Dienas režīms


Šodien ir ceturtdiena, 2016. gada 24. novembris.

            Ir rudens, ārā ir apmācies [zataženo], rīta [ranní] krēsla [soumrak], un līst sīks
[drobný] lietutiņš. Pareizs laiks ir 6.20. Mobilajā telefonā/tālrunī zvana [vyzvání] modinātājs
[budík]. Ir laiks celties [vstávat]. Ļoti negribas celties. Slinkums [lenost]. Tomēr [nicméně]
ceļos un eju dušā [duša: sprcha], apģērbjos [apģērbties: oblékat se]. Pulkstenis [hodiny] rāda
[rādīt: ukazovat] jau 6.40, un modinu [modināt: budit] visus trīs puisēnus – abus skolniekus
[skolnieks: školák] un bērnudārznieku [školkáč]. Nevienam no viņiem celties negribas, taču visi
lēnām [pomalu] rāpjas [rāpties: lézt] ārā no migām [miga: pelech]. Pēc tam dodos uz virtuvi
[virtuve: kuchyně] un gatavoju [gatavot: chystat] brokastis [snídaně], vāru kakao un auzu putru
[auzu putra: ovesná kaše], smērēju [smērēt: mazat] un saiņoju [saiņot: balit] kārbiņās [kārba/-iņa:
krabička] sviestmaizes un ābolus otrajām brokastīm [otrās brokastis: svačina], leju termosos tēju.

            Ap [kolem] pulksten septiņiem visi trīs zēni samiegojušies [samiegojies: ospalý] sēž
pie galda un ēd. Brīdī [brīdis: chvíle] vēlāk visi joņo uz vannas istabu tīrīt [čistit] zobus, abi
skolnieki pagrābj [pagrābt: čapnout] skolas somas [aktovka], silti saģērbjas un jau 7.25 skrien uz
tramvaja pieturu, lai 7.50 jau būtu skolā.

            Tikmēr arī mēs ar pašu mazāko dodamies uz 44. autobusu, lai 8.30 būtu dārziņā
[školička]. Nododu [nodot: předat] dēlu audzinātājam [audzinātājs: vychovatel], un pati steidzos
[steigties: pospíchat] mājup [domů]. Pa ceļam pagūstu [pagūt: stihnout] sapirkt [nakoupit] visu to,
kas trūkst [trūkt: chybět] ledusskapī. Pēc deviņiem jau esmu mājās un slēdzu iekšā [slēgt: zapnout]
datoru [dators: počítač]. Līdz plkst. 10.00 esmu atbildējusi uz saņemtajām [saņemts: přijatý]
e-pasta ziņām [ziņa: e-mailové zprávy] un ķeros pie tulkojumiem. Līdz pusdienlaikam [pusdienlaiks:
poledne] esmu paspējusi [paspēt: stihnout] padarīt nelielu daļu darba. Pusdienās “apbalvoju”
[apbalvot: odměnit] sevi ar iepriekšējās dienas [předchozí den] vakariņu paliekām [paliekas:
zbytky] un jau 13.00 steidzos uz bērnudārzu izņemt [vyzvednout] mazuli [mazulis: prcek].
Atpakaļceļā [ceļš: zpáteční cesta] viņš aizgūtnēm [dychtivě] stāsta par piedzīvojumiem
[dobrodružství] mežā, par draugiem un garšīgajām [garšīgs: chutný] pusdienām. Pārnācis mājās,
mazais ir tā noguris [unavený], ka apēd mandarīnu un pēc brīža iet gulēt diendusu [diendusa:
odpolední spánek].

            Uzlieku vārīties zupu un atkal ķeros pie darba. Pēcpusdienā, apmēram [přibližně] 15.00
no skolas pārrodas [pārrasties: vrátit se] lielie puiši, un abi pazūd [pazust: mizet] savās
istabās. Īsti nezinu, vai pie datora, vai mājasdarbiem. Puspiecos atgādinu [atgādināt: připomínat]
lielajiem, ka ir laiks paēst launagu [launags: svačina] un doties uz treniņiem. Abi divi labprāt
paēd, sazvana draugus un dodas prom [pryč]. Atkal varu brīdi strādāt, jo vēlākais [nejpozději]
pulksten 18.00 modīsies trīsgadnieks.

            Trīsgadnieks pamostas pievakarē lieliskā omā [oma: nálada] īsi pirms vakara pasaciņas
[pasaka: pohádka], un mēs līdz raidījumam [raidījums: pořad], kas sakas plkst. 18.45, ejam
rotaļāties [hrát si]. Pēc obligātās vakara pasaciņas, pulkstenis jau rāda [rādīt: ukazovat] 19.00,
un abi gatavojam vakariņas [večeře]. Pēc neilga brīža noguruši, bet apmierināti [spokojený] pārnāk
abi lielie brāļi, un mēs visi kopā plkst. 19.30 sēžamies [sēsties: sedat] pie galda, runājamies par
to, kas dienā piedzīvots un noticis, par visu svarīgo un arī nesvarīgo. Pēc vakariņām abi lielie
puiši uzkopj [uzkopt: uklízet] virtuvi un dodas savās darīšanās, bet es vannoju [vannot: koupat]
pašu mazāko, lasu pasaku un lieku viņu gulēt [likt: ukládat spát]. Pulksten 21.00 mazulītis jau
guļ. Pārbaudu [pārbaudīt: kontrolovat], ka vidējais [prostřední] skolnieks ir sagatavojis skolas
somu, cerams neko nav aizmirsis [aizmirst: zapomenout si], dzenu [dzīt: hnát] viņu dušā un pie
miera. Tīnis [puberťák] par savām darīšanām rūpējas pats. Esmu priecīga, ja plkst. 22.30 viņš jau
ir nodzēsis gaismu [nodzēst: zhasnout světlo].

            Kad abi jaunākie bērni ir gultās, atkal varu ķerties pie saviem darbiem. Enerģijas un
iedvesmas [inspirace] pietiek līdz plkst. 23.00, kad nekas cits vairs neatliek [nezbývat], kā arī
man doties pie miera.


Un tā katru dienu ar nelielām izmaiņām...