēs-i viņš, viņa viņi, viņas zāģē zāģēj-a zāģēs mēs zāģēj-am zāģēj-ām zāģēs-im jūs zāģēj-at zāģēj-āt zāģēs-iet 64 4. NODAL, A Darbības vārda nenoteiksme Pagātnes 3.pers. Vietniekvārds Darbības vārds būt tagadnes formā Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte rakstī-t rakstīj-a es esmu rakstīj-is rakstīj-usi tu esi rakstīj-is rakstīj-usi viņš, viņa ir rakstīj-is rakstīj-usi mēs esam rakstīj-uši rakstīj-ušas jūs esat rakstīj-uši rakstīj-ušas viņi, viņas ir rakstīj-uši rakstīj-ušas būt bij-a es esmu bij-is bij-usi tu esi bij-is bij-usi viņš, viņa ir bij-is bij-usi mēs esam bij-uši bij-ušas jūs esat bij-uši bij-ušas viņi, viņas ir bij-uši bij-ušas mācī-ties mācīj-ās es esmu mācīj-ies mācīj-usies tu esi mācīj-ies mācīj-usies viņš, viņa ir mācīj-ies mācīj-usies mēs esam mācīj-ušies mācīj-ušās jūs esat mācīj-ušies mācīj-ušās viņi, viņas ir mācīj-ušies mācīj-ušās Nenoteiksme Vietniekvārds Vēlējuma izteiksmes vienkāršā tagadne iet-t gribē-t lasī-t apmeklē-t interesē-ties vēlē-ties es tu viņš, viņa mēs jūs viņi, viņas ie-tu gribē-tu lasī-tu apmeklē-tu interesē-tos vēlē-tos 4.a.1. Darbības vārda saliktās tagadnes veidošana rakstīt, būt, mācīties, lasīt, redzēt, dzīvot 4.a.2. Darbība vārda vēlējuma izteiksmes veidošana iet, gribēt, lasīt, apmeklēt, interesēties, vēlēties 65 5. NODAL, A Tagadne Pagātne Nākotne es sver-u svēr-u svērš-u tu sver svēr-i svērs-i viņš, viņa viņi, viņas sver svēr-a svērs mēs sver-am svēr-ām svērs-im jūs sver-at svēr-āt svērs-iet Tagadne Pagātne Nākotne es sver-os svēr-os svērš-os tu sver-ies svēr-ies svērs-ies viņš, viņa viņi, viņas sver-as svēr-ās svērs-ies mēs sver-amies svēr-āmies svērs-imies jūs sver-aties svēr-āties svērs-ieties Tagadne Pagātne Nākotne es met-u met-u metīš-u tu met met-i metīs-i viņš, viņa viņi, viņas met met-a metīs mēs met-am met-ām metīs-im jūs met-at met-āt metīs-iet 5.a.1. Darbības vārds svērt 5.a.2. Darbības vārds svērties 5.c.1. Darbības vārds mest 66 PĀRBAUDI SEVI!1.d 1.21. Ievieto darbības vārdus atbraukt, aizbraukt, braukt, pārcelties, ciemoties atbilstošajā formā! 1. Katru vasaru mūsu kaimiņi brauc atpūsties uz vasarnīcu, kas atrodas pie jūras. 2. Mēs bieži ciemojamies pie mūsu radiem laukos. 3. No radiem mēs parasti atbraucam vēlu vakarā. 4. Es pēc mēneša párcelšos uz jaunu dzīvesvietu netālu no centra. 5. Draugi pirms mēneša aizbrauca komandējumā uz Somiju. 6. Vai pērn jūs ciemojáties pie saviem draugiem Vācijā? 7. Vai jūs nākamgad párcelsieties uz jauno māju? 8. Vai tu rītvakar atbrauksi pie manis ciemos? 1.22. Ievieto vārdus pabeigt, paveikt, iemācīties, apprecēties, atgriezties, mainīties, mainīt atbilstošajā formā! 1. Mans dēls pabeidza skolu pirms trīs gadiem. 2. Katru vakaru viņš atgriežas no darba vienā un tajā pašā laikā. 3. Vai tu bieži maini savu matu sakārtojumu? 4. Regīnas bērni kolekcionē markas un bieži mainás ar tām. 5. Viņi iepriekšējā vasarā apprecéjás. 6. Vakar mēs darbu paveicám ļoti ātri. 7. Pirms gada Džons iemácíjás braukt ar mašīnu. 8. Jana pērn mainíja savu darbavietu. 9. Vai šo darbu mēs varam paveikt visi kopā? 1.23. Izlasi informāciju un aizpildi šī cilvēka dzīves aprakstu jeb Curriculum Vitae! Stefānija ir aktīva sieviete, kas nodarbojas ar sportu un apmeklē jogas nodarbības. Vēl brīvajā laikā viņa labprāt skatās detektīvfilmas un lasa romānus par mīlestību. Viņa ir dzimusi Tukumā, mācījusies Tukuma 1. vidusskolā, bet nu jau 10 gadus ir siguldiete. Pēc ekonomikas studiju beigšanas Ventspils Augstskolā viņa kopā ar vīru izveidoja savu uzņēmumu. Viņas vīrs Ralfs ir dzimis Siguldā. Tāpēc jaunā ģimene par savu dzīvesvietu izvēlējās šo pilsētu. Kādreiz Stefānija strādāja par ekonomisti Siguldas slimnīcā, tad viņa sāka padziļināti apgūt vācu un angļu valodu, ko tagad izmanto savā darbā, jo ģimenes uzņēmums „Veiksme” sadarbojas ar ārzemju partneriem. Stefānija šajā uzņēmumā nodarbojas ar grāmatvedību. Dzimšanas vieta Tukums Pašreizējā dzīvesvieta Sigulda Ģimenes stāvoklis Precéjusies Izglītība: skola, augstskola, profesija Tukuma 1. vidusskola, Ventspils Augstskola, ekonomiste Pašreizējā darbavieta, profesija SIA " Veiksme", grámatvede Iepriekšējā darbavieta, profesija Siguldas slimníca, ekonomiste Valodu prasme Latviešu, vácu un angl,u Intereses Sports, joga, detektívfilmas, lasíšana 67 PĀRBAUDI SEVI!2.d 2.25. Ieraksti pareizo galotni! 1. Radu tikšanās man sagādā daudz prieka. 2. Daudz laimes dzimšanas dienā! 3. Vakar birojā bija maz cilvéku . 4. Vai tev ir laiks sarunai? Nē, pašlaik nav laika. Parunāsim vēlāk. 5. Man ir diezgan daudz iespéju, kā apgūt valodu. 6. Bērni šogad Ziemassvētkos saņēma vairāk dávanu nekā pagājušajā gadā. 2.26. Ieraksti teikumā atbilstošo vietniekvādu! 1. Abi brālēni sākumā nepazina viens otru. 2. Abas māsas bija arī labas draudzenes, tāpēc stāstīja viena otrai savus piedzīvojumus. 3. Ģimenes locekļi Ziemassvētkos sveic cits citu. 4. Pēc ilgiem gadiem gandrīz visi klasesbiedri satikās salidojumā un priecājās, ka cits citu vēl pazīst. 2.27. Ieraksti vārdus tekstā atbilstošajā formā! Rīt es satikšos (1.) ar savu brālēnu. Mēs nolēmām, ka pétísim (2.) mūsu ģimenes vésturi (3.). Aptuveni pirms gada mans tēvs mūs mudinája (4.) iegūt informāciju par dzimtas (5.) vēsturi, kamēr vēl vecmāmiņa un vectēvs var kaut ko mums pastāstīt. Brālēns turpmāk veltís (6.) vairāk laika sarunām ar vecvecākiem. Savukārt es pétíšu (7.) dažādas fotogrāfijas un dokumentus. Mēs gribam izzināt mūsu dzimtas vēsturi vismaz četrās paaudzés (8.). Es domāju, ka tad, kad būsim izveidojuši mūsu dzimtas koku, mēs jutísimies (9.) lepni. 2.28. Pārveido doto lietvārdu īpašības vārdā! Ieraksti to teikumā atbilstošajā formā! 1. Meitenes ir smaidígas. 2. Zēns ir ļoti simpátisks. 3. Zommeru ģimene ir draudzíga. 4. Draugiem ir jābūt uzticígiem. 2.29. Raksti doto teikumu vajadzības izteiksmē! 1. Vēsturniekiem ir jápéta tautas un valsts vēsture. 2. Jauniešiem ir jáintereséjas par dzimtas vēsturi. 3. Reinim ir jádodas uz Latvijas Valsts arhīvu meklēt senus dokumentus. 4. Tev noteikti ir jásatiekas ar radiniekiem! 68 PĀRBAUDI SEVI!3.d 3.20. Lasi sludinājumu un atzīmē iederīgo apgalvojumu! Apgalvojums Jā Nē Viensēta atrodas Ēdoles pagastā. X Māja nav jauna un moderna. X Mājas saimnieks pārdod māju, jo grib dzīvot pilsētā. X Mājā ir centrālapkure un siltais ūdens. X Mājas saimnieks pārdod gan māju, gan zemi. X Mājas platība ir 62 000 m2 . X Māja atrodas ezera krastā. X Viensētā ir arī kūts, pirts un šķūnis. X Tā ir vienstāva māja. X 3.21. Ievieto vārdus atbilstošajā vietā un formā! Ivars. Mēs vēlamies saņemt hipotekāro kredítu. Bankas darbinieks. Vai jūs plānojat iegādāties májokli? Ivars. Jā, mēs vēlamies iegádáties divistabu dzīvokli. Bankas darbinieks. Kādi ir jūsu ikméneša ienākumi? Ivars. Mūsu kopējie ienákumi ir ap 1200 eiro mēnesī. Bankas darbinieks. Vai jūsu apgādībā ir nepilngadígi bērni? Ivars. Jā, mums ir divi mazi bērni. Es pašlaik esmu vienīgais apgádnieks. Bankas darbinieks. Cik lielu aizdevumu jūs vēlaties? 3.22. Raksti vietniekvārdus pats, pati atbilstošajā formā! Man visu patīk darīt pašam/pašai. Arī savu vecvecāku māju es izremontēju pats/pati. Protams, mana ģimene man palīdzēja. Mēs paši krāsojām grīdas, līmējām tapetes, pārmūrējām krāsnis. Daudzi man jautā, vai remontēt pašam/pašai ir lētāk. Jā, tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas paši remontēt vai būvēt savas mājas. Maniem draugiem radās ideja būvēt māju pašiem. 69 PĀRBAUDI SEVI!4.d 4.30. Ieraksti vārdus atbilstošajā formā! 1. Viens no vecákajiem teātriem Latvijā atrodas Liepājā. 2. Viena no slavenákajám latviešu dzejniecēm ir Aspazija. 3. Cēsu koncertzāle ir viena no labákajám Latvijas koncertzālēm. 4. Rīgas Doma ērģeles ir vienas no vértígákajám vēsturiskajām ērģelēm. 5. Pasaules koru olimpiādē Rīgā 2014. gadā bija viens no nozímígákajiem kultūras notikumiem Latvijā. 4.31. Ieraksti teikumā atbilstošo ievadītājvārdu: ka, kuras, kad, kāds, kuru! 1. Pagaidām es vēl nezinu, kuru teātra izrādi gribētu redzēt. 2. Manam draugam patīk filmas, kuras attēlo senus vēsturiskus notikumus. 3. Režisors vēl nevarēja pateikt, kad būs operas pirmizrāde. 4. Daudzi kritiķi domā, ka Oskara Vailda lugas „Ideāls vīrs” iestudējums ir ļoti labs. 5. Es vēlos zināt, káds ir kritiķu vērtējums par šo filmu. 4.32. Ieraksti teikumā darbības vārdu vēlējuma izteiksmē! 1. Kaut es šodien neaizmirstu nodot bibliotēkā grāmatas! 2. Es vēlos, kaut tu ātrāk izlasítu jauno grāmatu! 3. Ja tu zinátu, kā es vēlos noskatīties kādu labu komēdiju! 4. Būtu labi, ja mēs jau šodien nopirktu biļetes uz sezonas atklāšanas izrādi. 5. Mēs gribam, lai jūs piedalítos jauno mūziķu konkursā! 6. Daudzi vecāki vēlas, lai bērni vairāk interesétos par kultūru. 4.33. Uzraksti teikumu saliktajā tagadnē! 1. Es esmu lasījis/lasījusi V.Šekspīra lugu „Hamlets”. 2. Alise, vai tu esi redzējusi R.Vāgnera operu „Fausts”? 3. Draugi, vai jūs esat bijuši Nacionālajā bibliotēkā? 4. Edgar, kur tu agrāk esi strādājis? 5. Anna Kalna ir uzrakstījusi interesantu stāstu. 70 PĀRBAUDI SEVI!5.d 5.20. Raksti teikumus, pasvītrotos vārdus aizstāj ar dotajiem! – Vai tu zini, kurš ir pats populárákais sporta veids Latvijā? – Man šķiet, ka pati populáráká ir skriešana. Tas ir pats labákais veids, kā tikt vaļā no stresa un būt labā fiziskā formā. – Kurš ir pats átrákais skrējējs pasaulē? – Zinu, ka paši átrákie skrējēji nāk no Kenijas un Jamaikas. Pašlaik pats átrákais skrējējs ir Useins Bolts no Jamaikas. 5.21. Atrodi atbilstošos vārdus un ieraksti to burtu teikumā! 1. Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki un mēteļi. B 2. Mode, kurai ir raksturīgas garas kleitas, svārki, mēteļi (aptuveni līdz potītēm). A 3. Apģērbs atbilst cilvēka augumam un labi izskatās. D 4. Kaut kas kļūst ļoti populārs. C 5. Noteikt sava ķermeņa masu. F 6. Noteikt kāda cita masu. E 5.22. Ieraksti pretī dotajam vārdam trīs atbilstošus vārdus! Hokejs ripa, várti, núja Teniss bumbin,a, rakete, tíkls Futbols várti, bumba, spert Basketbols bumba, grozs, driblét Golfs bumbin,a, núja, bedríte Volejbols bumba, tíkls, volejbolists 5.23. Turpini teikumus! Izvēlies atbilstošo vārdu un raksti to pareizā formā! Es nodarbojos ar sportu. Mani draugi spēlē basketbolu. Hokejists met ripu vártos. Basketbolists met bumbu grozá. Es katru dienu skrienu. Es domāju, ka mans dzīvesveids ir veselígs. Lai nesaslimtu, es dzeru zāļu téju. 71 KLAUSĪŠANĀS UZDEVUMI 1. NODAL, A 1.7. uzdevuma teksts ■ Vai gribat redzēt Kurzemi? Tad brauciet ekskursijā, kuras laikā apmeklēsim skaistās Kurzemes pilsētas Kuldīgu un Talsus. Izbrauksim no Rīgas pulksten septiņos no rīta. Vispirms aizbrauksim uz Kuldīgu. Tur varēsiet pastaigāties pa skaistās vecpilsētas ielām un apskatīt platāko ūdenskritumu Eiropā – Ventas rumbu. No Kuldīgas brauksim uz Talsiem. ■ Piedāvājam divu dienu ekskursijā apskatīt interesantas vietas Zilo ezeru zemē jeb Latgalē. Apmeklēsim Aglonas baziliku, jauno koncertzāli „Gors” Rēzeknē, kā arī pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko muzeju Daugavpilī. Naktsmājas būs viesu mājā netālu no Daugavpils. ■ Aicinām braukt ekskursijā uz Vidzemes Šveici – Siguldu. Pilsēta atrodas Gaujas upes krastos. Gaujas Nacionālā parka teritorijā varēsiet apskatīt seno Turaidas pili, Dainu kalnu un Gūtmaņa alu. Visiem, kam interesē sportiskas aktivitātes, taču īpaši bērniem un jauniešiem, piedāvājam apmeklēt brīvdabas piedzīvojumu parku „Tarzāns”. Tur ir arī rodeļu trase. Pa to var nobraukt lejā no kalna. ■ Vai zināt, kura ir Latvijā slavenākā baroka stila pils? Tā ir Rundāles pils Zemgalē. Ja gribat to redzēt, piesakieties mūsu ekskursijai. Vispirms gan aizbrauksim līdz Bauskai un apskatīsim Bauskas pili. Tā atrodas starp divām upēm – Mūsu un Mēmeli. Pēc tam brauksim uz Rundāli, kas atrodas tikai 22 kilometrus no Bauskas. 1.13. uzdevuma teksts Cilvēki, kas mainīja pasauli 1. teksts. Bils Geitss savu pirmo datorprogrammu izgudroja jau augstskolā. 1977. gadā viņš atklāja Microsoft kompāniju un jau 1993. gadā kļuva par bagātāko cilvēku pasaulē. 2. teksts. Kristofors Kolumbs ir pasaulē slavenākais jūrasbraucējs. Viņš atklāja Ameriku, tas lika cilvēkiem aizdomāties par to, kāda pasaule ir īstenībā un cik daudz dažādu zemju ir uz zemeslodes. 3. teksts. Alberts Einšteins ir fiziķis. Viņš atklāja relativitātes teoriju un mainīja cilvēku domas par laiku un telpu. Einšteins arī šodien tiek atzīts par gudrāko fiziķi un zinātnieku pasaulē. 4. teksts. Mārtins Luters Kings bija baptistu mācītājs. Viņš cīnījās par to, lai cilvēki mainītu savas domas par melnādainu cilvēku tiesībām Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš saņēma Nobela Miera prēmiju un vienmēr paliks mūsu atmiņā kā cīnītājs. 5. teksts. Viljams Šekspīrs ir pasaulē slavenākais rakstnieks un dzejnieks. Šekspīrs izdomāja daudz jaunu angļu valodas vārdu (apmēram 1700), kas tiek lietoti arī šodien. 1.15. uzdevuma teksts 1. teksts. Mēs nesen atbraucām uz Latviju. Daudzas mēbeles atvedām līdzi no iepriekšējās dzīvesvietas, taču skapi nepaņēmām. Tas bija pārāk vecs. Mēs esam liela ģimene, tāpēc mums ir daudz apģērbu un apavu. Varbūt jums ir kāds liels skapis? 2. teksts. Mūsu ģimenē aug divi bērni, un viņi jau sen vēlas sev draugu – kaķi vai suni. Pirms gada nopirkām māju, tāpēc tagad varam turēt kādu mājdzīvnieku. Varbūt varat piedāvāt 72 kādu mīļu draugu? 3. teksts. Cienījamie radioklausītāji! Informējam, ka autobusā, kas šodien brauca maršrutā Ogre–Rīga, atrasts maks un atslēgas. Šīs mantas atrodas Rīgas autoostas Informācijas birojā. 4. teksts. Sveika, Indra! Zvanu Tev, lai pateiktu, ka vakar beidzot atradu tādu auto, kādu tu vēlējies, – nelielu, labā tehniskā stāvoklī un ne pārāk dārgu. 5.  teksts. Lūdzu palīdzību! Varbūt kādam mājās ir kāda ceļojuma soma vai koferis? Mans koferis nesen saplīsa, bet salabot to vairs nepaspēšu. Pēc divām dienām jābrauc komandējumā. 1. 18. uzdevuma teksts Darba devējs. Priecājos, ka meklējat darbu mūsu uzņēmumā. Vēlos mazliet aprunāties ar Jums. Kāda ir Jūsu darba pieredze? Amata pretendente. Es trīs gadus strādāju par grāmatvedi lielā uzņēmumā. Darba devējs. Kāpēc aizgājāt no iepriekšējās darbavietas? Amata pretendente. Es apprecējos, piedzima dēls. Divus gadus biju mājās ar bērnu. Tagad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vēlos atgriezties darbā. Darba devējs. Jums taču ir tiesības atgriezties iepriekšējā darbavietā? Kāpēc gribat mainīt darbavietu? Amata pretendente. Esmu cilvēks, kam patīk pārmaiņas. Es meklēju jaunas iespējas. Turklāt labāk vēlos strādāt nelielā uzņēmumā. Darba devējs. Sakiet, kāpēc vēlaties strādāt tieši mūsu uzņēmumā? Amata pretendente. Jūsu uzņēmums ir perspektīvs, tam ir pozitīvs tēls, un tas ir labi zināms mūsu valstī. Darba devējs. Kā profesionālā ziņā varat sevi raksturot? Amata pretendente. Esmu precīza darbā un spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus. Man ir augstākā izglītība ekonomikā. Man patīk piedāvāt jaunas idejas un kopā ar kolēģiem īstenot tās. Darba devējs. Kādu Jūs redzat savu profesionālo darbību, piemēram, pēc desmit gadiem? Amata pretendente. Ir grūti kaut ko plānot tik tālā nākotnē. Domāju, ka turpināšu strādāt savā profesijā. Vēlos strādāt Latvijā. Noteikti gribu turpināt izglītoties. Es arī tagad meklēju kādus tālākizglītības kursus. Darba devējs. Paldies, Jūsu atbildes man patika. Mēs ar Jums sazināsimies. 1.20. uzdevuma teksts – Sveiki! Mans vārds ir Irina. Lūdzu, palīdziet atrast manu suni Rokiju, kurš šorīt plkst. 6.00 pazuda Arkādijas parkā! – Sveicināti! Mans vārds ir Līga. Es meklēju ceļabiedrus braucienam uz Melnkalni. Brauciens notiks pēc divām nedēļām. Izbraucam plkst.8.00 no rīta, tikšanās pie tirdzniecības centra "Origo". Vēl ir brīvas 4 vietas! – Sveiki! Vai kafejnīca „Rīts”? Mani sauc Andris. Pirms trim stundām biju jūsu kafejnīcā. Meklēju savu lietussargu, bet nevaru atrast. Laikam atstāju kafejnīcā. Lūdzu, paskatieties! – Labdien! Esmu Sofija. Šodien plkst. 14.15 pazaudēju dokumentus 15. trolejbusā. Lūdzu, zvaniet pa tālr. 92908476! 73 2. NODAL, A 2.5. uzdevuma teksts Klausieties divas īsas sarunas! – Inese, Jūs ar māsu Eviju viena otrai esat līdzīgas kā spoguļattēls. Abas ar gariem, gaišiem matiem un zilām acīm. Jums pat balsis ir līdzīgas. Vai jūs esat dvīnes? – Nē, neesam gan. Evija ir trīs gadus vecāka par mani, taču viņa izskatās jaunāka. Daudzi tiešām domā, ka esam dvīnes. – Izskats ir līdzīgs, bet raksturs? – O, es esmu daudz enerģiskāka. Nevaru būt mierā ne mirkli. Māsa ir lēnāka, visu nopietni pārdomā un tad dara. Es reizēm vispirms daru un tikai pēc tam domāju. Māsa mani dēvē par nemiera garu. Viņa ir nopietnāka – iespējams tāpēc, ka ir vecāka. *** – Emīl, pastāsti, kāda ir dzīve, ja ir dvīņu brālis! – Tagad esmu ļoti apmierināts. Bērnībā man nepatika, ka vecāki mūs vienādi ģērba. Daudzi uz mums skatījās kā uz brīnumu – kā var būt tik līdzīgi bērni? Bet skolas gados sapratām, ka līdzība var būt izdevīga. Piemēram, dažas reizes mānījāmies, lai klasē labāk atbildētu kādu mācību vielu. Es izlikos par Reini latviešu valodas stundās, bet viņš izlikās par mani angļu valodas stundās. Bērnībā un skolas gados biežāk strīdējāmies. Tagad, kad mums jau ir deviņpadsmit, dzīvojam ļoti saticīgi. 2.16. uzdevuma teksts – Alise, kāpēc tu raudi un bēdājies? – Vakar nomira mans vectēvs. Es jūtos slikti. Ļoti skumstu pēc viņa. – Andri, par ko tu tā priecājies? Vai dabūji lielo laimestu loterijā? – Nē, es priecājos, ka Inese piekrita kļūt par manu sievu. Mēs drīz precēsimies. – Jāni, manā dzīvē šodien ir liels notikums. – Kas tas par notikumu, Viktor? – Šodien mūsu ģimene kļuva lielāka – mums piedzima meita. Es tā lepojos un esmu laimīgs. – Zane, šodien ir tava astoņpadsmitā dzimšanas diena. Kā tu jūties? – Šobrīd jūtos lieliski. Liekas, nekas nav mainījies. Varbūt pēc kāda laika sapratīšu, ka nu esmu pieaudzis cilvēks. 2.18. uzdevuma teksts Kopš 2008. gada Latvijā kā oficiālus svētkus svin Ģimenes dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautisko ģimenes dienu sāka atzīmēt jau pirms 20 gadiem. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā. Šajā dienā godina ģimeni un mudina vairāk laika un uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Bieži vien ikdienā mēs maz laika ziedojam saviem tuvajiem, tāpēc Starptautiskajā ģimenes dienā sabiedrību aicina rūpēties par ģimenes vērtībām un nozīmību. Lai šajos svētkos cilvēki varētu kopā pavadīt laiku, daudzas organizācijas rosina apmeklēt dažādus pasākumus. 74 3. NODAL, A 3.9. uzdevuma teksts – Juri, kā vislabāk tikt pie dzīvokļa? – Kāpēc tu to gribi zināt, Anna? Tev taču ir ļoti labs trīsistabu dzīvoklis. – Mana māsa Kristīne beidzot grib dzīvot atsevišķi no vecākiem. – Viņa grib īrēt vai pirkt dzīvokli? – Viņa grib pirkt nelielu dzīvoklīti. – Vai nauda viņai ir? Ja ir nauda, nav problēmu. Es pats viņai varu sagādāt ļoti labu divistabu dzīvokli. Vienu tikko izremontēju. – Naudas viņai nav. Droši vien viņai būs jāņem kredīts. Turklāt viņa ir gatava pati remontēt savu dzīvesvietu: krāsot grīdas un griestus, līmēt tapetes. – Remontdarbos es viņai varu palīdzēt. Ja nepieciešams, varu kaut ko arī pārbūvēt. Padomāšu, varbūt varu kādu Kristīnei piemērotu dzīvokli atrast. 75 4. NODAL, A 4.2. uzdevuma teksts (Balss) Labdien! Lūdzam jūs piedalīties īsā aptaujā! Nosauciet savu vārdu, nodarbošanos un atbildiet uz jautājumu: „Ko jums patīk lasīt?” Es esmu Aleksis. Esmu inženieris. Visbiežāk es lasu grāmatas par vēsturi. Man patīk vēsturiskie romāni, jo tajos ir daudz notikumu un literāro varoņu. Vēsturiskā romāna žanrs plaši attēlo dzīvi agrākos laikos. Visvairāk man interesē romāni par dzīvi 16. un 17. gadsimtā. Mani sauc Katrīna. Pašreiz es nestrādāju, esmu mājsaimniece. Audzinu trīs bērnus. Man ir maz laika lasīt, bet vispār visvairāk man patīk lasīt stāstus vai romānus par mīlestību. Stāsti man patīk labāk, tie parasti ir īsāki par romāniem, tos var ātri izlasīt. Es esmu Jānis un mācos 11. klasē. Informāciju par dažādām mani interesējošām lietām es vairāk meklēju internetā. Grāmatas es diemžēl lasu reti. Ja lasu, tad izvēlos fantastikas literatūru. Man bērnībā arī ļoti patika pasakas. Tās attēlo nevis reālo pasauli, bet stāsta par izdomātiem un neticamiem notikumiem. Mans vārds ir Aleksandrs. Esmu aktieris.Varbūt tāpēc man vairāk par cita žanra grāmatām patīk lasīt lugas. Lugās risina kādus svarīgus konfliktus, problēmas, tāpēc tās gandrīz nekad nav garlaicīgas. Tajās ir daudz dzīves dramatisma. Mani sauc Anna. Es esmu latviešu literatūras skolotāja, tāpēc man jālasa ļoti daudz grāmatu. Man pašai visvairāk patīk lasīt dzejas grāmatas. Es domāju, ka dzeja vislabāk attēlo cilvēka jūtu pasauli – mīlestību, uzticību, attieksmi pret dabu, vēsturi. Es esmu Sergejs. Es lasu gandrīz tikai detektīvliteratūru. Man patīk kriminālromāni vai stāsti par dažādiem noziegumiem, kā arī interesantiem un gudriem izmeklētājiem. Bet vislabāk man patīk dokumentālā literatūra – darbi, kuros izmantoti kādi dokumenti, patiesi fakti. 4.11. uzdevuma teksts Mareks. Labdien, es gribētu kļūt par bibliotēkas lasītāju. Bibliotekāre. Priecājos! Jums būs jāaizpilda anketa. Bet sakiet, lūdzu, kāpēc vēlaties pierakstīties mūsu bibliotēkā? Jauni puiši reti apmeklē bibliotēku. Mums ir maz gados jaunu lasītāju. Tagad jau jaunieši vairāk lasa elektroniskās grāmatas. Mareks. Pirmkārt, es Latvijā studēju medicīnu, tāpēc man jālasa speciālā literatūra. Veikalos tādu grāmatu gandrīz nav. Otrkārt, es labprāt lasu daiļliteratūru, piemēram, detektīvromānus un grāmatas par dzīvniekiem. Varētu teikt, ka lasīšana ir mans vaļasprieks. Veikalos grāmatas ir dārgas, tādēļ domāju, ka būs izdevīgi tās paņemt bibliotēkā. Protams, es lasu grāmatas e-formā, bet vispār esmu konservatīvs, man patīk grāmatas papīra formā. Bibliotekāre. Skaidrs. Es tikai vēlos jūs brīdināt, ka ir tādas speciālās literatūras grāmatas, kuras mēs nedodam uz mājām. Tās Jūs varēsiet lasīt mūsu lasītavā. Tā ir ērta un mājīga, tur ir arī interneta pieslēgums. Domāju, ka Jums tur patiks. Mareks. Man labāk patiktu lasīt mājās, bet nekas. Sakiet, vai lasītavu var apmeklēt visās nedēļas dienās? 76 Bibliotekāre. Nē, svētdienās tā ir slēgta apmeklētājiem. Pārējās nedēļas dienās tā ir atvērta no pulksten 10.00 līdz pulksten 21.00. Mareks. Pagaidām – paldies par informāciju. Aizpildīšu anketu un tad pasūtīšu grāmatas. Bibliotekāre. Sarunāts. 4.14. uzdevuma teksts Pēteris. Paklau, Franciska, vai piektdienas vakarā pēc darba aiziesim uz kinoteātri? Franciska. Nezinu gan, Pēteri! Tas būs darbadienas vakars. Droši vien būšu nogurusi. Varbūt labāk paskatīsimies mājās internetā kādu seriālu? Pēteris. Tev taču piektdiena ir saīsinātā darbadiena. Darbu tu beigsi jau pulksten trijos pēcpusdienā. Un sestdienas rītā taču uz darbu nav jāiet. Ja būsi nogurusi, tad pēc darba varēsi mazliet atpūsties. Varam iet uz vakara seansu pulksten desmitos. Filmas internetā var skatīties jebkurā darbadienas vakarā. Franciska. Tā ir gan. Vispār jau es gribētu aiziet uz kinoteātri. Pēdējo reizi skatījos filmu kinoteātrī pirms kāda pusgada. Ko tu vēlētos redzēt? Pēteris. Tu jau zini, man patīk dokumentālais kino. Bet zinu, ka tu gribētu skatīties kādu mākslas filmu. Izvēlies, kuru filmu gribi noskatīties! Franciska.Paldiestev,kaļaujmanizvēlēties.Manpatiešāmnegribasskatītiesnedokumentālo, ne animācijas filmu. Esmu dzirdējusi, ka ļoti laba ir jaunā filma ar Merilu Strīpu galvenajā lomā. Es gan aizmirsu nosaukumu. Pēdējā laikā neesmu lasījusi informāciju par jaunākajām filmām. Pēteris. Tad paskaties tīmekļa vietnē www.kinoafiša.lv. Franciska. Labi. Es paskatīšos, izvēlēšos un došu tev ziņu. 4.25. uzdevuma teksts Cienījamie radioklausītāji! Mūsu radioēterā galvaspilsētas kultūras ziņas! Šodien informēsim jūs par nozīmīgākajiem kultūras pasākumiem, kas notiks tuvākajās nedēļās. MaijasākumāRīgābūsJohanaSebastiānaBahaKamermūzikasfestivālapavasarakoncerts. Tie, kuriem nepatīk klasikā mūzika, koncertzālē „Akords” 3. maijā varēs apmeklēt koncertu „Latviešu džeza mūzika”. Klasiskā baleta cienītājus Latvijas Nacionālajā operā un baletā gaidīs patīkams notikums – Pētera Čaikovska baleta „Apburtā princese” jauniestudējums.Tā pirmizrāde būs 8. maijā. No 11. maija līdz 16. maijam galvaspilsētā notiks Teātra festivāls. Maija otrajā svētdienā daudzviet notiks Mātes dienai veltīti koncerti. Anglikāņu baznīcā būs Rīgas Doma zēnu kora koncerts. Savukārt Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks jauniešu kora „Sapnis” koncerts. Tajā skanēs latviešu klasiķu Jāzepa Vītola un Emīla Dārziņa romantiskā kora mūzika. Detalizētu informāciju par kultūras pasākumu laikiem un vietām meklējiet tīmekļa vietnē www.pilsētas.kultura.lv. 77 5. NODAL, A 5.10. uzdevuma teksts – Jāni, ko tu dari, lai būtu tik labā formā? Kāds ir tavs veselīga dzīvesveida noslēpums? – Tā noteikti ir regulāra un mērena fiziskā slodze. Savukārt mazkustīgs dzīvesveids veicina vairāku slimību rašanos un aptaukošanos. Man ir sēdošs darbs birojā, tāpēc es pēc darba regulāri sportoju. – Vai tas ir tikai sports un kustība? – Vēl svarīgs ir veselīgs un sabalansēts uzturs. Neveselīgi ēdot, bieži vien rodas aptaukošanās. Piemēram, aptaukošanās rodas tāpēc, ka cilvēki pārāk daudz ēd maizi, smalkmaizītes un kūkas. Latvijā cilvēkiem garšo kartupeļi. Vīrieši ēd treknu gaļu. Protams, man arī garšo cepti kartupeļi, trekna gaļa. Tomēr es cenšos ēst veselīgi. Es ēdu daudz augļu un dārzeņu, zivis, brokastīs – graudaugu pārslas. Un dzeru daudz ūdens. – Cik daudz ūdens? – Ne mazāk kā 2–3 litrus dienā! Vislabāk dzert tīru ūdeni. – Kas vēl, tavuprāt, ir veselīga dzīvesveida pamatā? – Nevajag aizmirst, ka jādzīvo bez satraukuma. Stress rada satraukumu, nogurumu. Viens no labākajiem līdzekļiem pret stresu ir pietiekams miegs. Es cenšos gulēt vismaz sešas stundas. Labs miegs pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, dod mūsu organismam spēku.